Kad krīze iestājas, noturība kļūst ļoti konkrēta. Tā nozīmē pakalpojumu nepārtrauktību, drošu infrastruktūru un spēju reaģēt nekavējoties. Par šo realitāti 11. maijā Tallinā runāja vairāk nekā 270 dalībnieku no visa Baltijas jūras reģiona, pulcējoties BSSSC Pilsētu un reģionu dienā, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions.
Baltijas jūras valstu starpreģionālā sadarbības tīkla (turpmāk BSSSC) Pilsētu un reģionu diena notika Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ikgadējā foruma ietvaros un vienuviet pulcēja pilsētu mērus, reģionu līderus, politikas veidotājus, jauniešus un sadarbības projektu pārstāvjus. Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbībai ar Ukrainas partneriem gan diskusijās, gan skatījumā uz noturību kā ikdienas realitāti.
Tallinā sarunas ātri pārgāja no vispārīgiem uzstādījumiem uz praktiskiem jautājumiem: kā nodrošināt, lai noturība darbotos situācijās, kur katra minūte ir izšķiroša, kā uzturēt pakalpojumu nepārtrauktību un kā saglabāt rīcībspēju spiediena apstākļos.
Atklājot pasākumu, Tallinas mērs Pēters Raudseps uzsvēra, ka noturības pamats ir cilvēki. Demogrāfisko izaicinājumu apstākļos reģioniem jāspēj vienlaikus nodrošināt pakalpojumus un stiprināt kopienas, kas ir gatavas rīkoties un atbalstīt cita citu.
Savukārt BSSSC priekšsēdētāja un Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova noturību raksturoja kā trīs savstarpēji saistītus elementus: uzticēšanos, kopīgu izpratni par apdraudējumiem un rīcību. Viņa uzsvēra, ka noturība neveidojas vienā pārvaldības līmenī un balstās ciešā sadarbībā starp reģioniem, kā arī starp vietējo, nacionālo un Eiropas līmeni. I. Suija-Markova atzina: “Reģionos ideju un kompetences netrūkst, ir gan talantīgi cilvēki, gan pieredze, taču, lai šo potenciālu pilnībā īstenotu, nepieciešama konsekventa un savlaicīga rīcība.”
Savā uzrunā Somijas Dienvidsavo reģiona priekšsēdētāja Dr. Heini Utunen atgādināja, ka daudzi Baltijas jūras reģioni šobrīd dzīvo līdzās ģeopolitiskai spriedzei, kas ietekmē gan ekonomiku, gan sadarbības modeļus. Tas nozīmē nepārtrauktu pielāgošanos. Meklēt jaunus attīstības virzienus, stiprināt partnerības un pārkārtot ekonomiku, balstoties uz pieejamajiem resursiem.
Dienas programma tika veidota ap tematiskajām prezentācijām, kas iezīmēja galvenos izaicinājumus un risinājumus, sākot no klimata noturības un drošības līdz sociālajai inovācijai un sadarbībai. Katra iniciatīva aicināja uz konkrētu rīcību savā jomā, un noslēgumā šie akcenti saplūda kopīgā redzējumā. Tika uzsvērta nepieciešamība integrēt klimata noturību drošības plānošanā, stiprināt pārrobežu sadarbību un vairāk fokusēties uz praktiskiem, finansētiem risinājumiem reģionos.
“Pilsētu noturība veidojas, savienojot ilgtermiņa plānošanu ar spēju reaģēt krīzēs. No vienas puses tie ir zaļās infrastruktūras risinājumi un klimata pielāgošanās pasākumi, no otras pirmie reaģētāji un krīžu vadība. Šo pieeju integrācija ļauj pilsētām kļūt elastīgākām un labāk sagatavotām dažādiem scenārijiem,” stāstīja Marija Andrejeva, Baltijas pilsētu savienības Ilgtspējīgu pilsētu komisijas pārstāve.
Diskusijās vairākkārt izskanēja skaidrs vēstījums, ka sagatavošanos nevar atlikt līdz brīdim, kad krīze jau ir klāt. Tā jāveido savlaicīgi, ikdienas darbā un sistēmās, kas spēj funkcionēt arī sarežģītos apstākļos.
“Noturība sākas ar cilvēkiem un kopienām. Krīzēs tieši kopienas bieži kļūst par pirmo atbalsta punktu, gan kā pirmie reaģētāji, gan nodrošinot atbalstu cilvēkiem uz vietas. Tas nozīmē ne tikai institucionālu gatavību, bet arī iedzīvotāju līdzdalību, savstarpēju uzticēšanos un spēju rīkoties,” uzsvēra Inese Vaivare, biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore.
Paneļdiskusijās tika izgaismota arī plaisa starp vietām, kur problēmas rodas, un līmeni, kur tiek pieņemti lēmumi, īpaši pierobežas reģionos. Papildu izaicinājumus rada sabiedrības polarizācija un uzticēšanās trūkums, ko pastiprina sociālo mediju ietekme.
Vienlaikus tika uzsvērta jauniešu loma. Noturīga sabiedrība veidojas tur, kur jaunie cilvēki jūtas piederīgi un redz savu nākotni savā reģionā. Tas nozīmē ne tikai iespējas, bet arī reālu iesaisti lēmumu pieņemšanā un starptautiskajā sadarbībā.
Īpaša uzmanība tika pievērsta salām un attālākajiem reģioniem, kas arvien biežāk tiek uzlūkoti kā nozīmīgi spēlētāji enerģijas pārejā. Šeit enerģētika nav tikai klimata politikas jautājums. Tā ir cieši saistīta ar drošību, savienotību un ekonomisko attīstību. Baltijas jūras reģiona salas var kļūt par nākotnes enerģijas centriem un stiprināt reģiona savstarpējās saiknes.
Savukārt Interreg Baltijas jūras reģiona programmas sekretariāta organizētā Pilsētu un reģionu laboratorija fokusējās uz nākamajiem soļiem, uzsverot, kur pēc 2027. gada transnacionālā sadarbība var radīt vislielāko ietekmi.
Dienas noslēgumā dalībnieki tika aicināti parakstīt BSSSC rezolūciju, kas kalpo kā kopīgs vēstījums EUSBSR forumam, nacionālajām valdībām un Eiropas Savienības institūcijām. Tās centrā ir skaidrs uzstādījums. Spēcīga Eiropa veidojas tur, kur stipri ir tās reģioni.
Ar rezolūciju iespējams iepazīties: https://www.bsssc.com/resolutions
Foto autors: Andras Kralla
Par BSSSC un Vidzemes plānošanas reģionu
BSSSC (Baltic Sea States Subregional Co-operation) ir politisks tīkls, kas kopš 1993. gada apvieno reģionus un pārvaldes institūcijas Baltijas jūras reģionā un stiprina reģionu balss klātbūtni Baltijas jūras sadarbībā un Eiropas politikas veidošanā.
2026.–2027. gadā BSSSC koordinatora lomu pilda Vidzemes plānošanas reģions, īpašu uzsvaru liekot uz noturību un drošību, enerģētikas pāreju, mobilitāti un savienotību, jauniešu iesaisti un reģionu lomu daudzlīmeņu pārvaldībā. Šīs prioritātes ir nostiprinātas arī BSSSC Darba plānā 2026 – 2027. Plašāka informācija par BSSSC tīklu: https://www.bsssc.com/
