22. septembrī, Limbažos, Vidzemes plānošanas reģions pulcēja pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus projekta CLIMATE 5. reģionālajā iesaistīto pušu sanāksmē “No plāniem līdz reālām pārmaiņām: klimata noturība un sabiedrības iesaiste”. Diskusijās un praktiskajā darbā uzmanība tika pievērsta pašvaldību un iedzīvotāju gatavībai klimata radītiem riskiem, secinot – ar plāniem un informācijas pieejamību vien nepietiek, ja zināšanas netiek pārvērstas konkrētā rīcībā.
Limbažu novada pašvaldības vides inženiere Iveta Umule, raksturojot novada aktuālos klimata riskus, norādīja uz izaicinājumiem, ko rada piekrastes teritoriju ģeogrāfiskais novietojums. Vētras, vējuzplūdi un krasta erozija, kā arī intensīvi nokrišņi, lokāli applūšanas riski un papildu slodze meliorācijas un notekūdeņu sistēmām jau šobrīd prasa pielāgošanās risinājumus. Nākotnē arvien lielāka uzmanība būs jāpievērš arī karstuma viļņiem un citiem ekstrēmiem laikapstākļiem.
Pašvaldībā starp risināmajiem jautājumiem ir meliorācijas sistēmu atjaunošana un pielāgošana, lietusūdens apsaimniekošana, zaļo zonu attīstība un dzeramā ūdens pieejamība publiskajā vidē. Vienlaikus tiek meklēti dabā balstīti risinājumi piekrastes erozijas mazināšanai. Diskusijā tika aktualizēta arī ūdenscaurlaidīgu segumu izmantošana, uzsverot nepieciešamību klimata pielāgošanās principus arvien vairāk integrēt ikdienas lēmumos par publiskās ārtelpas un infrastruktūras attīstību.
Būtiska loma gatavībā ir cilvēkiem un sadarbībai
Limbažu novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Dainis Siliņš uzsvēra, ka detalizēts civilās aizsardzības plāns pats par sevi vēl negarantē veiksmīgu rīcību krīzes situācijā. Būtiski, lai iesaistītie cilvēki jau iepriekš zinātu savus uzdevumus, pieejamos resursus un rīcības secību.
Īpaša nozīme ir zināšanu pēctecībai – krīzes vadība nevar būt atkarīga tikai no viena speciālista. Jābūt cilvēkiem, kuri vajadzības gadījumā spēj pārņemt pienākumus un zina, kā rīkoties. Savukārt viens no efektīvākajiem veidiem, kā pārbaudīt gatavību, ir praktiskas mācības, kurās tiek izspēlētas iespējamās krīzes situācijas. Tās ļauj laikus identificēt vājos punktus – piemēram, noskaidrot, cik ātri iespējams nodrošināt ģeneratoru, transportu, cilvēku izmitināšanu vai ēdināšanu – un vienoties par sadarbību vēl pirms reālas krīzes.
“72 stundu soma ne vienmēr ir soma. Arī uzlādēts telefons un automašīna ar piepildītu degvielas bāku ir ieguldījums gatavībā,” uzsvēra Dainis Siliņš, norādot, ka individuālā gatavība sākas ar vienkāršām ikdienas darbībām.
Diskusijā Limbažu un Saulkrastu pašvaldību pārstāvji dalījās savā pieredzē par saziņu ar iedzīvotājiem augusta vētras laikā. Līdztekus informācijas izplatīšanai sociālajos tīklos, nozīmīga bijusi tieša komunikācija un “WhatsApp” grupas, kas palīdzējušas gan operatīvi nodot informāciju, gan saņemt ziņas par situāciju un iedzīvotāju vajadzībām konkrētās teritorijās.
Informācijai jānoved līdz rīcībai
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta lektore un biedrības ZINIS vadītāja Vita Brakovska aicināja uz klimata noturību raudzīties sistēmiski – saskatīt ne tikai konkrēto problēmu, bet arī tās cēloņus, savstarpējās sakarības un iespējamo ietekmi ilgtermiņā. Laikus nerisināta salīdzinoši vienkārša problēma ar laiku var kļūt ievērojami sarežģītāka un prasīt daudz vairāk resursu.
Vienlaikus klimata noturība nav tikai pašvaldību un glābšanas dienestu atbildība. Gatavība sākas arī mājsaimniecības un ģimenes līmenī, veidojot paradumus un regulāri domājot par savu rīcību iespējamas krīzes gadījumā.
“Motivācija bieži parādās tikai tad, kad kaut kas jau ir noticis. Tāpēc jāstrādā ne tikai ar motivāciju, bet ar disciplīnu – jāveido paradumi un par gatavību jādomā ikdienā,” uzsvēra Vita Brakovska.
Viņa norādīja arī uz komunikācijas nozīmi – informācijas pieejamība pati par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēks zinās, kā rīkoties. Pārmērīgs informācijas daudzums var radīt pretēju efektu, tādēļ būtiski izvērtēt, ko, kam un kādā veidā komunicēt, informāciju pielāgojot konkrētajai auditorijai un sasaistot to ar praktisku rīcību. Tikpat nozīmīgi ir parādīt citu cilvēku pozitīvo piemēru, tā pakāpeniski veidojot jaunas sociālās normas, kurās preventīva rīcība kļūst par ierastu kopienas praksi.
Sanāksmes praktiskajā daļā dalībnieki četrās grupās izstrādāja konkrētus priekšlikumus, kā šīs atziņas izmantot praksē. Viena no grupām pievērsās uzticamas informācijas pieejamībai krīzes situācijā, secinot, ka cilvēkam nepieciešamas skaidras atbildes uz trim jautājumiem – kas ir noticis, kas man jādara un kur meklēt uzticamu informāciju.
Cita grupa rosināja 72 stundu gatavības principu vairāk integrēt cilvēku ikdienā, piemēram, sadarbībā ar veikaliem, izvietot atgādinājumus par pamatlietām, kurām būtu jābūt mājās – dzeramo ūdeni, baterijām, sērkociņiem, ilgāk uzglabājamu pārtiku un citām nepieciešamajām lietām. Šāda pieeja ļautu krājumus veidot pakāpeniski un sistemātiski, negaidot brīdi, kad krīze jau iestājas.
Kā vēl viens risinājums tika izcelta jauniešu iesaiste. Dalībnieki piedāvāja skolās mācīt vienkāršu rīcības modeli – piecus praktiskus soļus, kurus katrs jaunietis tālāk izstāsta vēl trim cilvēkiem, piemēram, ģimenes loceklim, draugam vai kaimiņam. Savukārt plūdu riska komunikācijai tika piedāvāts izmantot vizuālu karti, kur dažādi ūdens līmeņi būtu sasaistīti ar konkrētām darbībām – no nepieciešamo lietu sagatavošanas līdz mantu, automašīnas un mājdzīvnieku pārvietošanai vai teritorijas atstāšanai.
Sanāksmē izskanējušie piemēri apliecināja, ka sabiedrības noturības stiprināšanai nepietiek tikai ar informācijas nodošanu. Informācijai jābūt saprotamai, uzticamai un sasaistītai ar konkrētu rīcību, savukārt gatavībai jākļūst par ikdienas paradumu gan pašvaldību darbā, gan mājsaimniecībās.
Kā diskusijā tika uzsvērts – šodienas problēmas bieži ir vakardienas lēmumu sekas. Savlaicīga risku apzināšana, praktiski pārbaudīta gatavība un iedzīvotāju līdzatbildība ļauj rīkoties vēl pirms problēmas kļuvušas grūti pārvaldāmas.
Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe programmas ietvaros.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
