22. un 24. septembrī EUROPE DIRECT Vidzeme tikās ar jauniešiem Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un Limbažu Valsts ģimnāzijā, lai diskutētu par jauniešu līdzdalību, iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu un to, kas nepieciešams, lai jauniešu balss tiktu sadzirdēta.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, īpaša uzmanība tikšanās reizēs tika pievērsta jauniešu iesaistei demokrātiskajos procesos. Daļai vidusskolēnu gaidāmās vēlēšanas būs pirmās, kurās viņi paši varēs piedalīties, tādēļ sarunās jaunieši tika aicināti domāt ne tikai par vēlēšanām, bet arī par citiem veidiem, kā iespējams līdzdarboties un ietekmēt norises savā skolā, pašvaldībā, Latvijā un Eiropas Savienībā.
Kā panākt, lai jauniešu balss būtu sadzirdama?
22. septembrī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā notika interaktīva nodarbība par jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos. Nodarbības saturu izstrādāja un to vadīja ģimnāzijas direktors un vēstures skolotājs Oskars Kaulēns un mācību grāmatu autore, vēstures un sociālo zinātņu skolotāja, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas koordinatore ģimnāzijā Ingūna Irbīte. Nodarbības pamatā bija skolēnu aktīva iesaiste – ar dažādu praktisku un analītisku uzdevumu palīdzību jaunieši vērtēja sev aktuālus jautājumus un meklēja veidus, kā ar pilsoniskās līdzdalības palīdzību tos aktualizēt un veicināt pārmaiņas.
Darbojoties grupās, skolēni vispirms identificēja un prioritizēja problēmas, kas ietekmē jauniešu ikdienu Cēsu novadā. Kā būtiskākais izaicinājums tika izcelta jauniešu iespēja iegūt pirmo darba pieredzi jeb grūtības atrast pirmo darbu situācijā, kad darba devēji jau sagaida iepriekšēju pieredzi. Kā otra īpaši nozīmīga problēma tika identificēts nepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums, jo īpaši vakara stundās. Jaunieši norādīja, ka transporta trūkums ierobežo iespējas piedalīties pasākumos, jauniešu organizācijās, sporta un radošajās aktivitātēs ārpus skolas, jo pēc tām nereti nav iespējams nokļūt mājās.
Nākamajā darba posmā jaunieši analizēja dažādas pilsoniskās līdzdalības formas un vērtēja, kuras no tām varētu būt piemērotākās identificēto problēmu aktualizēšanai. Izmantojot praktiskas analīzes metodes, piemēram, SVID analīzi, skolēni vērtēja dažādu līdzdalības veidu iespējamo efektivitāti, kā arī to, cik viegli vai sarežģīti tos būtu īstenot praksē. Uzdevumu gaitā jaunieši soli pa solim nonāca līdz secinājumiem par līdzdalības formām, kuras viņi paši uzskatīja par piemērotākajām, lai pievērstu uzmanību konkrētajām problēmām un panāktu, ka jauniešu viedoklis tiek sadzirdēts.
Vienlaikus nodarbība parādīja, ka demokrātiskā līdzdalība neaprobežojas tikai ar balsošanu vēlēšanās. Jauniešiem ir pieejami dažādi veidi, kā iesaistīties savas skolas un vietējās kopienas dzīvē, aktualizēt sev svarīgus jautājumus un līdzdarboties to risināšanā.
Limbažos – no demokrātijas līdz konkrētiem priekšlikumiem savai pilsētai un novadam
24. septembrī diskusija turpinājās Limbažu Valsts ģimnāzijā, kur ar jauniešiem strādāja Vidzemes Augstskolas lektore, HESPI/ZTC zinātniskā asistente Anna Broka. Viņai palīdzēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmas “Tiesību zinātne” 1. kursa students Rainers Pogulis. Arī šajā tikšanās reizē jaunieši nebija tikai klausītāji – grupu darbā viņi analizēja savu ikdienas vidi, identificēja problēmas un meklēja iespējamos risinājumus.
Jauniešu diskusijās iezīmējās vairāki jautājumi, kas, viņuprāt, ir būtiski Limbažu pilsētas un novada attīstībai. Tika runāts par kultūras piedāvājumu un infrastruktūru, mājokļu pieejamību, pusdienu kvalitāti skolās, kā arī tūrisma attīstību un nakšņošanas iespēju trūkumu pilsētas viesiem. Tomēr jautājums, kas atkārtojās gandrīz visu grupu prezentācijās, bija jauniešu aizbraukšana no novada. Jaunieši domāja par to, kas būtu nepieciešams, lai viņi savu nākotni vēlētos saistīt ar Limbažu novadu – paliktu šeit vai pēc studijām un pieredzes iegūšanas citviet atgrieztos. Diskusijas parādīja, ka jauniešiem rūp sava novada nākotne un viņi domā par tā attīstību ilgtermiņā, jo īpaši par to, kā nodrošināt paaudžu pēctecību un radīt vidi, kurā arī nākotnē cilvēki vēlētos dzīvot, mācīties un strādāt.
Viena no grupu darbā izskanējušajām idejām bija Limbažos veidot kādas augstskolas filiāli, kas paplašinātu izglītības iespējas vietējiem jauniešiem un vienlaikus piesaistītu pilsētai studentus un skolēnus no citām vietām. Jaunieši domāja arī par to, kā efektīvāk izmantot novadā jau esošo infrastruktūru un resursus. Tika apspriesta iespēja bibliotēkām lauku teritorijās piešķirt plašāku lomu pakalpojumu nodrošināšanā, tā padarot tos iedzīvotājiem pieejamākus un vienlaikus mazinot administratīvo slogu.
Kā vēl vienu būtisku tēmu jaunieši akcentēja mobilitāti. Ja cilvēks dzīvo ārpus novada centra un viņam nav automašīnas vai piemērota sabiedriskā transporta savienojuma, sarežģīta var kļūt pat nokļūšana līdz veikalam vai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Diskutējot par iespējamiem risinājumiem, jaunieši rosināja domāt arī par plašākām iespējām izmantot sabiedrisko transportu, tostarp izskanēja priekšlikums par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu.
Demokrātija sākas ar iesaistīšanos
Abas tikšanās vienoja praktisks skatījums uz demokrātiju – līdzdalība sākas ar spēju pamanīt sev un apkārtējiem būtiskus jautājumus, formulēt savu viedokli, uzklausīt citus un piedāvāt risinājumus.
Jauniešu idejas apliecināja, ka demokrātijas un līdzdalības jautājumus iespējams sasaistīt ar ļoti konkrētām ikdienas vajadzībām, sākot no ēdiena skolā un sabiedriskā transporta līdz izglītības un darba iespējām, infrastruktūrai un novada attīstībai. Tieši šādas nodarbības palīdz jauniešiem ieraudzīt saikni starp savu ikdienu, politiskajiem lēmumiem un iespējām pašiem iesaistīties to veidošanā.
Pasākumu mērķis bija veicināt jauniešu izpratni par demokrātiskajiem procesiem, rosināt viņus kritiski izvērtēt pastāvošās līdzdalības iespējas un apzināties, ka arī jauniešu viedoklim un iesaistei ir nozīme.
EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt diskusijas par Eiropas nākotni. Centru uztur Vidzemes plānošanas reģions, un tā darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.
