Kā efektīvāk izmantot pārtikas un koksnes pārstrādes blakusproduktus, kā tehnoloģijas var atvieglot darbu lauksaimniecībā un kā lauku teritorijās attīstīt energokopienas – šādus risinājumus Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāvji iepazina Astūrijā, Spānijā. No 30. septembra līdz 1. oktobrim tur notika Interreg Europe projekta 3F GREEN MODEL noslēguma pasākums un pieredzes apmaiņas vizīte. Delegācija apmeklēja trīs tehnoloģiju centrus, kuros pētnieki kopā ar uzņēmumiem izstrādā un izmēģina jaunus risinājumus pārtikas ražošanai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. To mērķis ir labāk izmantot vietējos resursus, radīt produktus ar lielāku vērtību un palīdzēt uzņēmumiem ieviest jaunas tehnoloģijas.
Projektā 3F GREEN MODEL piedalās partneri no Latvijas, Spānijas, Ungārijas, Īrijas un Itālijas. Tā gaitā identificētas 15 labās prakses, tostarp divas no Vidzemes, kā arī pilnveidoti divi politikas instrumenti un izstrādāti trīs rīcības plāni. VPR projektā gūtās atziņas izmantojis, pilnveidojot Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2022.–2027. gadam, lai stiprinātu aprites ekonomikas un bioekonomikas attīstību reģionā.
Viens no noslēguma pasākumā prezentētajiem risinājumiem bija Astūrijas uzņēmuma „Agrolinera” izstrādātā digitālā sistēma, kas palīdz organizēt nelielu sierotavu ražošanas procesā radušos sūkalu savākšanu un turpmāku pārstrādi. Izmantojot digitālu platformu un reāllaika datus, iespējams uzraudzīt savākto sūkalu apjomu, nodrošināt to izsekojamību un efektīvāk plānot savākšanu. Sistēmas prototips jau darbojas Picos de Europa nacionālā parka apkārtnē, savukārt turpmāk paredzēts attīstīt pārstrādes infrastruktūru arī biogāzes un citu vērtīgu produktu ieguvei. Šī pieeja parāda, kā, apvienojot vairāku nelielu ražotāju resursus, iespējams samazināt savākšanas izmaksas un radīt priekšnoteikumus ekonomiski pamatotai blakusproduktu pārstrādei.
No pārtikas ražošanas atlikumiem līdz jauniem produktiem
Pieredzes apmaiņas vizītē pārtikas tehnoloģiju centrā ASINCAR delegācija iepazinās ar pētniecības un uzņēmējdarbības sadarbības modeli, kas palīdz pārtikas ražotājiem izstrādāt jaunus produktus, ieviest tehnoloģijas un efektīvāk izmantot izejvielas. Centra laboratorijās un pilotražotnē tiek pārbaudīti risinājumi pārtikas kvalitātes un drošības uzlabošanai, tostarp optiskie sensori produktu sastāva noteikšanai un biotehnoloģijas pārtikas uzglabāšanas termiņa pagarināšanai.
Īpaša uzmanība pievērsta pārtikas ražošanas blakusproduktu izmantošanai. Piemēram, no sidra ražošanas atlikumiem izstrādā ar uzturvielām bagātinātas uzkodas, no sūkalām iegūst savienojumus ar pretmikrobu īpašībām, bet no tirgum nederīgām mīdijām izgatavo sāļās uzkodas. Centrs pēta arī augsta spiediena tehnoloģiju izmantošanu augļu sulu ražošanā, lai saglabātu to uzturvērtību un kvalitāti.
Vizītes laikā tika pārrunāti arī šķēršļi, kas kavē pētniecībā izstrādāto produktu nonākšanu tirgū. Galvenās problēmas ir izmaksas, kas saistītas ar pāreju no eksperimentālas ražošanas uz rūpniecisku ražošanu, finansējuma pieejamība un nepieciešamība veidot atsevišķus uzņēmumus produktu komercializācijai.
Vērtējot pieredzes pārnešanas iespējas uz Vidzemi, uzmanība pievēršama vietējo pārtikas ražošanas blakusproduktu potenciālam jaunu produktu izstrādē. ASINCAR pieredze vienlaikus parāda, ka ar tehnoloģiska risinājuma izstrādi vien nepietiek – jau pētniecības posmā jāvērtē tā ekonomiskā dzīvotspēja, ražošanas mērogošanas iespējas un pieprasījums tirgū.
Koksnes blakusprodukti kā resurss jaunu materiālu ražošanai
Mežsaimniecības un koksnes tehnoloģiju centrā CETEMAS delegācija iepazinās ar risinājumiem, kas ļauj palielināt meža resursu ekonomisko vērtību un attīstīt jaunus bioproduktus. Centra laboratorijās tiek veiktas koksnes un būvmateriālu kvalitātes pārbaudes, biomasas analīzes un pētītas tehnoloģijas vērtīgu savienojumu ieguvei no koksnes pārstrādes atlikumiem.
Viens no demonstrētajiem piemēriem bija tanīnu un antioksidantu iegūšana no kastaņu koksnes atlikumiem, izmantojot ekstrakciju ar ūdeni bez papildu ķīmiskajiem reaģentiem. Iegūtās vielas var izmantot kosmētikā, līmju ražošanā un dzīvnieku barībā, savukārt pēc to ieguves atlikušo biomasu joprojām iespējams izmantot enerģijas ražošanai. Centrs attīsta arī būvniecības un izolācijas paneļus no micēlija un koksnes atlikumiem, kā arī sensoru tehnoloģijas ātrai izejvielu kvalitātes noteikšanai.
Līdztekus jaunu materiālu izstrādei CETEMAS pēta meža resursu apsaimniekošanu, izmantojot tālizpētes tehnoloģijas, biomasas pieejamības novērtēšanas modeļus un digitālos rīkus. Šīs tehnoloģijas ļauj precīzāk novērtēt pieejamos meža resursus, plānot to ieguvi un optimizēt apsaimniekošanas izmaksas. Savukārt laboratoriju veiktās materiālu pārbaudes un atbalsts sertifikācijā palīdz uzņēmumiem apliecināt produktu atbilstību kvalitātes prasībām un sagatavoties eksportam.
Vidzemes mežsaimniecības un kokapstrādes nozarei CETEMAS pieredze parāda iespējas pāriet no tradicionālas izejvielu izmantošanas uz pakāpenisku, daudzveidīgu to pārstrādi. Iegūstot no biomasas vērtīgus savienojumus un atlikumu izmantojot enerģētikā, iespējams radīt papildu ienākumus no viena un tā paša resursa, vienlaikus samazinot ražošanas atlikumu apjomu.
Digitālās tehnoloģijas lauku saimniecībām un vietējām kopienām
Lauku inovāciju centrā CTIC RuralTech, kur tiek īstenota iniciatīva “Aldea 0”, delegācija iepazinās ar dzīvās laboratorijas pieeju, kurā digitālās tehnoloģijas tiek izmēģinātas reālos lauku apstākļos, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un lauksaimniekiem. Centra mērķis ir izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas lauku saimnieciskās darbības attīstībai, vienlaikus saglabājot vietējās zināšanas un tradīcijas.
Viens no demonstrētajiem risinājumiem bija klimata simulators, kas ļauj kontrolētos apstākļos pētīt kultūraugu izturību, augsnes veselību un oglekļa piesaisti. Simulējot dažādus klimatiskos apstākļus un precīzi regulējot temperatūru, apgaismojumu, mitrumu un CO₂ koncentrāciju, iespējams paātrināt eksperimentus un novērtēt, kā augi reaģē uz vides pārmaiņām.
Delegācija iepazinās arī ar kopienas saules enerģijas sistēmu, kas nodrošina elektroenerģiju inovāciju centram, vietējai skolai un piecām mājsaimniecībām. Sistēma apvieno saules paneļus, enerģijas uzkrāšanu un viedu patēriņa pārvaldību. Papildus enerģijas ražošanai tajā ieviesta arī motivācijas sistēma, kas ar digitālu žetonu palīdzību mudina iedzīvotājus patērēt elektroenerģiju laikā, kad tā tiek ražota, tādējādi veicinot saražotās enerģijas efektīvāku izmantošanu.
Lauksaimniecības digitalizācijas jomā tika demonstrēti arī robotikas risinājumi un virtuālie žogi ganāmpulku pārvaldībai. Ar GPS un bezvadu sakaru tehnoloģijām aprīkotas kaklasiksnas ļauj noteikt dzīvnieku pārvietošanās robežas un uzraudzīt ganāmpulku bez fizisku žogu ierīkošanas. Tuvojoties virtuāli noteiktajai robežai, dzīvnieks vispirms saņem skaņas signālu, bet, turpinot kustību ārpus tās, – vieglu elektrisku impulsu. Šāda pieeja ļauj elastīgāk organizēt ganīšanu, samazināt nepieciešamību ierīkot un uzturēt fiziskus žogus, kā arī izmantot ganīšanu aizaugošu teritoriju apsaimniekošanai.
Centrs izmēģina arī specializētus sensoru tīklus meža ugunsgrēku agrīnai atklāšanai. Sensori reāllaikā uzrauga mikroklimatu un brīdina par paaugstināta riska apstākļiem, piemēram, ilgstošu karstumu un kritiski zemu gaisa mitrumu. Tas ļauj savlaicīgāk identificēt ugunsbīstamības pieaugumu un plānot preventīvus pasākumus.
Vēl viens demonstrētais risinājums bija sidra izsekojamības lietotne, kurā izmantota blokķēdes tehnoloģija (tehnoloģija, kas ļauj pārbaudīt, vai reģistrētā informācija vēlāk nav mainīta). Risinājums ļauj reģistrēt informāciju par ābolu izcelsmi, ražošanas posmiem un gatavo produktu, savukārt patērētājs, noskenējot QR kodu uz pudeles, var iepazīties ar produkta izcelsmi un ražošanas vēsturi. Šāda sistēma palīdz stiprināt patērētāju uzticēšanos un izcelt vietējo produktu izcelsmi un kvalitāti.
CTIC pieredze ir aktuāla Vidzemei, kur lauku teritoriju attīstībā vienlaikus jārisina darbaspēka pieejamības, saimnieciskās darbības efektivitātes un pakalpojumu nodrošināšanas jautājumi. Demonstrētie risinājumi parāda, kā digitalizācija var mazināt ikdienas darba slodzi lauksaimniecībā, uzlabot resursu pārvaldību un stiprināt vietējo kopienu patstāvību. Dzīvās laboratorijas pieeja, savukārt, ļauj pārbaudīt tehnoloģijas kopā ar to potenciālajiem lietotājiem un pielāgot tās konkrētu lauku teritoriju vajadzībām.
Visu trīs tehnoloģiju centru pieredzi vieno pieeja, kurā pētniecība ir cieši saistīta ar praktisku risinājumu izstrādi un pārbaudi. Būtiska ir ne tikai jaunu tehnoloģiju radīšana, bet arī to pieejamība uzņēmumiem, ekonomiskā dzīvotspēja un iespējas pielāgot tās vietējiem apstākļiem.
