Vidzemes pašvaldību speciālisti 8.-9. oktobrī pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepāju un Kuldīgu iepazina Latvijā jau īstenotus infrastruktūras attīstības un pilsētvides plānošanas risinājumus, kurus iespējams izmantot arī citās pašvaldībās. Dalībnieki īpaši novērtēja Liepājas pieredzi ilgtermiņa infrastruktūras projektu īstenošanā un pārraudzībā, kā arī Kuldīgas pieeju ēku energopārvaldībai un datu izmantošanai teritoriju attīstības plānošanā.
Braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, lai pilnveidotu pašvaldību speciālistu zināšanas par pilsētvides pielāgošanu klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu būvniecību un Jaunā Eiropas Bauhaus principu izmantošanu praksē. Tajā piedalījās pašvaldību un plānošanas reģiona speciālisti, kuru darbs saistīts ar infrastruktūras attīstību, būvniecību un teritoriju plānošanu.
Liepājā uzmanības centrā bija infrastruktūras pielāgošana klimata pārmaiņām un ilgtermiņa attīstības plānošana. Dalībnieki iepazinās ar jūras krasta aizsardzības projektu, kurā izbūvēta 225 metrus gara būna – jūrā izvirzīta hidrotehniska būve – un 431 metru garš krasta nostiprinājums, lai mazinātu erozijas radīto apdraudējumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Vēl viens piemērs ir Amatas ielas pārbūve, kur paaugstinātā ielas konstrukcija vienlaikus pilda aizsargdambja funkciju, mazinot Liepājas ezera plūdu radītos riskus.
Dalībnieki iepazinās arī ar pilsētvides labiekārtošanas risinājumiem, tostarp ūdenscaurlaidīga seguma izmantošanu Jaunliepājas kanālmalā un pludmales pieejamības uzlabošanu. Šajos projektos infrastruktūras attīstība apvienota ar lietusūdens apsaimniekošanu, piekļuves uzlabošanu un dabas teritoriju aizsardzību. Savukārt Zirgu salas attīstība parāda, kā bijušu atkritumu izgāztuvi, vairāku gadu garumā īstenojot savstarpēji saistītus projektus, iespējams pārveidot par publiski pieejamu dabas, atpūtas un vides izglītības teritoriju.
Līdztekus infrastruktūras objektiem Vidzemes speciālistu interesi piesaistīja Liepājas projektu pārvaldības prakse. Pašvaldībā tiek izmantoti digitāli rīki, kas ļauj vienuviet pārraudzīt projektu īstenošanas gaitu, izmaksas un plānotos darbus, tostarp attēlot infrastruktūras projektus pilsētas kartē. Regulāra informācijas aktualizēšana nodrošina pārskatāmu projektu uzraudzību un palīdz saglabāt informācijas pēctecību. Tāpat pašvaldībā pirms jaunu projektu īstenošanas tiek vērtēta to atbilstība attīstības prioritātēm un klimata mērķiem.
Kuldīgā īpašu interesi raisīja pašvaldības izmantotās ēku energopārvaldības metodes un datos balstīta pieeja pilsētvides plānošanai. Analizējot ēku kopējo un īpatnējo enerģijas patēriņu, pašvaldība nosaka, kur resursi tiek izmantoti nelietderīgi un nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, skolu ventilācijas sistēmu darbības datu analīze ļāvusi konstatēt, ka atsevišķas iekārtas nevajadzīgi darbojas naktīs un brīvdienās. Pielāgojot to darbības režīmu faktiskajām vajadzībām, iespējams samazināt enerģijas patēriņu bez apjomīgiem ieguldījumiem ēku pārbūvē.
Kuldīgā dati tiek izmantoti arī satiksmes organizēšanā, tūrisma plūsmu analīzē un pilsētvides pielāgošanā klimata pārmaiņām. Apvienojot mobilā tīkla datus, transporta plūsmu mērījumus un dronu uzņemtos attēlus, pašvaldība pēta cilvēku pārvietošanos un izvērtē autostāvvietu nepieciešamību, īpaši plaši apmeklētu pasākumu laikā.
Kuldīgā tiek pētīts arī pilsētvides mikroklimats. Izmantojot pie kokiem izvietotus sensorus, tiek iegūti temperatūras un mitruma dati, kas var palīdzēt plānot pilsētas apzaļumošanu.
Vēl viens pieredzes apmaiņas virziens bija esošo ēku un agrāk izmantotu teritoriju pielāgošana jaunām funkcijām. Kuldīgā dalībnieki apmeklēja vēsturiskā ēku kompleksā izveidoto mākslas un izglītības koprades centru “Adatu Fabrika” un sociālo pakalpojumu centru “Tilts”. Savukārt Kaļķu ielas kvartālā bijusī rūpnieciskā teritorija pakāpeniski pārtapusi par uzņēmējdarbības un kultūras vietu. Šie piemēri apliecina, kā vēsturisko apbūvi iespējams saglabāt, vienlaikus pielāgojot to mūsdienu vajadzībām.
„Liepājā mani īpaši uzrunāja Zirgu salas attīstība. Desmit gadu garumā, īstenojot vairākus Eiropas Savienības finansētus projektus, pašvaldība ir konsekventi turpinājusi iesākto, saglabājot sākotnējo ieceri un pakāpeniski attīstot teritoriju. Savukārt Kuldīgā vērtīga šķita pieredze koku aleju apzināšanā un uzskaitē. Tā ir praktiski izmantojama arī mūsu koku komisijas darbā, jo sistematizēta informācija par alejām, to stāvokli un atbildīgajām institūcijām ļauj ātrāk izvērtēt iedzīvotāju iesniegumus un pieņemt pamatotus lēmumus,” Smiltenes novada būvvaldes vadītāja Liene Brolīte.
Brauciens deva iespēju ne tikai iepazīt konkrētus tehniskos un pārvaldības risinājumus, bet arī pārrunāt to izmantošanas iespējas ar citu pašvaldību speciālistiem.
„Iepriekš pieredzes apmaiņas braucienos uz ārvalstīm esmu redzējusi daudz vērtīgu piemēru, taču Liepājas apmeklējums lika saprast, ka līdzvērtīgi risinājumi tiek īstenoti arī tepat Latvijā. Ikdienā ne vienmēr apzināmies, cik daudz mūsu pašvaldības jau paveikušas. Liepājas piemērs apliecina, ka arī Latvijā ir zināšanas, skaidrs attīstības redzējums un apņēmība īstenot tikpat vērienīgas ieceres kā citviet Eiropā,” uzsver Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Elza Skutāne.
