Iedzīvotāju novērojumi var palīdzēt zinātniekiem pamanīt dabā notiekošās pārmaiņas un pieņemt pamatotākus lēmumus par sugu un dzīvotņu aizsardzību. Taču, lai šāda sadarbība darbotos, nepietiek ar iespēju nosūtīt fotogrāfiju vai atzīmēt sugas atrašanās vietu kartē. Nepieciešami saprotami uzdevumi, uzticami dati un cilvēku pārliecība, ka viņu līdzdalībai ir nozīme. Pētnieku un vietējo kopienu sadarbības iespējas, sabiedrības iesaistes metodes un praktiskus dabas aizsardzības piemērus Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar partneriem no Portugāles, Spānijas un Itālijas apsprieda Erasmus+ projekta “Communities for Biodiversity” (BioUP) starptautiskajā sanāksmē, kas no 13. līdz 15. oktobrim norisinājās Ibizā, Spānijā.
BioUP projekta pamatā ir četri savstarpēji saistīti darbības virzieni: apzināt katras teritorijas dabas vērtības, iesaistīt iedzīvotājus to izpētē kopā ar zinātniekiem, iegūtās zināšanas izmantot pieaugušo izglītībā un parādīt dabas daudzveidības nozīmi vietējās kopienas dzīvē un ekonomikā. Ibizas sanāksmē galvenā uzmanība bija pievērsta pētnieku un iedzīvotāju sadarbībai – kā iesaistīt cilvēkus dabas izpētē un panākt, lai viņu novērojumi būtu noderīgi zinātniekiem.
Zinātnieku un iedzīvotāju sadarbību kavē komunikācijas trūkums
Diskusijā ar Baleāru Salu universitātes pētniekiem tika uzsvērts, ka viens no lielākajiem šķēršļiem sabiedrības iesaistei ir atšķirīgais veids, kā par dabu runā zinātnieki, valsts pārvaldes speciālisti un vietējie iedzīvotāji. Pētniekiem ir svarīga novērojumu precizitāte, savukārt iedzīvotājiem jāzina, ko un kā novērot un kā viņu sniegtā informācija tiks izmantota.
Ne mazāk būtiska ir cilvēku motivācija. Daudzi nezina par iespējām piedalīties dabas izpētē vai uzskata, ka tas prasīs īpašas zināšanas un ilgstošas saistības. Tāpēc pētnieki ieteica plašu un nenoteiktu aicinājumu vietā organizēt īsas, konkrētai sezonai un sugu grupai veltītas novērojumu kampaņas. Piemēram, pavasarī iedzīvotājus var aicināt vērot apputeksnētājus, bet rudenī kopā ar mikologiem pētīt sēnes. Šādi uzdevumi ir vieglāk saprotami, neprasa ilgstošas saistības un palīdz iegūt pētniekiem nepieciešamo informāciju.
Kāpēc iedzīvotāju novērojumi jāpārbauda
Baleāru salās bioloģiskās daudzveidības informācijas apkopošanai izmanto arī datubāzi BIODIB, kurā ir vairāk nekā 2,2 miljoni ierakstu. Pētnieki skaidroja, ka iedzīvotāju novērojumi ir vērtīgi tikai tad, ja iespējams pārbaudīt sugas noteikšanas pareizību un atrašanās vietu. Neprecīzi dati var radīt kļūdainu priekšstatu par sugu izplatību un nebūt izmantojami dabas aizsardzības plānošanā.
Tāpēc būtiska nozīme ir vietējo botānikas un zooloģijas speciālistu veiktai novērojumu pārbaudei, nepaļaujoties tikai uz automātisku sugu atpazīšanu. Tikpat svarīgi ir iedzīvotājiem izskaidrot, kā pareizi fiksēt novērojumus. Piemēram, sēnes noteikšanai var būt nepieciešams redzēt arī tās cepurītes apakšpusi un kātiņu, savukārt auga atpazīšanai – ziedu vai augli.
Iedzīvotāju ziņojumi par uz ceļiem bojāgājušiem savvaļas dzīvniekiem palīdz noteikt bīstamākos ceļu posmus, bet invazīvo sugu novērojumi ļauj ātrāk pamanīt to izplatību. Zinātnieki iegūst informāciju no vietām, kuras paši nevar regulāri apsekot, savukārt dabas aizsardzības speciālisti un pašvaldības var izmantot pārbaudītus datus turpmākai rīcībai.
Kā ieinteresēt cilvēkus dabas aizsardzībā
Par to, kā zinātniskās zināšanas padarīt cilvēkiem saprotamas un rosināt viņus līdzdarboties, projekta partneri tiešsaistē diskutēja ar Astrīdu Vargasu (Astrid Vargas) – pasaules līmeņa autoritāti dabas aizsardzībā, bioloģi ar doktora grādu un pieredzi apdraudētu dzīvnieku sugu, tostarp Ibērijas lūša, saglabāšanā. Diskusijā tika meklētas arī atbildes uz praktiskiem jautājumiem – kā iesaistīt pašvaldības un politikas veidotājus, kā organizēt kopienu aktivitātes un kā veidot dialogu ar cilvēkiem, kuru saimnieciskās intereses skar dabas aizsardzības pasākumi.
Vargasa uzsvēra, ka cilvēku iesaistē nozīme ir ne tikai zinātniskiem faktiem, bet arī personiskajai pieredzei. Viens no viņas piemēriem bija iniciatīva Regenerating Butterflies, kurā skolas un vietējās kopienas veido tauriņa formas stādījumus ar apputeksnētājiem piemērotiem augiem. Partneri interesējās arī par šādu stādījumu praktisko ierīkošanu un iespējām iesaistīties iniciatīvā. Vargasa skaidroja, ka kopienas var saņemt metodiskus ieteikumus un konsultācijas, lai stādījumus izveidotu un uzturētu pašu spēkiem. Šādās aktivitātēs īpaši vērtīga ir bērnu un senioru sadarbība, apvienojot jaunākās paaudzes interesi ar vecākās paaudzes zināšanām un pieredzi.
Atbildot uz jautājumu par politikas veidotāju iesaisti, Vargasa iepazīstināja ar Spānijas organizācijas AlVelAl pieredzi. Tā apvieno lauksaimniekus un vietējās kopienas degradētu teritoriju atjaunošanā un ir izstrādājusi reģiona atjaunošanas manifestu, kurā dabas aizsardzība saistīta ar ekonomikas attīstību, darba vietām un kopienu labklājību. Lai panāktu plašu un noturīgu atbalstu, manifests virzīts apstiprināšanai pašvaldību domēs, iesaistot visas tajās pārstāvētās politiskās partijas. Vargasa norādīja, ka panākts 23 pašvaldību atbalsts, kas organizācijai dod lielākas iespējas pārstāvēt vietējo kopienu intereses sarunās ar valsts institūcijām par augsnes atjaunošanu un atbalstu ilgtspējīgai saimniekošanai.
Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji jautāja, kā panākt lauksaimnieku atbalstu aizsargājamo plēsēju saglabāšanai, ja to uzbrukumi ganāmpulkiem rada reālus zaudējumus. Vargasa ieteica iepazīt Šveices pieredzi, uzsverot taisnīgu zaudējumu kompensēšanu un plēsēju populācijas pārvaldību, tostarp iespēju izņemt no populācijas atsevišķus dzīvniekus, kas atkārtoti uzbrūk mājlopiem. Vienlaikus svarīgi sabiedrībai saprotami skaidrot plēsēju nozīmi ekosistēmā. Diskusijā tika uzsvērts, ka lauksaimnieku uzticēšanos iespējams veidot, viņus iesaistot risinājumu meklēšanā un ņemot vērā viņu saimnieciskās intereses.
Kā dabas atjaunošanā iesaistīt uzņēmējus un zemes īpašniekus
Viens no šādiem sadarbības piemēriem ir projekta Spānijas partnera Juntos Farm saimniecība, kas izveidota desmit gadus neizmantotas piena fermas teritorijā. Dārzeņu audzēšanā tur izmanto dabiskus procesus: stādījumu daudzveidība palīdz piesaistīt kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, Indijas skraidītājpīles ierobežo gliemežus, bet augsnes auglību uztur ar kompostu un starpkultūrām.
Saimniecība ir arī vietējās kopienas izglītības un satikšanās vieta. Apmeklētāji ekskursijās iepazīst dabai draudzīgas audzēšanas metodes, bet praktiskajās nodarbībās bērni un pieaugušie mācās par apputeksnētājiem, augsnes atjaunošanu un vietējo pārtiku. Tādējādi iedzīvotāji var klātienē iepazīt saimniekošanas paņēmienus, kas palīdz saglabāt dabas daudzveidību.
Tomēr saimniecības pārstāvji neslēpa, ka dabai labvēlīga saimniekošana pati par sevi negarantē rentabilitāti. Tāpēc Juntos Farm attīsta arī vietējo ražotāju sadarbības modeli. Kopīga produkcijas uzglabāšana, pārstrāde un piegādes restorāniem un viesnīcām palīdz mazajām saimniecībām samazināt izmaksas un pārdot izaudzēto par taisnīgāku cenu.
Savukārt organizācija Regenera Natura parādīja, kā dabas atjaunošanā iesaistīt privātos zemes īpašniekus. Organizācija pati piesaista finansējumu un veic meža atjaunošanas darbus, bet īpašniekiem tie nav jāapmaksā. Ar zemes īpašniekiem tiek slēgti līgumi uz 15 gadiem. Organizācijas pieredze rāda, ka ilgākām saistībām īpašnieki piekrīt nelabprāt, savukārt šāds termiņš ļauj īstenot un uzraudzīt meža atjaunošanas darbus.
Mežu atjaunošanu finansē arī tūrisma uzņēmumi. Viesnīcu ķēde Six Senses ir ieviesusi praksi 0,5 % no katras viesnīcas ieņēmumiem novirzīt vietējās dabas aizsardzības un kopienu iniciatīvām. Ibizā šāds finansējums palīdz organizācijai Regenera Natura atjaunot mežus, iesaistot arī viesnīcas darbiniekus brīvprātīgajā darbā. Ar tā atbalstu tiek atjaunota ugunsgrēkā cietusi meža teritorija Kala Šarakas (Cala Xarraca) apkaimē. Pirmajā gadā sausuma dēļ bojā gāja vairāk nekā puse iestādīto stādu, tāpēc organizācija pielāgo atjaunošanas metodes, izvēlas izturīgākas vietējās sugas un lielāku uzmanību pievērš dabiskajai atjaunošanās spējai.
Iedzīvotāju iesaisti dabas izpētē veicinās arī Vidzemē
BioUP projektā paredzēts apzināt vietējās dabas vērtības un ar tām saistītos pētījumus, veidot sadarbību ar zinātniekiem un īstenot piecas sabiedriskās zinātnes iniciatīvas projekta partneru teritorijās, tostarp Vidzemē. Iedzīvotāju iesaistē iegūtā pieredze tiks izmantota arī pieaugušo izglītības materiālu izstrādē.
