Laikā no 1. līdz 4. jūlijam Skultes muižā notika nometne “Taureņu vasara”, kurā piedalījās ģimenes, kurās aug bērni ar funkcionālajiem traucējumiem. Projekts “Latviskās vērtības uz Vidzemes taureņu spārniem” biedrības “Bibliokuģis Krišjānis Valdemārs” vadībā tapa, lai piedāvātu Latvijas 2025. gada svarīgo kultūras notikumu iepazīšanas iespēju cilvēkiem, kuri ikdienas rūpēs ne vienmēr izdzird, saklausa aktuālāko. Par pirmās latviski iespiestās grāmatas 500 gadi, Krišjāņa Valdemāra 200 gadi, Krišjāņa Barona 190 gadi, Baumaņu Kārļa 190 gadi. Bez konkrētām aktualitātēm, vēlējāmies izcelt un iepazīstināt ar Vidzemes piekrastes līviskumu. Latviskās dzīvesziņas piedāvāja projektā iekļautās folkloras pārstāvji. Tradicionālā dziedāšana, “šķībdziedāšana”, tautas dejas, muzicēšana, iepazīšanās ar dažādiem mūzikas instrumentiem. Tautasdziesmu simbolikas skaidrošana, sakrālā nozīme. Viss minētais tika piedāvāts “Taureņu ģimenēm”, caur Vidzemes kultūras daudzveidības piedāvājuma. Līdz mērķauditorijai projekta saturu pamatā noveda tieši ar Limbažu novadu saistīti cilvēki.
1. jūlijā mammām bija iespēja tikties ar rakstnieci, ceļotāju Zani Eniņu, lai izjustu stipro vārdu spēku sarunās ”Personīgie stāsti par aizraujošiem ceļojumiem”.
Paralēli tēviem tajā pašā laikā notika “īstu veču” diskusijas ar rakstnieku, sporta žurnālistu Armandu Puči. Sarunās “Par sportu un ne tikai…” tika aktualizēta uzdrošināšanās. Uzdrošināšanās ikvienam mūsdienās pastāvēt par sevi, paust savus uzskatus brīvi. Kā piemēru minēja Krišjāni Valdemāru, kuram šogad 2. decembrī svinēsim 200-gadi. Ne katram ir tāda drosme kā Kr. Valdemāram, kurš, mācoties Tērbates universitātē, pie savas kopmītnes istabas durvīm piestiprināja uzrakstu – LATVIETIS.
Pēcpusdienā folkloras kopas “Senleja” dalībnieces Santas Ruģēnas vadībā nometnes dalībnieki mācījās latviešu rotaļas, dančus, iepazinās ar latviešu mūzikas instrumentiem. Latviešu folklora ir vijusies cauri laiku laikiem un nav zaudējusi savu aktualitāti arī mūsdienās.
2. jūlijā pie nometnes dalībniekiem viesojās Ilze Kļaviņa ar saviem “putnēniem” no folkloras kopas “Putni”. Nodarbībā par skaņu, balsi piedalījās gandrīz visi 100 nometnes dalībnieki, jo tas bija ļoti saistoši un interesanti. Tika spēlēti dažnedažādi mūzikas instrumenti. Spēlēja gan “putnēni”, gan klausītāji. Spēlēja kā mācēja. Dziedāja kā mācēja. Aktualizēta Baumaņu Kārļa 190 dzimšanas diena, kura jau šogad svinēta. Interesanta izvērsās diskusija –ja nebūtu Baumaņu Kārlis, kas tad būtu piemērotākā dziesma Latvijas valsts himnai. Priekšlikumi bija daudz un dažādi. Tos uzklausīja, kopā izdziedāja.
Vakarpusē nometnē viesojās Zigurds Neimanis, aktieris un režisors. Pirmajā tikšanās daļā Zigurds runāja par grāmatu, grāmatas lasīšanu. Aktualizēja šī gada svarīgo notikumu – Latviešu grāmatai 500 gadi. Otrajā daļā skatījāmies Carnikavas teātra studijas “Nagla” izrādi, kuras režisors ir Zigurds Neimanis.
3. jūlijā pie nometnes dalībniekiem ieradās dziedošā Vītolu ģimene, kura 6 gadus atpakaļ Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētkos ieguva skanīgāko titulu. Ģimene dzīvo Madonas novada Liezēres pagastā. Ģimenes mamma ir Dace Vītola, izcilā kordiriģenta, profesora Paula Kveldes un aktrises Dinas Kveldes meita. Tētis Jānis “saindējās” ar folkloru dziedot folkloras kopā “Skandinieki”. Un tā kopīgā muzicēšana ar saviem bērniem, jau tagad arī ar mazbērniem, priecē cilvēkus un ļauj iemīlēt, izprast tautasdziesmas. Kopīgi dziedātās tautasdziesmas tika skaidrotas, atklājot gan to sakrālo, gan simbolisko nozīmi. Kā Latvijai svarīgs notikums tika aktualizēta Krišjāņa Barona 190 gadu jubileja, ko piedzīvojam šogad.
4. jūlijā pie nometnes dalībniekiem kopā ar lielu klēpi pļavas puķēm ieradās folkloras kopas “Dvīga” dalībniece, un “zāļu sieva” Inta Brikmane. Zāļzine Inta prot aizrautīgi stāstīt par katru vairāk vai mazāk zināmu veselības puķīti, kociņu vai saknīti, veltījot tiem spilgtus epitetus, piemēram, brīnumzāle lupstājs, smaržu karaliene lavanda, spēka zāle salvija un tā joprojām. Dabas māte dāsni dod visu veselīgai dzīvošanai. Ar pateicību pieņemot, prātīgi lietojot un rūpīgi kopjot, zeme ir devīga. Esam paši un arī citus aicinām būt saskaņā ar dabu. Protams, ar šādām tējām vien nopietnas slimības neizārstēt, bet zāļu sieva to lietošanu sauc par fitoprofilaksi. Augi var stiprināt imunitāti un palīdz nesaslimt. Tāpat ir ar savu dzimtas sakņu atpazīšanu, iepazīšanu. Kas mēs katrs esam? Vidzemē ir līvi vai lībi? Par šiem jautājumiem, veidojot veselīgo augu pušķus, diskutēja nometnes dalībnieki.
Īpašo bērnu ģimeņu vasaras nometne “Taureņu vasaras 2025” ir aizlidojusi kā taureņa spārnu vēji – ātri un viegli!
Četras dienas, kas šķita paskrienam vienā elpas vilcienā, atstājot dziļas un spēcīgas pēdas mūsu sirdīs – dalībniekos, organizatoros un brīvprātīgajos
Jāpiemin brīvprātīgo atbalsts. Bez brīvprātīgajiem šādas nometnes organizēšana būtu problemātiska. Vecāki nevarētu pilnvērtīgi atpūsties, baudīt kultūru, uzkrāt spēkus nākotnes dzīvošanai.
Nometne tika organizēta sadarbībā ar nodibinājumu “Palīdzēsim.lv”.
Informāciju sagatavoja: Hedviga Inese Podziņa
