Š.g. 2. augustā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru jau otro gadu pēc kārtas rīko Vislatvijas audēju svētkus jeb “Vēveru dienu Vēveros”. Svētkos aicināts piedalīties ikviens Latvijas audējs, lai kopīgi veidotu jaunu tradīciju – audēju festivālu, kā arī ikviens interesents, kas vēlas piepildīti pavadīt laiku autentiskā vidē, izzinot senās amata prasmes un noslēpumus.
Svētki 2. augustā plkst. 11.00 iesāksies ar pieredzes bagāto audēju godināšanu, kam sekos izzinošas lekcijas, to skaitā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītājas Dr.hist. Aijas Jansones “Galdauti Latvijas kultūras vēsturē”, Lielvārdes amatnieku brālības valdes priekšsēdētājas Edītes Kuzmanes “Latviešu tradicionālo jostu un jostveida audumu darināšana – Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta jaunā vērtība”, Tartu universitātes Vīlandes Kultūras akadēmijas Tautas amatniecības programmas direktores Aves Matsinas “Pārskats par igauņu vēsturiskajiem audumiem”, kā arī TLMS “Dzilna” vadītājas Baibas Vaivares stāsts “Kā iedvesmot aust”.
Tiks piedāvāts plašs un daudzveidīgs meistarklašu un radošo darbnīcu klāsts -“Rakstu rakstus dabā” aicinās izzināt Piebalgas amatniece Inese Īrisa Liepiņa, ar Piebalgas kulinārā mantojuma – rudzu maizes cepšanas un sviesta kulšanas receptēm dalīsies Vita Žīgure un citas Piebalgas saimnieces, pieredzē par aušanu digitālajās stellēs stāstīs darba un kultūras centra “Līdumnieki” biedrības dalībnieki, savukārt Piebalgas vīru mežģītās jostas, rakstainās audenes un ziedenes demonstrēs nodibinājuma “Lielvārdes Jostu audēji” dalībnieki. Audēju meistarstiķus un augu gobelēnu aušanu rādīs Drabešu biedrības “KasTe” audējas, prasmēs vērpšanā ar ratiņu un vārpstiņu dalīsies amatniece Ligita Hļiboiko, lupatu deķu aušanu ierādīs Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja audēja Ilze Kešāne, savukārt kaimiņu zemes aušanas paraugdemonstrējumus rādīs Igaunijas lietišķās mākslas studija IIDA. Ikviens tiks aicināts piedalīties spēlē “Etnogrāfisko brunču rakstu atpazīšana” un Vēveru dzirnavās būs apskatāma Piebalgas audēju izstāde “Linu galdauta stāsts”.
Svētku programma būs ļoti piepildīta, jo būs arī Latvijas kultūrvēsturisko zemju audēju īpašie stāsti, meistardarbu izrādīšana un sadziedāšanās ar jaukto kori “Jaunpiebalga”, bērni tiks aicināti piedalīties radošajā darbnīcā “Skroderīši, vēverīši” un svētku noslēgumā notiks koncerts “Muzikālā žigošana” kopā ar Viļānu kapelu “Bumburneicys”. Visu dienu būs Tirgus placis – lietas aušanai, tautas lietišķās mākslas darinājumi, kā arī būs iegādājami garšīgas pārtikas preces ciemakukulim mājiniekiem.
Jau izsenis Piebalgā zemnieki labākai iztikšanai apguvuši vietējos amatus – linaudeklu aušanu un vērpjamo ratiņu dreijāšanu un ar savu prasmi bijuši slaveni tuvos un tālos novados. Īpaši augstas aušanas prasmes attīstījuši Piebalgas audēji, kuru dzīves vide redzama “Vēveros”, tur ir aplūkojama gan plaša linu apstrādes priekšmetu ekspozīcija, gan audēju darba rīki no spoļu rāmja līdz stellēm, dažādi audumi, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti. Aušana ir viena no senākajām tautas lietišķās mākslas nozarēm visā pasaulē. Bagātīgas ziņas par gadsimtos pārmantotām audumu darināšanas tradīcijām saglabājušās tautas atmiņā, mitoloģijā, tautasdziesmās, kā arī 19. gadsimta audēju rakstu grāmatās, etnogrāfiskajos tērpos, segās un audumos. Interese par aušanu nav zudusi arī mūsdienās. Latvijā ir spēcīga audēju kopiena, kas koncentrējas vairāk nekā 100 lietišķās mākslas studijās, domu biedru pulciņos un kopās, kas ir gatavas dalīties pieredzē un var iedvesmot citus pārmantot aušanas prasmes, turpinot tradīcijas.
Informāciju sagatavojusi: Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja komunikācijas projektu vadītāja Līga Rimšēviča
