Septembrī Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības pārstāvji piedalījās starptautiskā vizītē Zviedrijā, Sēderteljē, projekta KISMET ietvaros. Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar Zviedrijas pieredzi bioloģiskās pārtikas iekļaušanā skolu un bērnudārzu ēdināšanā, kā arī pārtikas iepirkumu un uztura politikas risinājumiem, kas jau vairāk nekā divdesmit gadus veido pamatu ilgtspējīgai pārtikas sistēmai šajā pašvaldībā.
Diskusijas par stratēģiskiem mērķiem un sadarbību
Sēderteljē notikušajā KISMET projekta partneru sanāksmē tika pārrunāts līdzšinējais progress un turpmākie soļi sadraudzības pilsētu iniciatīvā. Partneri diskutēja par stratēģiskiem mērķiem vietējo inovāciju partnerībās, tostarp jaundibinātā bioreģiona Bio-District Sörmland attīstību, kas veicina īso piegādes ķēžu stiprināšanu un bioloģiskās pārtikas pieejamību.
Sanāksmes ietvaros notika tikšanās ar pašvaldības uztura nodaļas komandu – speciālistiem, kas atbild par pārtikas iepirkumu un sabiedrisko ēdināšanu. Šīs tikšanās laikā tika skaidroti iepirkuma procesi, uzraudzības mehānismi un paņēmieni, kā nodrošināt kvalitatīvu, bioloģisku un ilgtspējīgu pārtiku publiskajā sektorā.
Pieredze skolās un virtuvēs
Delegācijas dalībnieki apmeklēja vairākas izglītības iestādes, lai redzētu, kā Zviedrijā praksē tiek nodrošināta bioloģiskā ēdināšana skolās.
- Skolās īpaša uzmanība tiek veltīta pārtikas atkritumu samazināšanai. Noteikts, ka pārtikas atkritumi nedrīkst pārsniegt 25 gramus uz skolēnu dienā – šo rādītāju katru dienu redzami uzskaita un atspoguļo virtuvēs.
- Ēdienkarti sastāda skolas pavāri, sadarbojoties ar Uztura nodaļu, un viens no būtiskiem nosacījumiem ir izmantot bioloģiskus un vietējos produktus. Piemēram, rīsi un bulgurs ēdienkartē parādās tikai divas reizes mēnesī, tiem meklējot vietējās alternatīvas.
- Ēdināšana tiek organizēta bufetes veidā, skolēniem dodot iespēju pašiem izvēlēties ēdienu kombinācijas. Katru nedēļu ir vismaz viena veģetārā diena un viena zivju diena, bet deserti un saldinātie dzērieni skolās netiek piedāvāti. Tāpat arī pusdienās kā obligāts nosacījums ir iekļaut vismaz 6 veidu salātus.
Cēsu novada pārstāve Lāsma Ozola atzina: “Zviedrijas piemērs rāda, ka, ja ir pašvaldības politiska griba un institucionāls atbalsts, iespējams ilgtermiņā nodrošināt augstu bioloģiskās pārtikas īpatsvaru skolās un bērnudārzos. Šī pieredze mums ir ļoti vērtīga, jo tā palīdz spert nākamos soļus bioloģiskās ēdināšanas attīstībā arī Cēsīs un citās Gaujas Nacionālā parka bioreģiona pašvaldībās.”
Vietējās saimniecības un uzņēmumi
Papildu sanāksmēm un diskusijām delegācija apmeklēja arī vairākas vietējās iniciatīvas un uzņēmumus:
- Nibble Gård – viena no senākajām bioloģiskajām fermām Zviedrijā, kur skolēni apgūst biodinamiskās lauksaimniecības un lopkopības pamatus;
- Yttereby Gård – bioloģiska piena ferma, kas ievēro stingrus biodinamiskās saimniekošanas principus un plāno paplašināties arī olu ražošanā;
- Järna Dairy – pienotava, kas KISMET projekta ietvaros atjaunojusi darbību, pārstrādājot vietējo bioloģisko pienu skolām un tirgum;
- Skillebyholm izglītības centru, kur pieaugušie apgūst ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi;
- DeVilda gaļas pārstrādes uzņēmumu, kas specializējas medījumu pārstrādē un izmanto pirmo mobilo kautuvi Zviedrijā, ievērojot aprites principus.
Šie piemēri uzskatāmi demonstrē, kā pašvaldība meklē dažādus risinājumus, lai maksimāli iesaistītu vietējos ražotājus, veicinot viņu produktu noietu. Tādā veidā tiek nodrošināta ne tikai kvalitatīva pārtika, bet arī sociāli un ekonomiski ieguvumi vietējai kopienai.
Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas attīstība
Sēderteljes pašvaldība jau vairāk nekā 20 gadus īsteno konsekventu politiku bioloģiskās pārtikas ieviešanā, un šobrīd skolās un bērnudārzos 70–90 % no visiem produktiem ir bioloģiski. Īpaša nozīme ir tam, ka pašvaldība pati organizē ēdiena gatavošanu un nodarbina pavārus, nodrošinot kvalitātes uzraudzību un ciešu sadarbību ar Uztura nodaļu.
Vidzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Maija Rieksta uzsver: “Šāda sistēma pierāda, ka ilgtermiņā bioloģiskā ēdināšana nav tikai politisks mērķis, bet praktiski īstenojams risinājums. Pašvaldību līmenī šī pieeja palīdz uzlabot iedzīvotāju veselību, samazināt ietekmi uz vidi un vienlaikus stiprināt vietējo ražotāju ekonomisko bāzi.”
Vizīte Sēderteljē apliecināja, ka izglītībai, komunikācijai un sadarbībai ar vietējiem ražotājiem ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas pārtikas sistēmas attīstībā. Latvijas delegācijas pārstāvji atgriežas ar jauniem risinājumiem un idejām, kuras plānots integrēt gan Cēsu novadā, gan Vidzemes plānošanas reģiona darbā, lai stiprinātu bioloģiskās pārtikas pieejamību un veicinātu veselīgu uztura paradumu veidošanu skolās.
