Lācis Latvijā vairs nav retums – īpaši Ziemeļvidzemē, kur tā klātbūtne kļūst arvien pamanāmāka. Aktualizējas jautājumi: kāpēc ir svarīgi lāci nepiebarot un nepieradināt, kā rīkoties, ja mežā sastopam “ķepaini”, un kā pasargāt gan savus īpašumus, gan pašu dzīvnieku.
Par šiem un citiem jautājumiem 19. septembrī Valkas novada Kārķos notika diskusija kopā ar ekspertiem no Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”. Pasākumu organizēja Vidzemes plānošanas reģions projekta “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo)” ietvaros.
Tiem, kuri nevarēja piedalīties klātienē, piedāvājam noskatīties pasākuma video ierakstus un ieklausīties ekspertu stāstījumos.
Karīna Lazdāne, Dabas aizsardzības pārvalde
Karīna Lazdāne skaidro brūnā lāča aizsardzības statusu Latvijā, juridisko regulējumu un kompensāciju mehānismus. Viņa uzsver, kā ar normatīvo regulējumu un praktiskiem ieteikumiem iespējams līdzsvarot cilvēku drošību un dzīvnieku aizsardzību, kā arī sniedz praktiskus padomus par rīcību, sastopot lāci vai saskaroties ar postījumiem.
Dr. biol. Jānis Ozoliņš, LVMI “Silava”
Jānis Ozoliņš stāsta par lāča dzīvesveidu Latvijā: bioloģiju, uzvedību, uzturu, sezonālajām īpatnībām un izplatību.
Dr. biol. Guna Bagrade, LVMI “Silava”
Guna Bagrade dalās ar lāču monitoringa rezultātiem Latvijā – kā populācija attīstās pēc sugas atgriešanās, kāda ir tās struktūra un izplatība, un kādu pienesumu sniedz sabiedrības iesaiste, ziņojot par novērojumiem, pēdām, postījumiem un citiem pierādījumiem.
