Publiskais iepirkums kā pārmaiņu virzītājs: VPR kopā ar citām Eiropas pilsētām seko aktualitātēm un pieredzei pasākumā Viļņā

publiskais iepirkums ka parmainu virzitajs vpr kopa ar citam eiropas pilsetam seko aktualitatem un pieredzei pasakuma vilna

2025. gada 26. novembrī Viļņā notika Zaļās pārvaldības diena – augsta līmeņa konference, kurā piedalījās pašvaldību vadītāji, politikas veidotāji un eksperti no Baltijas jūras reģiona un Eiropas. Tās mērķis bija veicināt dialogu par ilgtspējīgu publisko pārvaldību un parādīt, kā publiskais iepirkums var kļūt par nozīmīgu pārmaiņu virzītāju.

Šis pasākums tika organizēts un finansēts ES programmas INTERREG Baltijas jūras reģiona projektu NonHazCity 3 un ChemClimCircle 2 ietvaros, kuros iesaistīti partneri no vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm. Projektā ChemClimCircle 2 darbojas arī Vidzemes plānošanas reģions (VPR), kas kopā ar pārējiem partneriem strādā pie pieejas izstrādes ilgtspējīgam publiskajam iepirkumam.

 Viļņā vienkopus pulcējās eksperti no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī pārstāvji no citām Eiropas valstīm, lai dalītos pieredzē par ilgtspējīgas publiskās pārvaldības risinājumiem.

Spēcīgs aicinājums uz stratēģisku un ambiciozu publisko iepirkumu

Runātāji uzsvēra, ka publiskais iepirkums būtiski ietekmē tirgus attīstību, daudzās ES valstīs sasniedzot līdz pat 14% no valsts IKP. Ja iepirkums tiek izmantots stratēģiski, tas kļūst par tiešu inovāciju un ilgtspējas virzītāju.

publiskais iepirkums ka parmainu virzitajs vpr kopa ar citam eiropas pilsetam seko aktualitatem un pieredzei pasakuma vilna

Heidruna Famlere, Valdes priekšsēdētāja, Baltijas Vides foruma (BEF) Vācija. Foto: Katazyna Polubinska

Mēs vēlamies, lai iepirkums nebūtu tikai zaļš – mēs vēlamies, lai tajā vienlīdz tiktu integrēti ķīmisko vielu, apritības un klimata aspekti. Tā ir Zaļās pārvaldības dienas būtība: parādīt, kā pārvaldības instrumenti patiešām var virzīt pārmaiņas,” sacīja Heidruna Famlere  Heidrun Fammler, Baltijas Vides foruma Vācijas biroja valdes priekšsēdētāja.

Lietuvas Vides ministrija dalījās ar nacionālo progresu pēc obligāto vides kritēriju ieviešanas visās publiskā iepirkuma procedūrās. “Kopš 2023. gada katrā publiskajā iepirkumā Lietuvā ir jāiekļauj vides kritēriji. Mēs stratēģiski izmantojam 14% no IKP, lai stimulētu ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu pieprasījumu visā tirgū,” norādīja Lietuvas Republikas Vides ministrijas vecākā speciāliste Rūta Kukulskīte (Rūta Kukulskytė).

Pilsētas demonstrē ilgtspējīga publiskā iepirkuma praksi Baltijas jūras reģionā

Galvenajās uzrunās un praktiskajos paraugprakses piemēros dalībnieki prezentēja reālus piemērus tam, kā pilsētas pārvērš ilgtspējas mērķus konkrētās iepirkuma prasībās.

Tallina demonstrēja pilsētas mēroga pāreju uz atkārtoti lietojamiem risinājumiem publiskajos pasākumos, parādot, kā pašvaldību rīcība var mainīt patēriņa paradumus un iedvesmot valsts līmeņa politiku. “Tallinas pieredze rāda, ka pilsētām ir spēks virzīt aprites inovācijas. Mēs varam risinājumus pārbaudīt, pielāgot un mērogot daudz ātrāk nekā valsts sistēmas – un tas rada reālas pārmaiņas tirgū,” sacīja Līna Kanarbika (Liina Kanarbik), Tallinas pilsētas Stratēģiskās vadības biroja Aprites ekonomikas departamenta vadošā speciāliste.

Savukārt, piemēri no Dānijas, Somijas un Zviedrijas parādīja, kā dati, izsekojamība un konsekventas politiskās prioritātes palīdz virzīt būvniecību, renovāciju un materiālu izmantošanu uz drošākiem un apritīgākiem risinājumiem. “Politiskā līderība ir nozīmīga. Kad mēs piešķiram ilgtspējai prioritāti un konsekventi sekojam līdzi rezultātiem, publiskais iepirkums kļūst par spēcīgu instrumentu drošākām kopienām un ilgtermiņa pārmaiņām,” uzsvēra Viktorija Skūre-Eriksone (Viktoria Skure-Eriksson), Zviedrijas Vesterosas pašvaldības vicemēre.

publiskais iepirkums ka parmainu virzitajs vpr kopa ar citam eiropas pilsetam seko aktualitatem un pieredzei pasakuma vilna

Zaļās pārvaldības diena 2025, Viļņa. Foto: Katazyna Polubinska

Iepirkums veido nākotni

Pasākumā atkārtoti izskanēja, ka pārvaldības sistēmām ir jāattīstās: no iepirkuma uztveres kā administratīva uzdevuma uz tā atzīšanu par stratēģisku instrumentu sabiedrības pārveidei. “Kad zaļais publiskais iepirkums ir veidots stratēģiski, tas kļūst par inovāciju virzītāju – rada prognozējamu tirgus vidi un mudina piegādātājus piedāvāt risinājumus ar augstāku veiktspēju,” uzsvēra Evelīna Pīrsalu (Evelin Piirsalu), vecākā eksperte Zaļās un aprites ekonomikas transformāciju nodaļā.

ChemClimCircle 2 konsorcijs prezentēja jaunu metodoloģiju, kas sasaista apritību, ķīmisko drošību un klimata ietekmi, palīdzot pašvaldībām izvēlēties produktus un pakalpojumus ar vislielāko ilgtermiņa ieguvumu. “Kad mēs savienojam iepirkumu ar apritības, toksisko vielu un klimata kritērijiem, tas kļūst par patiesu pārmaiņu virzītāju,” norādīja projekta komandas eksperti.

Reģionāla apņemšanās stiprināt pārvaldību

Apvienojot līderus no visām Baltijas jūras reģiona valstīm, Zaļās pārvaldības diena stiprināja sadarbību starp pilsētām, pētniecības institūcijām un politikas veidotājiem. Diskusijas uzsvēra kopīgu apņemšanos: integrēt ilgtspējas principus visos publiskās lēmumu pieņemšanas posmos – no augsta līmeņa stratēģijām līdz ikdienas iepirkumu lēmumiem.

Pasākums apliecināja, ka zaļais publiskais iepirkums Eiropā kļūst par arvien nozīmīgāku politisko prioritāti un par praktisku ceļu, kā īstenot klimata, apritības un ķīmiskās drošības mērķus.

Papildu informācija par projektiem NonHazCity 3 un ChemClimCircle 2 pieejama INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas mājaslapā.

Pasākuma tiešraides ieraksts pieejams šeit:

Foto: Katazyna Polubinska un Saulius Ziura

Par projektu

Projekts ChemClimCircle pieejas ieviešana zaļajam publiskajam iepirkumam Baltijas jūras reģionā (ChemClimCircle-2) tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir padarīt zaļo publisko iepirkumu par daudz efektīvāku un praksē izmantojamu politikas instrumentu klimata pārmaiņu mazināšanai, vienlaikus iekļaujot arī aprites ekonomikas principus un prasības kaitīgo ķīmisko vielu samazināšanai.

Šo publikāciju ir sagatavojis Vidzemes plānošanas reģions ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Par projektu

Jautājumiem:
Krišjānis Pundurs, projektu vadītājs/eksperts
krisjanis.pundurs@vidzeme.lv
+37126567624

Informāciju sagatavoja:
Laima Spalva, sabiedrisko attiecību speciāliste
laima.spalva@vidzeme.lv
+371 20098330