Pagājušajā nedēļas nogalē Parīzē norisinājās Latviešu apvienības Francijā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā “Biznesa diena Parīzē 2025”, kas pulcēja ap 50 dalībnieku – diasporas uzņēmējus, profesionāļus un interesentus no Latvijas, Francijas un citām valstīm. Pasākuma programma bija veidota, lai dotu praktisku ieskatu nekustamā īpašuma tirgū, investīciju iespējās, ekoloģiskajā būvniecībā un arī radošajās industrijās.
Pasākuma norisi ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijas Republikā Alise Balode. Vēstniece savā uzrunā īpaši izcēla Latvijas diasporas nozīmi Francijā un uzsvēra, cik būtiski ir stiprināt saikni ar Latviju arī caur uzņēmējdarbību. Viņa norādīja, ka tieši ekonomiskā sadarbība, kopīgi projekti un profesionālo kontaktu uzturēšana palīdz gan latviešu kopienai Francijā saglabāt aktīvu lomu, gan Latvijai izmantot diasporas pieredzi un zināšanas valsts attīstībai.
Pasākumā tika aplūkotas vairākas aktuālas tēmas:
Nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences Latvijā, Francijā un Monako. Dalībnieki iepazinās ar investīciju potenciālu, īpašuma iegādes un īres iespējām dažādos tirgos, īpaši akcentējot reģionu priekšrocības un izaicinājumus.
Ekoloģiskā un ilgtspējīgā būvniecība. Arhitektes Tatjana Fjodorova Laibe un Daiga Lelieur iepazīstināja ar Francijas un Latvijas pieredzi, uzsverot dabisko materiālu, bioklimatisko dizainu, resursu taupīšanu un kopienu iesaisti būvniecības procesos.
Dzimtas māju atjaunošana kā uzņēmējdarbības virziens. Jāņa Pelša (Authentic Trees) pieredze parāda, kā atgriešanās pie saknēm un vērtību pārmantošana var kļūt par pamatu veiksmīgam biznesam Latvijā.
Fotogrāfijas un radošo profesiju loma mūsdienu uzņēmējdarbībā. Lauma Kalniņa savā prezentācijā dalījās pieredzē par fotogrāfijas nozīmi uzņēmējdarbībā, ilustrējot, kā attēls palīdz veidot personīgo zīmolu un uzrunāt auditoriju starptautiskā tirgū. Viņa uzsvēra radošuma lomu un fotogrāfijas spēju atklāt gan profesionālos stāstus, gan individuālu skatījumu uz pasauli.
Atis Erics ir audio-vizuālās mākslas autors un fotogrāfs, kurš savos darbos apvieno urbanistiskas ainavas, ekstrēmo sportu un ceļojumu fotogrāfiju. Viņa darbi demonstrē, kā radošā industrija var būt gan starptautiska, gan daudzveidīga, iekļaujot gan ekstrēmo sporta veidu vizuālos mirkļus, gan unikālas pieredzes dažādās valstīs.
LIAA pārstāve Elīza Drāzniece iepazīstināja ar ekonomiskās sadarbības iespējām starp Latviju un Franciju, kā arī atbalsta instrumentiem uzņēmējiem, savukārt Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatores Ingas Madžules prezentācija izcēla būtiskos aspektus par mājokļu pieejamību kā atslēgu reģionu konkurētspējai un remigrācijas veicināšanai.
“Lēmums par atgriešanos bieži vien sākas ar jautājumu, vai reģionā ir piemērots un mūsdienīgs mājoklis – īpaši ģimenēm ar bērniem un jauniem profesionāļiem. Tieši mājokļu pieejamība nosaka, vai izdosies piesaistīt un noturēt jaunos iedzīvotājus, remigrantus un arī investorus,” pauda VPR pārstāve.
Inga Madžule prezentācijā minēja Vidzemes labās prakses piemēru – Valmieras pašvaldības īres mājokļu programmu, kas pierādījusi savu efektivitāti un kļuvusi par paraugu nacionāla mēroga atbalsta instrumentiem. Tāpat tika akcentēta Polijas pieredze ar nacionālajiem mājokļu fondiem un norādīts uz nepieciešamību pēc ilgtermiņa valsts iesaistes mājokļu pieejamības uzlabošanā reģionos.
VPR pārstāve arī uzsvēra, ka lēmumu par pārcelšanos atpakaļ uz Latviju ietekmē gan praktiski apsvērumi – mājokļu pieejamība, kvalitāte, cenas, gan arī vide un iespēja attīstīt savu uzņēmējdarbību. Inga Madžule aicināja izmantot reģionā pieejamo konsultatīvo atbalstu un uzsvēra, ka katram interesentam tiek piedāvāts individuāls risinājums.
Runātāji vairākkārt norādīja, ka Latvija saglabā konkurētspēju kā stabils un perspektīvs investīciju tirgus, vienlaikus piedāvājot mieru, drošību un augstu dzīves kvalitāti. Pasākuma diskusijās izskanēja arī būtiskas atziņas par infrastruktūras un mājokļu nozīmi reģionu izaugsmē, kā arī aicinājums mācīties no veiksmīgiem ārzemju piemēriem.
Dalībnieku vidū īpaši pozitīvi tika novērtēta neformālā atmosfēra un iespēja tikties klātienē, gūt jaunas zināšanas, dalīties pieredzē un veidot jaunus kontaktus. Liela nozīme šādos pasākumos ir arī ārvalstīs studējošo jauniešu iesaistei – tādējādi Latvija saglabā viņus savā redzeslokā un palielinās iespēja, ka, uzkrājot zināšanas un pieredzi, viņi nākotnē izvēlēsies atgriezties vai veidot profesionālas saites ar Latviju.
“Biznesa diena Parīzē deva iespēju ne tikai dalīties ar Vidzemes pieredzi, bet arī uzklausīt diasporas pārstāvju jautājumus un vēlmes. Svarīgi, ka esam atvērti dialogam un gatavi palīdzēt katram, kurš domā par atgriešanos vai sadarbību ar Latviju,” atzina Inga Madžule.
Kā uzsvēra VPR pārstāve, veiksmīgai remigrācijas atbalsta sistēmai un ekonomisko sakaru stiprināšanai ir būtiska cieša sadarbība starp diasporas kopienām, Latvijas reģioniem, valsts institūcijām, tostarp tādām organizācijām kā LIAA. Tikai apvienojot spēkus un apmainoties ar informāciju, iespējams rast labākos risinājumus gan remigrācijas, gan uzņēmējdarbības veicināšanai. LIAA piedāvā resursus, kontaktus un programmas, kas palīdz remigrantiem un uzņēmējiem atrast iespējas Latvijā, savukārt reģioni var operatīvi sniegt informāciju par aktuālajām vajadzībām un pieejamajiem atbalsta instrumentiem. Šāda sadarbība ir nozīmīgs ieguvums Latvijas attīstībai un stiprina saikni ar tautiešiem visā pasaulē.
Īpaša pateicība Latviešu apvienības Francijā prezidentei Ilzei Tolpežņikovai, sekretārei Gunitai Vīksnai, sporta un aktīvā atpūta virziena vadītājai Jolantai Dukurei un pārējiem organizatoriem par ieguldījums pasākuma sagatavošanā un norisē.
Foto: Lauma Kalniņa
