No 23. līdz 25. septembrim Vidzemes plānošanas reģions organizēja starptautiskā projekta AgriExcel (Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas sistēmas agrotehnoloģiskā attīstība) partneru vizīti, kurā pulcējās pārstāvji no Somijas, Austrijas, Spānijas, Bulgārijas, Itālijas, Ziemeļmaķedonijas un Latvijas. Tikšanās mērķis bija iepazīt Latvijas labos piemērus lauksaimniecības un pārtikas nozaru digitalizācijā, īpašu uzmanību pievēršot graudkopības un piena lopkopības nozarēm, dažādām sadarbības formām un jaunākajām tehnoloģijām, kas top sadarbībā ar pētniecības organizācijām.
Partneri devās uz trim labās prakses piemēriem Vidzemē:
ZS “Zilūži” / “Grasbergs”
Ģimenes saimniecība, kas apvieno piena lopkopību, graudkopību, kooperatīva darbību un veterināro klīniku, demonstrēja, kā tehnoloģijas palīdz nodrošināt gan augstāku produktivitāti, gan dabai draudzīgāku saimniekošanu.
Īpaša uzmanība tika veltīta N-Sensor (Yara) izmantošanai – tas mēra augu fotosintēzi un nosaka, kur augsnē nepieciešams papildmēslojums. Šāda precīzā lauksaimniecība ļauj samazināt mēslojuma patēriņu, izvairīties no pārmēslošanas un vienlaikus uzlabot ražas kvalitāti. Piena lopkopības sektorā uzmanība tika vērsta uz moderno DeLaval robotizēto slaukšanas sistēmu, kas nodrošina labākas kvalitātes pienu, veselīgākus dzīvniekus un atvieglotu saimniecības darba ikdienu.
Grasbergu saimniecība sadarbojas arī ar biogāzes ražotājiem, nodrošinot ilgtspējīgu aprites ekonomikas modeli – mēsli tiek nodoti kaimiņu uzņēmumam, pretī saņemot augsnes ielabošanas materiālus. Saimnieks uzsvēra: “Augsne ir mūsu nākotne, tāpēc par to jārūpējas.”
Ņemot vērā pēdējo gadu ģeopolitiskos, ekonomiskos un klimatiskos apstākļus, mazā saimniecība atzīst, ka būtisku lomu saimniecību dzīvotspējā un attīstībā nosaka sadarbība ar citām saimniecībām un kooperatīviem.
Kooperatīvs VAKS
Viens no Latvijas lielākajiem lauksaimniecības kooperatīviem apliecināja, ka sadarbība un kopīga resursu izmantošana ir izdzīvošanas atslēga laikos, kad lauksaimniekiem nākas saskarties ar klimata pārmaiņām, augstām minerālmēslu cenām un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.
VAKS izstrādājis unikālu pašu veidotu mobilo lietotni, kas ļauj zemniekiem attālināti reģistrēt graudu kravas un uzraudzīt to statusu, kā arī sazināties ar agronomiem par ievesto graudu kvalitāti un saņemt komentārus un nepieciešamās konsultācijas. Lietotne nodrošina pārskatāmību gan biedriem, gan kooperatīva vadībai.
Kooperatīvs aktīvi investē izglītībā – tam ir sava akadēmija, kur jaunie zemnieki apgūst zināšanas un var saņemt atbilstošas apliecības. VAKS regulāri nodrošina jaunāko nozares informāciju savā blogā, kā arī reizi mēnesī apkopo graudu aktualitātes. Kooperatīvs organizē arī lekcijas skolās un skolēnu ekskursijas, jo, kā uzsvēra kooperatīva pārstāvji: “Izglītība ir pamatu pamats.”
VAKS biedri kopīgi investē modernās tehnoloģijās, piemēram, iegādājoties dārgas iekārtas, kas atsevišķiem zemniekiem nebūtu pieejamas. Tāpat tiek pilotētas jaunas graudu šķirnes un testētas inovatīvas tehnoloģijas.
Vides risinājumu institūts (Field and Forest)
Priekuļos bāzētais institūts pārsteidza ar savu starptautisko mērogu un zinātnisko kapacitāti. Kopš 2009. gada institūts izmanto satelītu datus, dažādus lidaparātus, t.sk. dronus, un visdažādākos sensorus, lai monitorētu meža dzīvnieku populācijas, analizētu augu un augsnes veselību, uzraudzītu lauku kultūraugu attīstību, kā arī pētītu ūdens piesārņojumu.
Institūts arī pilotē unikālas bioloģiskās tehnoloģijas – sēšanas un ravēšanas robotu “FarmDroid”, kas darbojas ar saules enerģiju un spēj apstrādāt 6 hektārus dienā, katrai sēklai piešķirot precīzu GPS koordināti.
Dalībnieki iepazinās ar vairākām laboratorijām – ķīmijas, mikrobioloģijas, entomoloģijas un biorafinēšanas prototipēšanas telpām, kur tiek izstrādāti dabīgi fungicīdu aizvietotāji, bioloģiski repelenti un jauni biostimulatori, piemēram, vīnogu audzēšanai. Kā uzsvēra institūta pārstāvji, ārstniecības augiem Vidzemes klimats ir īpaši piemērots, un tāpēc šeit radītās izejvielas tiek eksportētas uz Vāciju, Franciju un Austriju.
Diskusiju fokuss – digitālās prasmes un sadarbība
Vizītes noslēdzošajā dienā Vidzemes Augstskolā norisinājās projekta darba sanāksmes un tematiskā darbnīca par katra reģiona izaicinājumiem lauksaimniecības un pārtikas sistēmu digitalizācijas kontekstā. Tajā izkristalizējās divas galvenās prioritātes, kas kopīgas visām valstīm:
- Digitālo rīku priekšrocību apzināšana un prasmju celšana. Svarīgi ne tikai mācīt konkrētas sistēmas, bet plašāk skaidrot, kā, piemēram, atvērto datu izmantošana, mākslīgais intelekts un datu analīze palīdz gan saimniecībās, gan kooperatīvos.
- Sadarbība starp lauksaimniekiem, IT nozari, universitātēm un publisko sektoru. Starpdisciplīnu sadarbība, lai veidotu dialogu starp dažādu veidu un nozaru organizācijām, kļūst par zināšanu un tehnoloģiju centrālajiem punktiem. Tas ļauj arī mazākām saimniecībām piekļūt zināšanām un moderniem risinājumiem.
Latvija – piemērs, kā tradīcijas un inovācijas var iet roku rokā
Vizītes dalībnieki atzina, ka Vidzeme demonstrē līdzsvarotu ceļu, kā tradicionālā lauksaimniecība spēj izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai vienlaikus nodrošinātu ražīgumu, ilgtspēju un izglītības iespējas nākamajām paaudzēm.
Tikšanās laikā tika secināts: “Lauksaimniecība ir kā dārga, aizrautīga spēle ar mainīgiem noteikumiem – klimats un tirgus vienmēr var pārsteigt. Bet tieši digitalizācija un sadarbība dod iespēju sagatavoties un izdzīvot.”
Projekts AgriExcel sniedz būtisku ieguldījumu reģiona nākotnē, nodrošinot platformu pārdomātai un ilgtspējīgai lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai. Tas turpinās līdz 2028. gada beigām, un tā rezultāti tiks izmantoti Vidzemes attīstības plānošanas dokumentu uzlabošanā un jaunu projektu iniciēšanā.
Projekta ietvaros šobrīd tiek veidota reģionālā iesaistīto pušu grupa, un oktobra vidū paredzēta tās pirmā tikšanās. Vairāk informācijas: rita.bibere@vidzeme.lv, savukārt pieteikšanās grupai: https://ej.uz/zoag.
