Mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi no Vidzemes un visas Latvijas aicināti pieteikties AGRI-BIOCIRCULAR-HUB atklātajam konkursam, kurā četri Latvijas uzņēmumi varēs saņemt dotāciju līdz 50 000 eiro inovatīvu bioaprites risinājumu izstrādei un pilotēšanai agropārtikas nozarē. Pieteikumus iespējams iesniegt līdz 2026. gada 31. jūlijam plkst. 17.00 (CEST).

Atklātajā konkursā tiek meklēti mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi ar jau izstrādātiem inovatīviem risinājumiem, kas palīdz veidot ilgtspējīgāku lauksaimniecību un efektīvāk izmantot bioloģiskos resursus. Finansējums paredzēts risinājumu pilotēšanai, testēšanai, validēšanai vai ražošanas procesu pilnveidei pirms to ieviešanas tirgū. Netiks atbalstīti projekti, kuru saturs aprobežojas tikai ar teorētisku izpēti vai informācijas apkopošanu.

Lai pretendētu uz finansējumu, idejai jābūt sasniegušai vismaz TRL4 tehnoloģiskās gatavības līmeni, proti, tehnoloģijai jābūt validētai laboratorijas apstākļos un gatavai praktiskai pilotēšanai. Vērtēšanā priekšroka tiks dota projektiem ar skaidru inovācijas potenciālu, iespējām risinājumu attīstīt plašākā mērogā, izmērāmu ietekmi un ieguldījumu emisiju samazināšanā, resursu efektīvākā izmantošanā vai lauksaimnieku konkurētspējas stiprināšanā. Visiem projektiem jābūt īstenojamiem 12 mēnešu laikā.

Kopumā atklātajā konkursā paredzēts atbalstīt 12 projektus – četrus Latvijā, četrus Polijā un četrus Ukrainā.

Papildus dotācijai līdz 50 000 eiro AGRI-BIOCIRCULAR-HUB programma jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piedāvā arī plašu inovāciju attīstības atbalstu. Finansējumu saņēmušajiem uzņēmumiem tiks nodrošināts individuāls padomdevējs, ekspertu mentorings, mācības, pieredzes apmaiņas vizītes un iespēja savus risinājumus prezentēt potenciālajiem investoriem. Arī uzņēmumi, kuri netiks atlasīti finansējuma saņemšanai, varēs iesaistīties projekta inovāciju tīklā, piedalīties atvērtajos inovāciju izaicinājumos un izmantot projekta ietvaros pieejamās zināšanas, kontaktus un citus resursus bioaprites risinājumu attīstībai.

Latvijā projektu īsteno Latvijas Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Commercialization Reactor, Egg Energy, Zemnieku Saeimu un Latvijas Biogāzes asociāciju. Partnerība apvieno zinātnes, uzņēmējdarbības, inovāciju un lauksaimniecības nozares kompetenci, nodrošinot uzņēmumiem ne tikai finansējuma iespējas, bet arī piekļuvi praktiskām zināšanām, ekspertu atbalstam un starptautiskam sadarbības tīklam.

Papildinformācijai

AGRI-BIOCIRCULAR-HUB ir četru gadu Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) projekts ar sešu miljonu eiro budžetu. Tā mērķis ir veicināt inovācijas viedajā lauksaimniecībā un bioaprites ekonomikā, sekmējot sadarbību starp pētniecības organizācijām, uzņēmumiem, publisko sektoru un lauksaimniekiem.

Jautājumiem par konkursa nosacījumiem: ilona.gulchak@commercializationreactor.com

Šodien, 22. jūlijā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, skatot likumprojektu “Latvijas Austrumu teritorijas attīstības likums”, atbalstīja Vidzemes plānošanas reģiona priekšlikumu Latvijas austrumu teritorijā līdzās Latgales plānošanas reģionam un Alūksnes novadam iekļaut arī Valkas, Smiltenes, Gulbenes un Madonas novadu. Komisijas locekļi šādai pieejai neiebilda un vienojās šo nostāju paust arī Saeimas sēdē. 

Vidzemes plānošanas reģions komisijā aicināja Latvijas austrumu teritoriju noteikt pēc faktiskās drošības un sociālekonomiskās situācijas, nevis administratīvajām robežām. Reģiona priekšlikums balstīts analīzē, kurā izvērtēti 15 ekonomiskie, demogrāfiskie un ģeogrāfiskie kritēriji. 

Likumprojektu pirmajā lasījumā Saeima plāno skatīt jau nākamajā sēdē. Priekšlikumus otrajam lasījumam varēs iesniegt līdz 23. augustam. Līdz tam likumprojekta iesniedzēji un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izvērtēs arī Vidzemes plānošanas reģiona iesniegtos priekšlikumus. 

Vidzemes plānošanas reģions aicina iedzīvotājus iesaistīties Vidzemei raksturīgo sugu apkopojuma veidošanā un ieteikt augus, dzīvniekus, sēnes un citas sugas, kuras, viņuprāt, vislabāk raksturo mūsu reģiona dabu. Iedzīvotāju ieteikumus izvērtēs un daļu no tiem izmantos, veidojot Vidzemes digitālo sugu datubāzi.

Aktivitāte tiek īstenota Erasmus+ projekta BioUP ietvaros. Projekta laikā katrā partnervalstī top digitāla vietējās floras un faunas datubāze, kas palīdzēs iepazīt konkrētās teritorijas bioloģisko daudzveidību, vienlaikus veicinot sabiedrības zināšanas un iesaisti dabas vērtību izzināšanā.

Lai apkopojums pēc iespējas labāk atspoguļotu Vidzemes dabu, Vidzemes plānošanas reģions aicina iesaistīties ikvienu – dabas pētniekus, meža un zemes īpašniekus, makšķerniekus, medniekus, sēņotājus, putnu vērotājus un citus dabas entuziastus, kā arī ikvienu, kuram Vidzemes daba ir tuva.

Lai noskaidrotu viedokli par digitalizācijas attīstības vajadzībām Vidzemes reģionā, Vidzemes plānošanas reģions veica aptauju, kuras rezultāti sniedz vērtīgu ieskatu par digitālo prasmju līmeni, sakaru infrastruktūras kvalitāti, attālinātā darba iespējām un nākotnes prioritātēm digitalizācijas jomā.

Interneta aptaujā piedalījās 236 respondenti, galvenokārt pašvaldību un valsts pārvaldes darbinieki, kuru ikdiena ir saistīta ar digitālo risinājumu izmantošanu.

Savās prasmēs pārliecināti, taču kopumā tās vērtē kā viduvējas

Aptaujas rezultāti liecina, ka respondenti savas digitālās prasmes kopumā vērtē augstu – gandrīz trešdaļa norāda, ka jūtas pietiekami pārliecināti, lai palīdzētu arī citiem, savukārt lielākā daļa atzīst, ka spēj patstāvīgi izmantot digitālos rīkus un nepieciešamības gadījumā zina, kur meklēt papildu informāciju. Vienlaikus, vērtējot sabiedrības digitālās prasmes kopumā, dominē uzskats, ka tās ir vidējā līmenī, kas norāda uz nepieciešamību turpināt ieguldīt digitālo prasmju attīstībā.

Runājot par informācijas ieguvi par digitālajiem risinājumiem, respondenti visbiežāk paļaujas uz kolēģu, draugu un citu cilvēku ieteikumiem, bet nozīmīgu lomu spēlē arī sociālie tīkli un mediji. Vienlaikus vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto atzina, ka izmantotu vienotu platformu, kurā būtu apkopota informācija par ikdienā noderīgiem digitālajiem rīkiem, e-pakalpojumiem un apmācību iespējām. Tas apliecina nepieciešamību pēc vienkopus pieejamas, viegli pārskatāmas informācijas.

Sakaru kvalitāte – pozitīva, tomēr vēl ir ko uzlabot

Pozitīvi vērtēta arī sakaru infrastruktūra – vairāk nekā puse respondentu mobilo sakaru un interneta pieejamību savā ikdienas teritorijā raksturo kā labu vai ļoti labu. Tomēr vairāk nekā simts respondentu norādījuši konkrētas vietas Vidzemē, kur sakaru kvalitāte joprojām ir nepietiekama, kas liecina, ka atsevišķās teritorijās digitālā pieejamība joprojām ir būtisks izaicinājums.

Kopdarba telpas – nepietiekami novērtēts un neizmantots resurss

Lielākā daļa aptaujāto strādā tajā pašā pašvaldībā, kur dzīvo, savukārt aptuveni trešdaļa darbu veic attālināti vismaz daļēji. Starp tiem, kuri attālināti nestrādā, visbiežāk minētais iemesls ir darba specifika, kas nepieļauj pienākumu veikšanu ārpus darba vietas. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka biroja prasībām atbilstošu kopdarba un koprades telpu pieejamība tuvāk dzīvesvietai varētu veicināt attālinātā darba iespējas reģionā.

Aptauja rāda, ka kopdarba telpas Vidzemē vēl nav plaši izplatītas. Tikai trešdaļa respondentu zina par šādu telpu esamību, bet no tiem, kuri zina, lielākā daļa tās neizmanto. Tas norāda, ka līdztekus infrastruktūras attīstībai nepieciešams arī veicināt informētību par jau pieejamajiem risinājumiem un to iespējām.

Prioritātes – sakaru infrastruktūra un sadarbība digitalizācijas veicināšanai

Nosakot prioritātes nākamajiem gadiem, respondenti visaugstāk novērtējuši sakaru pieejamības un digitālās infrastruktūras uzlabošanu, kam seko digitālo prasmju pilnveide un attālinātā darba iespēju attīstība. Savukārt, vērtējot Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmā iekļautos digitalizācijas uzdevumus, par nozīmīgāko atzīta sadarbības veicināšana pašvaldību digitālajā pārejā, kam seko digitālo savienojumu uzlabošana un digitalizācijas priekšrocību izmantošana uzņēmējdarbības attīstībai.

Secinājumi

Kopumā aptaujas rezultāti apliecina, ka Vidzemē ir labs pamats digitālās transformācijas turpināšanai, tomēr vienlaikus skaidri iezīmējas nepieciešamība turpināt uzlabot sakaru infrastruktūru, attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes, sekmēt attālinātā darba iespējas un nodrošināt viegli pieejamu informāciju par digitālajiem risinājumiem un pakalpojumiem. Šie secinājumi kalpos par nozīmīgu pamatu Vidzemes plānošanas reģiona turpmākajam darbam, plānojot digitalizācijas attīstības pasākumus nākamajā Attīstības programmas periodā.

Publikāciju sagatavojusi: Liene Krīvena, projekta “Digital Rural” eksperte VPR; publicējusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste VPR.

Saules enerģija Eiropā attīstās straujāk nekā jebkad iepriekš, taču arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ne tikai saražotās elektroenerģijas apjomam, bet arī tam, kā saules parki ietekmē dabu, ainavu un teritoriju attīstību ilgtermiņā. Tieši šiem jautājumiem bija veltīta starptautiskā projekta BiodIvErSe partneru sanāksme 1.-2. jūlijā Latvijā, kurā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no Vācijas, Austrijas, Polijas, Grieķijas, Bosnijas un Hercogovinas un Ukrainas analizēja jaunākos pētījumus un praktisko pieredzi, kas nākotnē palīdzēs pilnveidot reģionālo attīstības politiku.

Katrs projekta partnerreģions koncentrējas uz atšķirīgu risinājumu. Vācijā uzmanība pievērsta saules paneļu integrēšanai lauksaimniecībā un bijušajās ogļu ieguves teritorijās, Austrijā – peldošajām saules stacijām, Polijā – postindustriālo teritoriju izmantošanai, Bosnijā un Hercegovinā – saules enerģijas integrēšanai rūpniecisko siltuma atgūšanas sistēmās, bet Grieķijā – bijušo lignīta ieguves vietu atjaunošanai. Savukārt Vidzemes plānošanas reģions lielāko uzmanību pievērš saules paneļu integrēšanai atjaunotos purvos un degradētās kūdras ieguves teritorijās, kā arī pēta saules paneļu potenciālu izmantošanai ogulāju un citu dārzkopības kultūru audzēšanā. Šāda pieredzes apmaiņa ļauj partnerreģioniem salīdzināt dažādas pieejas, izvērtēt to priekšrocības un izaicinājumus, kā arī izmantot gūtās atziņas savas attīstības politikas pilnveidē.

Lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus par saules enerģijas attīstību, būtiski izprast arī energosistēmas pārmaiņas. AS Latvenergo pārstāvji klātesošajiem skaidroja, ka saules enerģijas ražošanas jaudas Baltijā pieaugušas straujāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Līdz ar to nākamais izaicinājums vairs nav tikai arvien jaunu saules parku izbūve, bet gan spēja saražoto elektroenerģiju uzkrāt un izmantot laikā, kad tā ir visvairāk nepieciešama. Būtiska loma energosistēmas balansēšanā ir hidroelektrostacijām, kas var elastīgi pielāgot elektroenerģijas ražošanu, kompensējot periodus, kad saules elektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjoms samazinās.

Latvenergo pārstāvji uzsvēra, ka mūsdienu saules parks nav vērtējams tikai pēc saražotās elektroenerģijas. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī tā apsaimniekošanai un ietekmei uz vidi. Vienā no Latvenergo saules parkiem zālāju uzturēšanai tiek izmantotas aitas, kas samazina teritorijas uzturēšanas izmaksas un palīdz saglabāt dabiskajiem zālājiem raksturīgo bioloģisko daudzveidību.

Partneri iepazinās arī ar Elektrum Enerģijas centra darbu, kur interaktīvā veidā tiek skaidroti enerģētikas pārejas principi un atjaunīgo energoresursu nozīme. Tika uzsvērts, ka ilgtspējīga enerģētikas attīstība nav iespējama bez sabiedrības izpratnes un iesaistes.

Starptautiskā delegācija iepazinās arī ar SIA “Jūrmalas ūdens” pieredzi, kur saules enerģija tiek izmantota ūdenssaimniecības infrastruktūras darbības nodrošināšanai. Slokas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā uz pēcattīrīšanas ūdens baseiniem izveidota peldoša saules elektrostacija, kas saražoto elektroenerģiju pilnībā izmanto uzņēmuma pašpatēriņam. Šāds risinājums ļauj vienlaikus samazināt elektroenerģijas izmaksas, efektīvi izmantot esošo infrastruktūru un mazināt ūdens baseinu aizaugšanu, demonstrējot, kā atjaunīgās enerģijas risinājumus iespējams integrēt kritiskās infrastruktūras darbībā.

Vizītes ietvaros Dārzkopības institūta pētnieki prezentēja hortivoltaikas pētījumus, kuros, izmantojot saules paneļu konstrukcijas, imitē noēnojumu. Tas ļauj vēl pirms saules paneļu uzstādīšanas novērtēt iespējamo ietekmi uz krūmmelleņu augšanu, ražību, ogu kvalitāti un mikroklimatu. Pētnieki uzsvēra, ka pētījumu mērķis nav pierādīt saules paneļu piemērotību jebkuros apstākļos, bet noskaidrot, kurās situācijās noēnojums uzlabo audzēšanas apstākļus un kurās tas var samazināt ražu vai kvalitāti.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Blūma uzsvēra, ka saules enerģijas attīstība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nav pretrunā. Izšķiroša nozīme ir teritorijas izvēlei un tās apsaimniekošanai. Tāpēc jau plānošanas posmā nepieciešams izvērtēt teritorijas dabas vērtības, hidroloģisko režīmu un iespējamo ietekmi uz ekosistēmām, bet pēc projekta īstenošanas nodrošināt regulāru monitoringu.

Savukārt uzņēmuma Ecosoul eksperte Arta Kauķe skaidroja, ka saules parks nav jāuztver tikai kā elektroenerģijas ražošanas vieta. Pārdomāti plānojot un apsaimniekojot teritoriju, tas var vienlaikus veicināt bioloģisko daudzveidību, kalpot lauksaimniecībai, biškopībai un ganībām, kā arī nodrošināt iespējas pētniecībai un sabiedrības izglītošanai.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves pausto par nepieciešamību izvērtēt katras teritorijas dabas vērtības apstiprināja arī Greifsvaldes Universitātes pētniece Monika Hohlbein . Viņa uzsvēra, ka saules paneļu uzstādīšana nevar būt pašmērķis – pirms lēmuma par saules paneļu izvietošanu vispirms jāizvērtē purva ekoloģiskās atjaunošanas potenciāls. Lai pamatotu šādus lēmumus, pētnieki salīdzina dažādus teritorijas attīstības scenārijus (ar saules paneļiem un bez tiem), analizējot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ūdens līmeni, augsnes mitrumu un bioloģisko daudzveidību. Pētniece uzsvēra, ka Eiropā šādu ilgtermiņa pētījumu joprojām ir maz, tādēļ tikai sistemātiski mērījumi ļauj noteikt, kuri risinājumi konkrētajā teritorijā sniedz lielāko ieguvumu klimatam un dabai.

Šādu pieeju praksē demonstrēja arī Latvijas piemēri, ko projekta partneri apmeklēja klātienē. Kaigu purvā uzņēmums Laflora prezentēja ilgtermiņa redzējumu degradētu kūdras ieguves teritoriju attīstībai, uzsverot, ka rekultivācija nav projekta noslēgums, bet sākums jaunai teritorijas attīstībai. Uzņēmums attīsta daudzfunkcionālu modeli, kur vienā teritorijā iecerēts apvienot atjaunīgās enerģijas ražošanu, pētniecību, ogulāju audzēšanu, nākotnē arī siltumnīcas un citus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības virzienus. Lēmumi tiek balstīti ilgtermiņa pētījumos – Drabiņu purvā uzstādītais CO₂ plūsmu monitoringa tornis nepārtraukti mēra siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet uzņēmums testē dažādas rekultivācijas metodes, lai izvērtētu, kurš risinājums konkrētajā teritorijā dod lielāko ieguvumu klimatam, dabai un uzņēmējdarbībai.

Savukārt Medema purvā uzņēmums Rīgas meži demonstrēja, ka arī degradētu kūdras ieguves teritoriju atjaunošanā nepastāv viens universāls risinājums. Pēc hidroloģiskā režīma atjaunošanas un detalizētas teritorijas izpētes tiek izvērtēts, kurās teritorijas daļās iespējams integrēt saules paneļus, bet kur prioritāte ir pilnvērtīga purva ekosistēmas atjaunošana.

Medema purvā starptautiskā delegācija Ezeru un purvu izpētes centra ekspertes Ilzes Ozolas vadībā devās izzinošā pastaigā ar purva kurpēm, vērojot, kā dabiski atjaunojusies agrākā kūdras ieguves vieta.

Kopsavelkot vizītes laikā diskutēto, jāsecina, ka ilgtspējīga saules enerģijas attīstība nav balstāma vienā risinājumā. Lēmumiem jābalstās zinātniski pamatotā izpētē, ilgtermiņa monitoringā un katras vietas individuālā izvērtējumā.

Publiskais pasākums 2. augustā būs kā radošās meistarklases, darbnīca bērniem un amatnieku tirdziņš. Pasākumu papildinās muzikāli priekšnesumi ar aktiera J. Paukštello un dziedātājas L. Jēkabsones uzstāšanos. Lugas „Skroderdienas Silmačos” tēli – Ābrams un Tomulīša – parūpēsies par omulīgu atmosfēru un tirgus andeli, izsoli un loteriju.

Muižas vestibilā tiks atklāta izstāde „Laika pinums”, kas sniegs informāciju par esošajiem un bijušajiem klūgu pinējiem Gulbenes pusē. Izstāde ir ļoti būtisks ieguldījums novada amatniecības mantojuma izpētē un saglabāšanā, jo šāds materiāls tiks publiskots pirmo reizi.

„Pinēju svētki Druvienas muižā” ir pasākums, kur satikties meistariem, dalīties pieredzē, celt godā latviešu tradicionālās amatu prasmes. Kopā veidojam Druvienu kā īpašu, amatniecības tradīcijām bagātu galamērķi Vidzemes kultūrtelpā.

Pasākuma programma:

1. augusts
12.00–13.00 – Ierašanās un iekārtošanās
13.00 – Pusdienu zupa
14.00–15.30 – nodarbība: saknīšu pinumi. Vada TLMS „Vasa”
14.00–15.30 – nodarbība: klūdziņu pinumi. Vada Viktors Ozols
Nodarbības notiek paralēli.
15.30–16.00 – Kafijas pauze
16.00–17.30 – nodarbība: mīkstie pinumi (meldri, doņi). Vada TLMS „Ataudze”
16.00–17.30 – nodarbība: sloksnīšu pinumi. Vada TLMS „Pūpoli”
Nodarbības notiek paralēli.
17.30–18.30 – Vakariņas
18.30–20.00 – Īru pinuma tehnikas demonstrējums. Vada studija „Saulīte”
18.30–20.00 – Klūgu krāsošana (tonēšana) ar dabas materiāliem – demonstrējumi
21.00 – Vakarēšana ar Daci Vītolu

2. augusts
8.00–9.00 – Brokastis
9.00–11.00 – Lekcijas/stāstījumi

• „Formas harmonija pinumu dizainā. Ideālās proporcijas” (Laura Vecmane-Bārtleta)
• „Nemizoto klūgu pinumi. Materiāla sagatavošana darbam” (Jūlija Hansena)
• „Pinēja amats kā bizness. Pinumu tirdzniecība interneta vidē – SIA „Pinumu pasaules” pieredzes stāsts” (Lolita Tutāne)

11.00–12.00 – Darba vietu iekārtošana svētkiem
12.00–13.00 – Pusdienu zupa
13.00–17.00 – Publisks pasākums „Otrie Pinēju svētki Druvienas muižā”
Svētku atklāšana. Izstādes „Laika pinums” atklāšana.
Pinumu tehniku demonstrējumi un sarunas ar pinējiem (TLMS „Ataudze”, TLMS „Vasa”, TLMS „Pūpoli”, pinēju studija „Saulīte”, Viktors Ozols, Dace Brūniņa)
Amatnieku darinājumu tirdziņš
Aktivitātes bērniem
Kafejnīca
Koncerts
Ābrama lustes – izsole un loterija
17.00–18.00 – Noslēguma diskusija

Informāciju sagatavoja: Velga Černoglazova, projekta vadītāja

No 7. līdz 9. jūlijam Vidzemes plānošanas reģiona un septiņu Vidzemes pašvaldību speciālisti devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Barselonu, lai iepazītu, kā viena no Eiropas vadošajām pilsētām pilsētplānošanā īsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās principus. Vizītē piedalījās 18 speciālisti, tostarp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis.

Trīs dienu laikā delegācija tikās ar Barselonas pilsētplānošanas, arhitektūras un ilgtspējīgas attīstības ekspertiem, apmeklēja Barselonas Metropoles administrāciju (AMB), Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtu (IAAC), ELISAVA Dizaina un inženierzinātņu augstskolu, kā arī aplūkoja vairākus starptautiski atzītus pilsētvides attīstības piemērus. Vizītes programma apvienoja ekspertu prezentācijas, diskusijas un objektu apskati, sniedzot iespēju iepazīt risinājumus to īstenošanas vietās un diskutēt ar to izstrādātājiem.

Gandrīz visās prezentācijās izskanēja viena kopīga atziņa – klimatnoturīga pilsētvide neveidojas no atsevišķiem projektiem. Mobilitāte, publiskā telpa, zaļā infrastruktūra, bioloģiskā daudzveidība, digitalizācija, aprites ekonomika un sabiedrības iesaiste Barselonā tiek plānotas kā savstarpēji saistīta sistēma. Tieši šī pieeja kļuva par vienu no vērtīgākajām atziņām, ko no vizītes guva Vidzemes pašvaldību speciālisti.

Teju visās prezentācijās izskanēja viena kopīga doma – Barselonā klimata pārmaiņas netiek uztvertas kā atsevišķa vides politikas joma. Tās ir kļuvušas par vienu no pilsētplānošanas pamatprincipiem. Plānojot ielas, parkus, dzīvojamos rajonus vai publiskās ēkas, vienlaikus tiek vērtēta to ietekme uz mobilitāti, bioloģisko daudzveidību, ūdens apsaimniekošanu, karstuma mazināšanu, sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti.

Šāda pieeja nozīmē, ka katram projektam vienlaikus jāsniedz vairāki ieguvumi. Piemēram, zaļajai zonai ne tikai jārada vieta atpūtai, bet arī jāsamazina gaisa temperatūra, jāuzkrāj lietusūdeņi un jāveicina bioloģiskā daudzveidība.

Šo domāšanu labi raksturo Barselonas attieksme pret publisko telpu. Pēc Franko diktatūras beigām pilsēta mērķtiecīgi ieguldīja parku, laukumu un ielu attīstībā, uztverot publisko telpu ne tikai kā infrastruktūru, bet arī kā demokrātijas simbolu – vietu, kur cilvēki var satikties, uzturēties un veidot kopienu. Kvalitatīva publiskā telpa vienlaikus kļuvusi arī par vienu no instrumentiem sociālās nevienlīdzības mazināšanai, jo tā ir pieejama ikvienam neatkarīgi no ienākumu līmeņa.

Ilgtermiņa plānošana bija viens no biežāk uzsvērtajiem principiem. Lielākā daļa nozīmīgo projektu Barselonā īstenoti 10–20 gadu laikā, vairākkārt tos pielāgojot ekonomiskajai situācijai un sabiedrības vajadzībām. Taču nemainīgs saglabāts kopējais attīstības virziens. Tieši ilgtermiņa redzējums ļāvis veidot pilsētu, kur atsevišķi projekti papildina cits citu, nevis tiek īstenoti kā savstarpēji nesaistītas iniciatīvas.

To labi ilustrē arī Ildefonsa Serdas pirms vairāk nekā 160 gadiem izstrādātais Barselonas paplašināšanas plāns. Jau 19. gadsimtā tajā tika paredzētas plašas ielas, laba gaisa cirkulācija, saules gaismas pieejamība un zaļās zonas, lai uzlabotu pilsētas iedzīvotāju dzīves apstākļus un veselību. Mūsdienās šie paši principi kļuvuši par nozīmīgu klimatnoturīgas pilsētplānošanas pamatu. Raksturīgākās plāna iezīmes – unikāls režģa plānojums, noapaļoti ielu stūri un plaši iekšpagalmi.

Viens no spilgtākajiem Barselonas ilgtermiņa pilsētplānošanas piemēriem ir 22@ rajona un Glòries laukuma attīstība. Vēl pirms nepilniem trīsdesmit gadiem šī teritorija bija industriāls rajons ar pamestām rūpnīcām un noliktavām, savukārt Glòries laukums – viens no noslogotākajiem satiksmes mezgliem pilsētā. Šodien tā ir mūsdienīga pilsētvide, kur līdzās uzņēmumiem, universitātēm un mājokļiem atrodas plašas publiskās telpas, parki un zaļā infrastruktūra.

Būtiska bija pārmaiņu secība. Attīstība nesākās ar biroju ēku būvniecību vai investoru piesaisti. Vispirms pašvaldība izveidoja kvalitatīvu publisko infrastruktūru – ielas, sabiedriskā transporta savienojumus, inženierkomunikācijas, parkus, izglītības iestādes un citus publiskos pakalpojumus. Tikai pēc tam teritorija kļuva pievilcīga privātajām investīcijām.

22@ attīstības modelis balstās uz jauktas funkcionalitātes principu. Vienā teritorijā līdzās izvietotas darba vietas, mājokļi, universitātes, studentu dienesta viesnīcas, sociālie mājokļi un pakalpojumi. Tas samazina nepieciešamību ikdienā pārvietoties lielos attālumos un rada dzīvu pilsētvidi visas diennakts garumā. Vienlaikus pašvaldība mērķtiecīgi attīstīja inovāciju ekosistēmu, vienuviet koncentrējot universitātes, pētniecības centrus, uzņēmumus un atbalsta infrastruktūru jaunajiem uzņēmējiem.

Nozīmīga loma teritorijas attīstībā bija arī tehniskajai infrastruktūrai. Rajonā izbūvēti pazemes inženierkomunikāciju tuneļi, kas ļauj uzturēt un atjaunot komunikācijas, nebojājot ielu segumu. Vairākām ēkām apkure un dzesēšana tiek nodrošināta centralizēti, izmantojot enerģiju, kas iegūta no atkritumu sadedzināšanas un notekūdeņu attīrīšanas procesiem. Šādi risinājumi samazina resursu patēriņu un atvieglo infrastruktūras apsaimniekošanu.

Glòries parks nav veidots kā tradicionāls pilsētas parks ar skaidri norobežotu teritoriju. Tā ainavu arhitektūra organiski turpinās apkārtējās ielās, savienojot dažādas apkaimes vienotā publiskās telpas sistēmā. Parkā izveidotas rotaļu un sporta zonas, pļavas, bambusu dārzs un dabiskas teritorijas kukaiņiem un putniem. Vienlaikus izmantoti ūdeni caurlaidīgi segumi, sausumizturīgi augi un lietusūdens infiltrācijas risinājumi, kas palīdz samazināt karstuma salu efektu un uzlabo pilsētas noturību pret klimata pārmaiņām.

Glòries pārveide tika īstenota pakāpeniski vairāk nekā piecpadsmit gadu laikā. Sākotnēji tika izmantoti pagaidu risinājumi, pārbaudot satiksmes organizāciju un publiskās telpas izmantošanu, bet tikai pēc tam izbūvēta pastāvīgā infrastruktūra. Šāda pieeja ļāva pieņemt lēmumus, balstoties praksē pārbaudītos risinājumos, nevis pieņēmumos.

Par vienu no teritorijas pārveides simboliem kļuva Torre Glòries. Lai gan sākotnēji augstceltne atradās gandrīz viena industriālajā teritorijā, tā kļuva par vienu no pirmajiem signāliem, ka pilsēta ir apņēmusies šo rajonu attīstīt ilgtermiņā.

Viena no pazīstamākajām Barselonas pilsētplānošanas iniciatīvām ir t.s. superbloku koncepcija. Tās mērķis nav aizliegt automašīnas vai sarežģīt pārvietošanos, bet samazināt caurbraucošo satiksmi dzīvojamos rajonos, vienlaikus saglabājot piekļuvi iedzīvotājiem, operatīvajam transportam, piegādēm un pakalpojumiem.

Superbloki nav tikai mobilitātes projekts. Tie vienlaikus palīdz samazināt gaisa piesārņojumu, troksni un karstuma salu efektu, palielina zaļo zonu īpatsvaru un uzlabo dzīves kvalitāti. Faktiski tā ir pieeja, kurā ielas telpa pakāpeniski tiek atdota cilvēkiem.

Īpaši interesanta bija superbloku ieviešanas pieeja. Pirmais projekts Poblenou apkaimē netika izbūvēts uzreiz. Vienas nakts laikā tika mainīta satiksmes organizācija, uzkrāsots jauns ielu marķējums un izvietoti puķu podi un citi pagaidu elementi. Tas ļāva reālos apstākļos pārbaudīt, kā jaunais risinājums darbojas un kā to uztver iedzīvotāji. Sākotnēji sabiedrības reakcija bija kritiska. Daudzi bažījās par satiksmes organizāciju, piekļuvi mājām un autostāvvietām. Taču pēc vairākiem mēnešiem, kad iedzīvotāji paši piedzīvoja klusākas ielas, drošāku vidi un aktīvāku publisko telpu, attieksme būtiski mainījās. Tikai pēc tam tika pieņemts lēmums ieguldīt līdzekļus pastāvīgā labiekārtojumā.

Vizītes laikā tika prezentēta arī nākamā pilsētas attīstības pieeja – Green Axes jeb zaļie koridori. Ja superbloki koncentrējas uz atsevišķiem kvartāliem, tad zaļie koridori savieno dažādas pilsētas daļas vienotā gājējiem un velobraucējiem draudzīgā tīklā. To mērķis ir nodrošināt, lai kvalitatīva, apzaļumota publiskā telpa būtu sasniedzama dažu minūšu gājiena attālumā no ikviena mājokļa. Tas apliecina, ka Barselona arvien vairāk attīsta nevis atsevišķus objektus, bet savstarpēji savienotu zaļās infrastruktūras sistēmu.

Vizītē pieredzētais apliecina, ka Barselonā zaļā infrastruktūra netiek uztverta tikai kā parki vai apstādījumi. Tā ir pilnvērtīga pilsētas infrastruktūras daļa, kurai vienlaikus jāsamazina karstuma salu efekts, jāuzkrāj un jāattīra lietusūdeņi, jāuzlabo gaisa kvalitāte, jāveicina bioloģiskā daudzveidība un jārada kvalitatīva vide iedzīvotājiem.

Tāpēc publiskā telpa tiek plānota tā, lai tā spētu funkcionēt gan ilgstoša sausuma, gan intensīvu lietusgāžu un karstuma viļņu laikā. Koku stādījumi, ēnojums, caurlaidīgi segumi un lietusūdens apsaimniekošanas risinājumi vairs netiek uzskatīti par papildu elementiem, bet par nepieciešamu infrastruktūru.

Gar Besòs izveidoti mākslīgi dīķi, mitrāji un daudzveidīgas dzīvotnes. To galvenais uzdevums nav ūdens attīrīšana, bet gan patvēruma nodrošināšana dažādām sugām un ekosistēmas noturības stiprināšana. Ja upē nonāk piesārņojums, šīs teritorijas palīdz saglabāt abinieku, kukaiņu un citu organismu populācijas, kas vēlāk veicina dabisko procesu atjaunošanos.

Bioloģiskā daudzveidība šeit tiek plānota apzināti. Dīķi veidoti ar atšķirīgu dziļumu, krastu reljefu un veģetāciju, radot piemērotus apstākļus pēc iespējas lielākam sugu skaitam. Vienveidīgu risinājumu vietā priekšroka dota dažādu biotopu mozaīkai – sekliem ūdeņiem, zālājiem, krūmājiem un mitrājiem.

Ne mazāk nozīmīga ir ūdens apsaimniekošana. Vasarā līdz pat 80 % Besòs upes plūsmas veido attīrīti notekūdeņi, savukārt pilsētas apstādījumu uzturēšanai tiek izmantoti dažādi alternatīvi ūdens avoti – attīrīts ūdens, vēsturiskās apūdeņošanas sistēmas un gruntsūdens, kas tiek atsūknēts no metro tuneļiem. Tas ļauj samazināt dzeramā ūdens patēriņu un uzturēt zaļo infrastruktūru arī ilgstoša sausuma periodos.

Klimata pārmaiņas ietekmējušas arī pieeju apstādījumu veidošanai. Plašu tradicionālo zālienu vietā arvien biežāk tiek izmantotas vietējiem apstākļiem piemērotas augu sugas, kas labāk panes sausumu, vienlaikus nodrošinot augstu bioloģisko daudzveidību un samazinot uzturēšanas izmaksas.

Besòs piemērs spilgti parādīja, ka dabā balstīti risinājumi nav alternatīva tradicionālajai infrastruktūrai. Tie ir neatņemama pilsētplānošanas sastāvdaļa, kas vienlaikus palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, uzlabot dzīves kvalitāti un stiprināt bioloģisko daudzveidību.

Vairākās prezentācijās izskanēja pārliecinoša nostāja, ka mūsdienu pilsētplānošana arvien vairāk balstās datos. Pirms tiek pieņemts lēmums par jaunu ielu, parku vai apbūvi, tiek analizēta informācija par cilvēku pārvietošanās paradumiem, satiksmes intensitāti, gaisa kvalitāti, trokšņa līmeni, temperatūru, nokrišņu daudzumu un citiem vides rādītājiem. Tas ļauj pieņemt lēmumus, balstoties objektīvos datos, nevis pieņēmumos.

Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtā (IAAC) tika prezentēti digitālie dvīņi – detalizēti pilsētas digitālie modeļi, kuros iespējams simulēt dažādus attīstības scenārijus vēl pirms būvniecības sākuma.

Digitālos modeļus papildina plašs sensoru tīkls. Pilsētā izvietotās ierīces nepārtraukti mēra gaisa temperatūru, mitrumu, trokšņa līmeni, gaisa kvalitāti un satiksmes intensitāti, bet iegūtie dati tiek izmantoti gan jau īstenoto projektu izvērtēšanai, gan nākamo projektu plānošanai. Kā piemērs tika minēta arī mākslīgā intelekta izmantošana bioloģiskās daudzveidības monitoringā. Akustiskie sensori ieraksta apkārtējās vides skaņas, bet mākslīgais intelekts automātiski atpazīst putnu un citu dzīvnieku sugas, ļaujot daudz ātrāk novērtēt pilsētvides pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmām.

Prezentācijā tika stāstīts arī par IAAC izstrādāto atvērtā koda platformu – aplikāciju Superbarrio, kas paredzēta sabiedrības iesaistei pilsētplānošanā. Virtuālā trīsdimensiju vidē iedzīvotāji var modelēt savu apkaimi, izvietot kokus, soliņus, veloceliņus, rotaļu laukumus, saules paneļus un citus pilsētvides elementus, kā arī piešķirt jaunas funkcijas neizmantotām teritorijām. Platforma uzreiz parāda, kā izvēlētie risinājumi ietekmē mobilitāti, zaļo infrastruktūru, enerģijas patēriņu un citus pilsētvides aspektus.

Superbarrio nav paredzēta tradicionālo sabiedrisko apspriežu aizstāšanai. Tās mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem labāk izprast pilsētplānošanas procesus, savukārt pašvaldībām – iegūt plašāku priekšstatu par sabiedrības prioritātēm un izvērtēt dažādu risinājumu ietekmi jau plānošanas stadijā.

Ilgtspējīga būvniecība Barselonā netiek saistīta tikai ar energoefektīvām ēkām vai atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Daudz svarīgāks ir jautājums, kā ēka vai publiskā telpa tiek projektēta jau pašā sākumā – kādi materiāli tiks izmantoti, cik ilgi tie kalpos, vai tos būs iespējams izmantot atkārtoti un kādu ietekmi projekts atstās uz vidi visā tā dzīves ciklā.

Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtā (IAAC) tika prezentēti vairāki piemēri, kuros aprites ekonomikas principi tiek izmantoti jau projektēšanas stadijā. Teritorijā esošie materiāli tiek uztverti kā resurss, nevis būvgruži. Piemēram, vecais betona segums tiek sasmalcināts un izmantots jaunu celiņu, sienu un citu labiekārtojuma elementu izbūvē. Tas samazina gan būvniecības izmaksas, gan nepieciešamību ievest jaunus materiālus un izvest būvniecības atkritumus.

Tāda pati pieeja attiecas arī uz ēkām. Arvien biežāk tiek meklētas iespējas pielāgot esošās ēkas jaunām funkcijām, nevis tās nojaukt un būvēt no jauna. Vizītes laikā tika minēti piemēri, kuros bijušās industriālās ēkas pārtapušas par bibliotēkām, koprades telpām, izstāžu zālēm un citiem sabiedriskiem centriem. Tas ļauj vienlaikus saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, samazināt būvniecības radīto ietekmi uz vidi un piešķirt teritorijai jaunu nozīmi.

Domājot par nākotni, publiskās ēkas tiek projektētas tā, lai tās būtu viegli pielāgojamas dažādām vajadzībām. Piemēram, bibliotēka ikdienā var kalpot kā kopienas centrs, bet karstuma viļņu laikā – kā patvēruma vieta.

IAAC prezentēja arī eksperimentālus risinājumus, kuros digitālā projektēšana un robotizēta ražošana tiek izmantota ilgtspējīgāku būvkonstrukciju izstrādē. Tika demonstrēti 3D drukāti elementi no vietējiem un atkārtoti izmantotiem materiāliem, kuru forma veidota tā, lai samazinātu materiālu patēriņu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo izturību. Daļā konstrukciju paredzētas arī putniem, sikspārņiem un kukaiņiem, parādot, ka arhitektūra var vienlaikus kalpot gan cilvēkiem, gan bioloģiskajai daudzveidībai.

Aprites ekonomikas principi tiek izmantoti arī publiskajā telpā. Tradicionālos zālienus arvien biežāk aizstāj vietējiem klimatiskajiem apstākļiem piemēroti stādījumi, tiek izmantoti ūdeni caurlaidīgi segumi un materiāli ar mazāku oglekļa pēdu. Tas samazina uzturēšanas izmaksas un vienlaikus uzlabo pilsētvides noturību pret klimata pārmaiņām.

Vizītes noslēgumā delegācija apmeklēja ELISAVA Dizaina un inženierzinātņu augstskolu, kur iepazinās ar pētniecības virzienu Design, City, Democracy. Atšķirībā no iepriekšējām vizītēm, kur uzmanības centrā bija infrastruktūra un pilsētplānošana, ELISAVA prezentācijās galvenais uzsvars tika likts uz cilvēku iesaisti pārmaiņu procesos.

ELISAVA skatījumā dizains nav tikai estētisks vai funkcionāls risinājums. Tas ir instruments, kas palīdz dažādām sabiedrības grupām sadarboties, formulēt problēmas un kopīgi meklēt risinājumus. Universitātes uzdevums nav piedāvāt gatavus risinājumus, bet radīt apstākļus, kuros pašvaldības, iedzīvotāji, uzņēmēji un citas iesaistītās puses var vienoties par kopīgu redzējumu.

Šo pieeju labi raksturoja piemērs no nelielas Katalonijas pilsētas, kur pašvaldība bija iegādājusies vēsturisku ēku, taču tās atjaunošanai vēl nebija pieejams finansējums. Lai teritorija gadiem nestāvētu neizmantota, pagalmā tika izveidota vienkārša, demontējama konstrukcija, kas ļāva rīkot koncertus, kultūras pasākumus un kopienas aktivitātes. Piecu mēnešu laikā tajā notika vairāk nekā piecdesmit pasākumu, un vieta kļuva par nozīmīgu satikšanās punktu vēl pirms rekonstrukcijas sākuma.

Savstarpējās diskusijās ar ekspertiem tika pievērsta uzmanība arī mazapdzīvotām teritorijām. ELISAVA pētnieki arvien vairāk strādā ārpus lielajām pilsētām, risinot jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pakalpojumu pieejamību un kopienu stiprināšanu. Kā piemērs tika minēts Erasmus+ projekts Village Hosts, kura mērķis ir sagatavot cilvēkus, kas kļūst par starpniekiem starp vietējo kopienu un apmeklētājiem, veicinot ilgtspējīgu lauku attīstību un vietējo resursu izmantošanu.

Diskusijā ar Latvijas delegāciju izskanēja doma, kas labi sasaucās ar visu vizītes laikā redzēto – ilgtspējīgas pārmaiņas nav iespējams panākt tikai ar tehniskiem risinājumiem. Tikpat nozīmīga ir uzticēšanās veidošana, spēja uzklausīt dažādus viedokļus un radīt vidi, kurā cilvēki kļūst par pārmaiņu līdzautoriem.

Lai gan Barselona un Vidzemes pašvaldības būtiski atšķiras gan pēc iedzīvotāju skaita, gan klimata un pieejamajiem resursiem, pieredzes apmaiņa apliecināja, ka daudzi pilsētplānošanas principi ir universāli. Vērtīgākais ieguvums bija izpratne par to, ka klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās nav atsevišķa vides politika, bet pieeja, kas integrējama visās pilsētplānošanas jomās – mobilitātē, publiskās telpas attīstībā, zaļajā infrastruktūrā, ūdens apsaimniekošanā, būvniecībā un sabiedrības iesaistē.

Barselonas pieredze parādīja arī to, ka nozīmīgas pārmaiņas ne vienmēr sākas ar lielām investīcijām. Pagaidu risinājumi ļauj pārbaudīt idejas reālā vidē, izvērtēt to ietekmi un tikai pēc tam pieņemt lēmumus par pastāvīgas infrastruktūras izbūvi.

Svarīgākais secinājums pēc trīs intensīvām pieredzes apmaiņas dienām ir tas, ka ilgtspējīga pilsētvides attīstība prasa ne tikai labas idejas, bet arī drosmi tās īstenot. Gandrīz visi aplūkotie projekti tapa pakāpeniski daudzu gadu garumā, vairākkārt tos pilnveidojot un pielāgojot mainīgajiem apstākļiem. Taču nemainīgs palika kopējais attīstības virziens un pārliecība par izvirzīto mērķi.

Tieši uzdrīkstēšanās domāt ilgtermiņā, spēja saglabāt ambiciozus mērķus un konsekventi virzīties uz to īstenošanu bija viena no vērtīgākajām atziņām, ko Vidzemes pašvaldību speciālisti guva Barselonā. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šādas pārmaiņas iespējamas tikai tad, ja pilsētplānošana tiek uztverta kā vienota sistēma, kur katrs lēmums papildina iepriekšējo un kalpo kopējam attīstības redzējumam.