Vidzemes uzņēmumu iespējas izmantot starptautisku augstskolu zināšanas, pētniecības resursus un sadarbības tīklus ir viens no jautājumiem, ko 28. oktobrī Lisabonā, Portugālē, starptautiskajā samitā „Future of Universities” prezentē Vidzemes Atvērto inovāciju centra (VAIC) vadītāja Santa Vītola un Vidzemes Augstskolas (ViA) attīstības prorektore Iveta Putniņa. Samitā, kas pulcē augstākās izglītības, inovāciju un uzņēmējdarbības attīstības pārstāvjus, Vidzemes pieredze tiek izmantota, lai parādītu, kā reģionālās pārvaldes un augstskolas sadarbība var palīdzēt vietējiem uzņēmumiem izstrādāt jaunus risinājumus un piekļūt zināšanām, kas nav pieejamas pašu reģionā. 

Piemēram, Inovāciju koprades laboratorijā studentu un pētnieku komandas meklēja iespējas AS “Smiltenes Piens” sūkalās esošos proteīnus izmantot jaunu, ilgtspējīgu produktu radīšanai, savukārt SIA “Valmiermuižas alus” vajadzībām pētīja jaunu fermentētu bezalkoholisko funkcionālo dzērienu izstrādes iespējas. Savukārt SIA “PLŪKT” meklēja risinājumus, kā uzlabot un automatizēt ugunspuķu tējas fermentācijas procesu, lai to varētu ražot lielākos apjomos. Visu trīs komandu ideju turpmākai izpētei stipendijās kopumā piešķirti 5000 eiro.

ViA sadarbojas ar reģiona uzņēmumiem, iesaistot studentus praktisku tehnoloģisko risinājumu izstrādē. Piemēram, SIA “VALPRO” sadarbībā ar ViA Fondu piedāvā IT praksi ar stipendiju, kurā studenti strādās pie mākslīgā intelekta izmantošanas un kiberdrošības risinājumiem. Savukārt ViA Virtuālās realitātes laboratorija uzņēmumiem piedāvā atbalstu tehnoloģiju testēšanā, prototipu veidošanā un digitālo apmācību risinājumu izstrādē.

Šāda sadarbība Vidzemei ir īpaši nozīmīga, jo reģiona ekonomikā dominē mazie un vidējie uzņēmumi, kuru iespējas patstāvīgi ieguldīt pētniecībā un jaunu produktu izstrādē bieži ir ierobežotas. Vienlaikus tradicionālajās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, kokapstrādē un pārtikas ražošanā, ir potenciāls radīt jaunus produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

Būtiska loma šajā sadarbībā ir Vidzemes Augstskolas dalībai Eiropas Universitāšu aliansē E³UDRES², kas paver iespējas iesaistīt ārvalstu augstskolu pētniekus, studentus un ekspertus. Vienlaikus VAIC sadarbojas arī ar citām Latvijas un ārvalstu izglītības un pētniecības iestādēm, lai Vidzemes uzņēmumiem palīdzētu atrast nepieciešamās zināšanas un kompetences. 

Viens no šādas sadarbības piemēriem ir 2025. gada novembrī organizētā Inovāciju koprades laboratorija, kurā 104 dalībnieki no 13 valstīm meklēja risinājumus astoņu uzņēmumu un organizāciju izvirzītajiem izaicinājumiem pārtikas un dzērienu nozarē. 

Kopš VAIC izveides 2024. gadā tā iniciatīvās iesaistījušies vairāk nekā 80 uzņēmumi un 13 pētniecības institūti, bet kopējais iesaistīto organizāciju un uzņēmumu skaits pārsniedz 186. Vidzemes uzņēmumu vajadzībām izstrādāti 18 risinājumu prototipi. Šie rezultāti parāda, kā reģionālās pārvaldes, augstskolu un uzņēmumu sadarbība var pārtapt konkrētos risinājumos uzņēmējdarbības attīstībai.

Informāciju sagatavoja:  

Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja 

Vera Grāvīte – Lapere, Vidzemes Augstskolas projektu komunikācijas speciāliste 

Vidzemes plānošanas reģions publiskojis informatīvu video, kurā atspoguļoti trīs praktiski aprites ekonomikas piemēri Vidzemē. Tie parāda, kā uzņēmumi un pētniecības iestādes Vidzemē meklē iespējas efektīvāk izmantot lauksaimniecības un mežsaimniecības blakusproduktus, pārvēršot tos energoresursos un augsnes auglības uzlabošanai izmantojamos materiālos.

Meži aizņem vairāk nekā pusi Vidzemes teritorijas, un lauksaimniecība ir viena no reģiona nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Abās nozarēs rodas blakusprodukti, tostarp koksnes pelni, kultūraugu atliekas un organiskie atkritumi, kuru potenciāls ne vienmēr tiek pilnvērtīgi izmantots. Aprites ekonomikas pieeja paredz šos materiālus pēc iespējas ilgāk saglabāt saimnieciskajā apritē, samazinot atkritumu daudzumu un nepieciešamību izmantot jaunus resursus.

Šie piemēri apliecina, ka aprites ekonomikas risinājumi Vidzemē jau tiek attīstīti praksē. Vienlaikus jaunu pieeju ieviešanai būtiska ir iespēja iepazīt citviet pārbaudītus risinājumus, izvērtēt to piemērotību vietējiem apstākļiem un dalīties ar pašu uzkrāto pieredzi.

Šādu sadarbību nodrošina Interreg Europe projekts „3F GREEN MODEL”, kurā Vidzemes plānošanas reģions strādā kopā ar partneriem Spānijā, Itālijā, Ungārijā un Īrijā. Projekta laikā organizētas pieredzes apmaiņas vizītes, analizēti labās prakses piemēri un veidotas diskusijas ar uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. Pieredzes apmaiņas vizītēs ārvalstīs piedalījušies ne tikai Vidzemes plānošanas reģiona, bet arī Agroresursu un ekonomikas institūta, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava”, AS “Latvijas valsts meži”, SIA “ZAAO” un Vidzemes pašvaldību pārstāvji. Viņiem bijusi iespēja klātienē iepazīt citās valstīs izmantotos risinājumus, tostarp lauksaimniecības blakusproduktu izmantošanu enerģijas ražošanā, savukārt ārvalstu partneri iepazinuši Vidzemē attīstītos risinājumus.

Jaunais video ļauj plašākai auditorijai iepazīt gan Vidzemē jau pieejamās zināšanas un risinājumus, gan starptautiskās sadarbības pienesumu to tālākai attīstībai. Tas sagatavots angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā, lai Vidzemes pieredze būtu pieejama arī ārvalstu partneriem un citiem interesentiem.

No 20. līdz 22. oktobrim Lietuvā notikušajā Catching-up Regions Initiative (CuRI) praktiķu forumā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne prezentēja Vidzemes Atvērto inovāciju centra pieeju inovāciju attīstības veicināšanai reģionā.

Tās pamatā ir reģiona uzņēmumu, pašvaldību, izglītības un pētniecības institūciju, studentu, ekspertu un starptautisko partneru iesaistīšana kopīgā darbā, lai rastu risinājumus konkrētiem Vidzemes izaicinājumiem. Pirms diviem gadiem šī pieeja tika sākta kā eksperiments, bet tagad jau redzami pirmie rezultāti sadarbībā ar zināšanu centriem Latvijā, kaimiņvalstīs un Eiropas universitāšu alianses tīklā.

Strādājot starptautiskās grupās, dalībnieki identificēja kopīgus reģionu izaicinājumus, trūkstošās saiknes inovāciju ekosistēmās un organizācijas, kas varētu uzņemties sadarbības koordinēšanu. Darbnīcas mērķis bija arī noteikt konkrētus, īstenojamus pirmos soļus pārrobežu sadarbības stiprināšanai.

CuRI ir Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas grupas ilgtermiņa partnerība, kas palīdz reģionālajām un vietējām institūcijām pārvērst attīstības prioritātes konkrētos projektos, sniedzot praktiskas konsultācijas, stiprinot institūciju kapacitāti un pielāgojot atbalstu vietējām vajadzībām.

UZZIŅAI

Vidzemes Atvērto inovāciju centru (VAIC) kopā izveidoja Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions 2024. gada 23.aprīlī. Centra mērķis ir attīstīt Vidzemes reģiona zināšanu un inovāciju ekosistēmu.

Š.g. 27. oktobrī Pērnavā, Igaunijā, norisinājās Pērnavas apriņķa attīstībai veltīta konference „Pärnumaa 100 000”, kurā pēc organizatoru uzaicinājuma piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova. Igaunijas kolēģus interesēja, kā Vidzemē tiek veidota uzņēmumu, pašvaldību un pētnieku sadarbība, lai veicinātu aprites ekonomikas attīstību.

Konferencē uzņēmēji, pētnieki, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji diskutēja par to, kā labāk izmantot Pērnavas apriņķa resursus un radīt jaunas iespējas vietējai uzņēmējdarbībai. Viens no galvenajiem tematiem bija industriālā simbioze, kas paredz uzņēmumu sadarbību resursu izmantošanā. Piemēram, viena uzņēmuma ražošanas blakusproduktus iespējams izmantot kā izejvielas citā uzņēmumā, tā samazinot atkritumu daudzumu un nepieciešamību pēc jauniem resursiem.

Viens no piemēriem ir Vidzemes Atvērto inovāciju centrs (VAIC), ko 2024. gadā kopīgi izveidoja Vidzemes plānošanas reģions un Vidzemes Augstskola. Centrs palīdz uzņēmumiem atrast sadarbības partnerus un iesaistīt pētniekus un studentus uzņēmumu izvirzītu problēmu risināšanā. Līdz šim tā aktivitātēs piedalījušies 796 cilvēki no 186 organizācijām, un uzņēmumu vajadzībām izstrādāti 18 prototipi. Vienlaikus centra pieredze parāda arī šādas sadarbības uzturēšanas praktisko pusi. Lai nodrošinātu tā darbību ilgtermiņā, tiek apspriesta pašvaldību iesaiste pastāvīga finansējuma nodrošināšanā.

Līdzīgi jautājumi ir aktuāli arī Pērnavas apriņķī, kur darbojas inovāciju centrs KOBAR. Konferences programmā uzmanība tika pievērsta vietējo bioloģisko resursu izmantošanai, industriālajai simbiozei, ražošanas digitalizācijai un loģistikas attīstībai. Vidzemes pieredze šajā kontekstā piedāvā piemēru, kā veidot sadarbību starp uzņēmumiem un pētniekiem un kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai tā turpinātos ilgtermiņā.

Plašāka informācija par konferenci pieejama šeit.

Saules enerģijas parki var ne tikai ražot elektroenerģiju, bet arī palīdzēt saglabāt un vairot bioloģisko daudzveidību. Pareizi plānojot un apsaimniekojot šīs teritorijas, tajās iespējams radīt piemērotus apstākļus savvaļas bitēm, tauriņiem un citiem apputeksnētājiem. Latvijā šādi risinājumi jau tiek izmantoti, tomēr to plašākai ieviešanai nepieciešama ciešāka sadarbība starp enerģētikas nozari, dabas aizsardzības speciālistiem, lauksaimniekiem un pašvaldībām.

Par iespējām apvienot saules enerģijas ražošanu ar dabas daudzveidības saglabāšanu 21. oktobrī Cēsīs diskutēja enerģētikas uzņēmumu, dabas aizsardzības organizāciju, valsts institūciju un pašvaldību pārstāvji. Semināru “Saules enerģija un bioloģiskā daudzveidība. Kā saules parkos radīt vietu apputeksnētājiem?” kopīgi organizēja Vidzemes plānošanas reģions un Baltijas Dabas kapitāla institūts, īstenojot Interreg Europe projektus BiodIvErSe un POLLINATE.

Lai apzinātu praksē pārbaudītus risinājumus un jautājumus, kuriem nepieciešami uzlabojumi plānošanā vai normatīvajā regulējumā, seminārā tika apspriesta Austrijas un Nīderlandes pieredze, Latvijas saules parku attīstītāju izmantotās apsaimniekošanas pieejas un dabas aizsardzības prasības. Dalībnieki apmeklēja arī Cēsu saules elektrostaciju, lai klātienē iepazītos ar tās teritorijas apsaimniekošanas pieredzi. Viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem bija tas, kā izvēlēties saules parkiem piemērotas teritorijas, neradot kaitējumu dabas vērtībām.

Saules parku apsaimniekošanā būtiska nozīme ir tam, kas notiek zem paneļiem un starp paneļu rindām. Piemēram, retāka un pakāpeniska zāles pļaušana ļauj augiem izziedēt un nodrošina apputeksnētājiem barību. Savvaļas bitēm nepieciešami arī neapaugušas augsnes laukumi, kuros tās var veidot ligzdas, savukārt tauriņu attīstībai svarīgi saglabāt augus, ar kuriem barojas to kāpuri. Šādi apsaimniekošanas paņēmieni var uzlabot apstākļus dažādām sugām, vienlaikus saglabājot teritorijas piemērotību elektroenerģijas ražošanai.

Ar Nīderlandes pieredzi iepazīstināja Baltijas Dabas kapitāla institūta pārstāve Ieva Mežaka, kura projektā POLLINATE pievēršas apputeksnētāju aizsardzībai. Nīderlandē uzmanība tiek pievērsta tam, lai saules parku teritorijās ziedoši augi nodrošinātu barības pieejamību visā veģetācijas sezonā. Tiek saglabāta arī atmirusi koksne, veidoti atklātas augsnes laukumi un izmantoti vietējiem apstākļiem piemēroti sēklu maisījumi. Atsevišķos parkos dabas daudzveidības pasākumi tiek papildināti ar izglītojošām takām un vietējo iedzīvotāju iesaisti dabas novērojumos.

Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Rolands Auziņš iepazīstināja ar projekta BiodIvErSe ietvaros gūto pieredzi Austrijā, kur saules enerģijas ražošana tiek apvienota ar lauksaimniecību. Piemēram, saules paneļus izvieto virs augļu kokiem vai starp kultūraugu rindām, vienlaikus ražojot elektroenerģiju un pasargājot augus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šādi risinājumi ļauj vienu un to pašu zemes platību izmantot vairākiem mērķiem.

SIA “4ENERGY” un Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses pārstāvis Arvis Spiridovskis pievērsās saules parku ikdienas apsaimniekošanas praktiskajiem jautājumiem. Viņš skaidroja, ka zālāja uzturēšanā jāņem vērā gan elektroenerģijas ražošanas tehniskās prasības, gan iespējas saglabāt augiem un apputeksnētājiem piemērotus apstākļus. Pārāk gara zāle var aizēnot paneļus un apgrūtināt to apkopi, savukārt pārāk bieža pļaušana neļauj augiem izziedēt. Papildu darbu rada invazīvo augu ierobežošana, īpaši gadījumos, kad, piemēram, latvāņi izplatās arī no blakus esošajiem īpašumiem un to apkarošanai nepieciešama vairāku zemes īpašnieku sadarbība.

Atsevišķa uzmanība seminārā tika pievērsta bijušajām kūdras ieguves teritorijām. SIA “Rīgas meži” pārstāvis Gatis Eriņš iepazīstināja ar Medema purvā vērtēto iespēju apvienot saules enerģijas ražošanu ar degradēta kūdrāja atjaunošanu. Šādā gadījumā būtiski ir ne tikai izbūvēt elektroenerģijas ražošanas infrastruktūru, bet arī atjaunot ūdens līmeni, lai mazinātu kūdras sadalīšanos un ar to saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Saules parka attīstība vienlaikus varētu palīdzēt piesaistīt finansējumu teritorijas atjaunošanai. Tomēr šādam risinājumam nepieciešama rūpīga hidroloģisko un tehnisko apstākļu izvērtēšana.

Par dabas aizsardzības prasībām saules parku plānošanā runāja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāve Kristīne Ketrina Putniņa un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Elīna Blūma. Viņas uzsvēra, ka dabas vērtības jāapzina vēl pirms būvniecības sākuma. Ar dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS pieejamo informāciju vien nepietiek, jo daļa dabas vērtību var nebūt reģistrētas. Nepieciešama arī teritorijas apsekošana dabā atbilstošā sezonā. Savlaicīgi veikta izpēte ļauj pieņemt pamatotākus lēmumus par paneļu izvietojumu, saglabājamajiem dabas elementiem un turpmāko apsaimniekošanu.

Semināra noslēgumā dalībnieki apmeklēja Cēsu saules elektrostaciju (Cēsu SES), kur 23 hektāru platībā izvietoti vairāk nekā 33 500 divpusējo saules paneļu, kas elektroenerģijas ražošanai izmanto gan tiešos saules starus, gan no zemes virsmas atstaroto gaismu.

Cēsu SES pārstāvis, atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāja Saules Energy vadītājs Māris Plūme iepazīstināja ar elektrostacijas darbību un teritorijas apsaimniekošanas pieredzi. Parks izbūvēts iepriekš degradētā, ar krūmiem un invazīvajiem augiem aizaugušā teritorijā. Būvniecības laikā pēc iespējas saglabāts esošais zemes reljefs, tam pielāgojot saules paneļu rindas un izvairoties no apjomīgiem zemes līdzināšanas darbiem. Vairāku gadu laikā izdevies būtiski ierobežot latvāņu izplatību, savukārt teritorijas daļās, kur iepriekš intensīvi audzēti graudaugi, pakāpeniski atjaunojas daudzveidīgāks augājs. Apmeklējuma laikā pārrunāta arī iespēja atsevišķās parka daļās samazināt pļaušanas biežumu, lai ziedošie augi ilgāk nodrošinātu barību apputeksnētājiem.

Seminārā apspriestie piemēri apliecināja, ka saules enerģijas ražošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu iespējams savienot, ja dabas aizsardzības prasības tiek ņemtas vērā jau projekta plānošanas sākumā. Tikpat svarīga ir turpmākā apsaimniekošana, jo tieši tā lielā mērā nosaka, vai saules parka teritorija kļūs par piemērotu dzīvesvietu apputeksnētājiem un citām sugām.

Kā veidot ikvienam pieejamu pārgājienu vidi

Projekta “Mežtakas un Jūrtakas pārgājienu taku pieejamības uzlabošana dažādām sociālajām grupām” ietvaros Latvijā un Igaunijā tika izveidoti praktiski vides pieejamības risinājumi septiņām sabiedrības grupām:

• Cilvēkiem ratiņkrēslos – specializētu ratiņkrēslu un peldkrēslu izmantošana āra aktivitātēs Carnikavā un Apšuciemā Latvijā un Pērnavā, Igaunijā;
• Cilvēkiem ar redzes traucējumiem – audiogidi un taktilie risinājumi pārgājienu maršrutos un takās Kuldīgā, Jūrmalā, Kurzemes piekrastē Latvijā, Setomā un Hēdemēstē Igaunijā;
• Pārgājienu plānošanai un apstākļu izvērtēšanai ģimenēm ar bērniem, senioriem u.c. – tīmekļa kameru izvietošana pārgājienu takās Kolkas ragā, pie tūristu mītnes “Caunītes” Cēsu novadā, Peipusa ezera rietumu krastā Igaunijā;
• Pārgājieniem ar maziem bērniem – ģimenei draudzīgas pārgājienu takas ar interaktīvām aktivitātēm bērniem Mežtakā Valmieras novadā;
• Skolas vecuma jauniešiem – ceļvedis un padomi – kā pašiem plānot un veikt pārgājienus;
• Ārzemniekiem un starpkultūru sociālajām grupām – padomi, kā organizēt pārgājienus pa minētajiem pārgājienu maršrutiem;
• Ceļvedis tūrisma gidiem darbam ar cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem, skolēnu grupām.

Mežtakas lokveida takas ģimenēm Valmieras novadā

Kā jau minēts iepriekš izplatītajā informācijā, Vidzemes plānošanas reģions Mežtakā izveidojis divus lokveida izziņas maršrutus ģimenēm ar maziem bērniem. Abi veido cilpu, atgriežas sākuma punktā un dabā ir marķēti ar zīmi “Brīvdabis”. Šie īsie maršruti noder arī ceļotājiem, kuri nevar vai nevēlas mērot garos Mežtakas posmus.

Mežtakas 8. posmā Caunītes–Valmiera pie Sietiņieža ierīkota 3,8 km gara taka, kas sākas un beidzas Sietiņieža stāvlaukumā. Četrās vietās tajā izvietotas brīvdabas spēles, kas ļauj iepazīt meža dzīvniekus un dažādu koku sugu koksnes skanējumu. Maršruts ir daļēji pieejams ar bērnu ratiņiem, jo vienā posmā ir kāpnes.

Mežtakas 10. posmā Strenči–Spicu tilts pie Kaučiem izveidota 3 km gara taka ar digitālu izziņas spēli, kurā jāatbild uz jautājumiem par apkārtnes dabu un kultūrvēsturi. Spēle ir bez maksas, pieejama latviešu un angļu valodā, un to var spēlēt tikai maršrutā. Tai nepieciešams viedtālrunis ar lietotni LOQUIZ un mobilie dati. Šis maršruts ir piemērots arī pastaigām ar bērnu ratiņiem.

Šā gada 18. septembrī Vidzemes plānošanas reģiona komanda kopā ar tūrisma speciālistiem un dabas gidiem izgāja Mežtakas lokveida maršrutu pie Kaučiem Valmieras novadā. Pārgājiena noslēgumā notika seminārs, kurā dalībnieki diskutēja par nelieliem pārgājiena pieredzes uzlabojumiem, par to, vai takas nepieciešams segmentēt, kā arī par to, kā, kur un kādā veidā stāstīt par takām, lai informācija sasniegtu plašāku auditoriju.

Risinājumi izstrādāti kopā ar sabiedrības grupu pārstāvjiem

Vides pieejamības risinājumu izveidošanā tika iesaistīti eksperti un organizācijas, kas pārstāv attiecīgās sabiedrības grupas. Viņi piedalījās risinājumu plānošanā un testēšanā, nodrošinot, ka risinājumi ir praktiski un noderīgi.

Šī pieredze apkopota praktiskās vadlīnijās, kuras var izmantot ikviens, kurš vēlas veidot drošus un iekļaujošus pārgājienus un dabas tūrisma piedāvājumu. Vadlīnijas lejuplādējamas Jūrtakas un Mežtakas vietnēs, sadaļā Pieejamība, kur skatāmi arī risinājumu ieviešanas pieredzes video.

Projektā iesaistītie partneri

• Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” (vadošais partneris)
• Kurzemes plānošanas reģions
• Vidzemes plānošanas reģions
• Rīgas plānošanas reģions
• “Movement Spontaneous”, Latvija
• MTÜ Maaturism, Igaunijas Lauku tūrisma asociācija
• Pērnavas līča Rotari klubs
• Hēdemēstes (Häädemeeste) pašvaldība, Igaunija
• Setomā (Setomaa) pašvaldība, Igaunija
• NVO “Peipsimaa tourism”, Igaunija

Publikācija sagatavota, izmantojot Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” izplatīto informāciju. Foto: “Lauku ceļotājs” un Vidzemes plānošanas reģions.