Jau ziņots, ka 21. decembrī Ungurpilī notika seminārs “Remigrācija klātienē un attālināti: sava un valsts kapitāla vairošana”, kas bija veltīts diasporas un remigrācijas jautājumiem. Pēc pasākuma tika veikta diasporas pārstāvju aptauja ar mērķis skaidrāk izprast reālo situāciju, lai varētu izstrādāt Latvijai piemērotus risinājumus un sagatavot pamatotus ieteikumus valdībai un Saeimai par nepieciešamajām izmaiņām politiskajos dokumentos un normatīvajos aktos, kas atvieglotu atgriešanās procesu.
Aptaujā piedalījās 70 ārvalstīs dzīvojoši tautieši, pārstāvot plašu ģeogrāfiju – no Lielbritānijas (25%) un Norvēģijas (24%) līdz pat Čīlei, ASV un Kanādai. Iegūtie dati iezīmē skaidru tendenci: lai gan emocionālā saikne ar Latviju ir stipra, lēmumu par atgriešanos diktē pragmatiska nepieciešamība pēc drošības, stabilitātes un iekļaujošas vides ģimenei.
Portrets: Prombūtnē vidēji 13 gadi
Aptaujas dati apgāž pieņēmumu, ka aizbraucēji ir tikai studenti vai īstermiņa laimes meklētāji. Vidējais respondentu prombūtnes ilgums ir 13 gadi – tas nozīmē, ka ārvalstīs ir izveidota stabila dzīve, karjera un sociālais loks. Šo faktu apstiprina ģimenes stāvoklis: vairāk nekā 70% respondentu ārvalstīs dzīvo ģimenēs (ar partneri, bērniem vai abiem), un tikai piektā daļa (21,7%) dzīvo vieni. Līdz ar to atgriešanās Latvijā vairs nav viena cilvēka lēmums – tā ir visas ģimenes “pārcelšanās operācija”, kurā jāsaskaņo bērnu izglītības, dzīvesvietas un partnera karjeras jautājumi.
No “aizbraucu pelnīt” uz “atgriezīšos dzīvot kvalitatīvi”
Lai gan galvenais aizbraukšanas iemesls vēsturiski bijis darbs un labāks atalgojums (36,7%) vai izglītības iespējas (23,3%), motivācija atgriezties ir kļuvusi daudzslāņaināka. Respondenti norāda, ka ārvalstīs viņus notur ne tikai alga, bet gan vispārējā dzīves kvalitāte un stabilitātes sajūta.
Kvalitatīvās atbildes spilgti iezīmē diasporas bažas – tās nav tikai par “cipariem bankas kontā”, bet par drošību rītdienai. “Vajag darbu, lai varētu dzīvot, nevis izdzīvot,” aptaujā uzsver kāds respondents. Citi norāda uz nepieciešamību pēc “skaidras un uzticamas valsts attieksmes” un “paredzamas nodokļu vides”, kas ļautu droši plānot ģimenes nākotni.
Apstāklis, par kuru runājam pārāk maz: jauktās ģimenes
Būtisks aspekts, kas parādās aptaujas atvērtajos jautājumos, ir jauktās ģimenes. Vairāki respondenti norāda, ka labprāt atgrieztos, taču viņus attur bažas par dzīvesbiedra – ārvalstnieka – integrāciju. “Iespēja gan man, gan manam partnerim, kurš nav latvietis, strādāt pieredzei atbilstošu darbu,” kā priekšnosacījumu min kāda respondente. Tas signalizē, ka remigrācijas atbalsta politikā arvien lielāka uzmanība jāpievērš ne tikai pašiem latviešiem, bet arī viņu dzīvesbiedru valodas apmācībai un iekļaušanai darba tirgū.
Sirds ilgojas pēc “savējiem’ un dabas
Neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem, emocionālā saikne ar Latviju nav zudusi. Uz jautājumu, kas visvairāk pietrūkst, dominē atbildes: ģimene, draugi, Latvijas daba un kultūra. Respondenti min ilgas pēc “savas valodas un mentalitātes”, “Latvijas mežiem un jūras”, kā arī pavisam vienkāršām, bet sirdij tuvām lietām, piemēram, “biezpienmaizes” vai “iespējas satikt vecākus bez lidojumu plānošanas”. Kāds aptaujas dalībnieks to formulējis īpaši precīzi: “Māju sajūta. Tuvība Latvijai – būt Tēvzemē.”
Secinājumi un ieteikumi rīcībpolitikai
Semināra un tam sekojošās aptaujas dati skaidri iezīmē, ka remigrācija mūsdienās ir nevis individuāls, bet gan komplekss visas ģimenes lēmums, kurā emocionālo piesaisti dzimtenei un ilgas pēc “savējiem” nereti aizēno pragmatiski apsvērumi par finanšu stabilitāti, mājokļa pieejamību un ģimenes locekļu iekļaušanos.
Politikas līmenī kā prioritārs jautājums izvirzās atbalsts jauktajām ģimenēm, rosinot ieviest valsts apmaksātas konkrētām nozarēm paredzētas profesionālās valodas apmācības programmas un atvieglot birokrātiskās procedūras uzturēšanās atļauju kārtošanā. Tikpat būtiska ir bērnu veiksmīga integrācija izglītības sistēmā, nodrošinot atbalsta personālu skolās. Tāpat nepieciešams uzlabot mājokļu pieejamību, pielāgojot ALTUM garantijas remigrantiem un atzīstot ārvalstu ienākumus, kā arī pārskatīt nodokļu politiku, apsverot “remigranta nodokļu brīvdienas” adaptācijas periodā.
Praktiskā līmenī tiek rekomendēts veidot personalizētus digitālos “Atgriešanās ceļvežus”, attīstīt “savējais savējam” mentoru tīklu un nodrošināt psiholoģisko atbalstu, kas palīdzētu pārvarēt kultūršoku.
Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators turpina sniegt bezmaksas konsultācijas un atbalstu tiem, kuri apsver iespēju atgriezties. Saziņai aicinām izmantot e-pastu remigracija@vidzeme.lv vai zvanīt pa tālruni +371 29374285 (koordinatore Inga Madžule).
Par projektu
Funkciju “Diasporas likuma normu īstenošana (Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”)” realizē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Vidzemes plānošanas reģions.
Latvijas piecos plānošanas reģionos izveidots koordinatoru tīkls. Koordinatoru galvenais uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta interesēm, kā arī palīdzēt atgriezties Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes, iesaistīties vietējā sabiedrībā un darba tirgū. Plašāka informācija remigrācijas koordinatora darbu pieejama Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē: https://www.vidzeme.lv/darbibas-jomas/remigracija.
