2026. gada 10.–11. martā Gdiņā, Polijā, notika šī gada pirmā Baltijas jūras valstu starpreģionālās sadarbības organizācijas (BSSSC) valdes sēde, pulcējot reģionu un pašvaldību pārstāvjus, ekspertus un jauniešus no Baltijas jūras reģiona valstīm. Sēdes norisi nodrošināja Gdiņas pilsēta un Pomorskie reģions, un tā bija pirmā valdes sēde Vidzemes plānošanas reģiona vadībā, uzsākot tā prezidentūru BSSSC 2026.–2027. gadā.
Gdiņa, kas šogad atzīmē savu 100 gadu jubileju, piedāvāja iespēju iepazīt pilsētas attīstības vīziju, ilgtspējīgas pilsētplānošanas risinājumus un kultūras un radošo ekosistēmu. Šis ieskats veidoja kopīgu izpratni, kas sekmēja nākamās dienas stratēģiskās diskusijas.
Savā pirmajā uzrunā kā BSSSC prezidente periodam 2026./2027. gadā Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova uzsvēra sadarbības cilvēcisko dimensiju un uzticēšanos, sakot: “Sadarbojoties pāri robežām, kultūrām un perspektīvām, mēs iemācāmies klausīties, saprast un uzticēties viens otram. Sadarbības stiprināšanai ir jo īpaši stratēģiska nozīme nemiera laikos un krīzes apstākļos.”
11.martā Gdiņas rātsnamā notikušajā valdes sēdē uzmanības centrā bija galvenie Baltijas jūras reģiona izaicinājumi un prioritātes. Valdes sēdē tika apstiprināts BSSSC darba plāns 2026.–2027. gadam, kurā īpašs uzsvars likts uz sabiedrības noturību, civilās sagatavotības stiprināšanu, hibrīdapdraudējumu mazināšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Diskusijās tika izcelta arī ilgtspējīga un droša enerģētikas pāreja, energotīklu noturība un vietējie enerģijas risinājumi.
Ilgtspējīgs transports un savienojamība tika izvirzīti kā vēl viena būtiska prioritāte, īpaši TEN‑T, Rail Baltica un jūras un ostu attīstības kontekstā. Valde uzsvēra arī nepieciešamību integrēt jauniešu līdzdalību un talantu attīstību visās politikas jomās, kā arī stiprināt kultūras un identitātes lomu sabiedrības saliedētībā — tostarp caur iniciatīvām, piemēram, projektu “Baltijas Kultūras Pērles”, kuru īstenoja Vidzemes plānošanas reģions.
Būtiska sēdes daļa bija veltīta pilsētu un reģionu lomai Eiropas politikas veidošanā. BSSSC partneri bija vienisprātis, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt pie lēmumu pieņemšanas galda ikreiz, kad tiek veidota politika, kas tieši ietekmē cilvēku dzīvi. Valde apliecināja apņemšanos aktīvi aizstāvēt reģionu intereses jaunā ES daudzgadu budžeta izstrādes procesā, uzsverot, ka nākamajam budžetam ir jāatspoguļo Baltijas jūras reģiona pašvaldību vajadzības un realitāte.
Sēdes laikā ziņojumus sniedza BSSSC sadarbības organizācijas – Baltijas jūras valstu padome, Baltijas jūras parlamentārā konference, Eiropas Perifēro piejūras reģionu konference un Euroregion Baltic sadarbības tīkls -, apliecinot ciešu sadarbību un kopīgu skatījumu uz reģiona attīstību.
Visās diskusijās vienojošais motīvs bija atbalsts Ukrainai. Dalībnieki pauda cerību, ka Ukrainas partneri drīzumā varēs pievienoties BSSSC darbam. Reģiona drošība un noturība tika izcelta kā centrālās prioritātes.
Gdiņas tikšanās veicināja pārliecinošu un mērķtiecīgu BSSSC darba sākumu 2026. gadā. Ar skaidru stratēģisko virzienu, spēcīgām partnerībām un kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona drošību, noturību un ilgtspējīgu attīstību BSSSC turpina būt nozīmīgs sadarbības tīkls Baltijas jūras reģionā.
Par BSSSC
BSSSC ir politisks tīkls, kas dibināts 1993. gadā Stavangerā, Norvēģijā, un apvieno reģionālās pārvaldes institūcijas no deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm – Dānijas, Vācijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Tīkla mērķis ir veicināt reģionu sadarbību, pārstāvēt reģionu intereses nacionālā un Eiropas līmenī, kā arī stiprināt ilgtspējīgu un drošu attīstību Baltijas jūras reģionā. Turpmākos divus gadus – 2026. un 2027. gadā – šo tīklu vada Vidzemes plānošanas reģions.
*Foto autors: Tokarczyk / UMWP
