25. februārī, Valmierā, Jāņa Daliņa stadiona Konferenču zālē, norisinājās piektais projekta “Smart Skies” rīkotais seminārs “Advancing Public Drone Services”, kuru Vidzemes Inovāciju nedēļas ietvaros rīkoja Vidzemes plānošanas reģions (VPR).
Semināra mērķis bija iepazīstināt ar esošiem dronu izmantošanas piemēriem publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī diskutēt par to integrāciju pašvaldību, infrastruktūras pārvaldības un drošības risinājumos. Pasākums kopumā pulcēja ap 33 dalībnieku – valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, nozares ekspertus, pētniekus un uzņēmējus no Latvijas, Somijas un Igaunijas, lai dalītos pieredzē un iepazīstinātu ar aktuālākajām dronu tehnoloģiju attīstības tendencēm.
Semināru aizsāka Krišjānis Pundurs no VPR pastāstot par to, kas līdz šim paveikts projektā “Smart Skies” – izstrādāta stratēģija dronu pakalpojumu attīstībai Valmieras novadā un Tartu turpmākajiem pieciem gadiem, noslēgts līgums ar SIA “Ģeodēzists” par dronu lidojumu veikšanu Valmieras novadā. Lidojumos paredzēts ievākt dažādus teritoriju plānošanai un apsekošanai nepieciešamos datus, veidojot gan objektu 3D modeļus, gan karšu materiālus. Plānots, ka astoņu mēnešu laikā ar dronu palīdzību tiks apsekotas publiskās ēkas, meliorācijas sistēmas un kapsētu teritorijas, vienlaikus izvērtējot dronu tehnoloģiju efektivitāti, izmaksu ieguvumus un laika ietaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālajām apsekošanas metodēm. Iegūtie dati nākotnē kalpos kā pamats gudrākai teritoriju pārvaldībai un lēmumu pieņemšanai pašvaldībās.
Droni elektrotīklu uzraudzībā: no manuālām pārbaudēm uz datos balstītu un efektīvāku pārvaldību
Ar dronu tehnoloģiju praktisko pielietojumu infrastruktūras pārvaldībā savā pieredzē dalījās Diāna Gauče, AS “Sadales tīkls” Tīkla pārvaldības funkcijas attīstības vadītāja, stāstot kā uzņēmums ikdienā izmanto dronus elektrotīklu apsekošanā. AS “Sadales tīkls” pārvalda ļoti plašu elektroapgādes tīklu – vairāk nekā 93 000 km līniju un vairāk nekā miljonu infrastruktūras elementu, kuru regulāra inspekcija iepriekš tika veikta manuāli.
Pateicoties dronu izmantošanai, uzņēmums spēj būtiski paātrināt elektrolīniju apsekošanu, savlaicīgi identificēt bojājumus, analizēt veģetācijas radītos riskus, kā arī veidot trīsdimensionālus tīkla modeļus. Ievāktie dati ļauj izveidot elektrotīkla digitālo attēlojumu jeb digitālo dvīni, kas palīdz precīzāk plānot uzturēšanas darbus un pieņemt datos balstītus lēmumus par tīkla attīstību un drošību.
Kā norādīja D. Gauče, dronu tehnoloģiju ieviešana ļāvusi pakāpeniski pāriet no laikietilpīgas manuālas apsekošanas uz hibrīdu inspekcijas pieeju, apvienojot klātienes pārbaudes ar digitāli iegūtu datu analīzi. Tas ļauj efektīvāk pārvaldīt elektrotīklu, vienlaikus uzlabojot darbinieku drošību, samazinot izmaksas un novēršot elektroapgādes traucējumus vēl pirms avāriju rašanās. Vienlaikus, viņa uzsvēra, ka bezpilota lidaparātu izmantošanu joprojām ietekmē vairāki izaicinājumi — laikapstākļi, apgaismojuma apstākļi un sezonālās veģetācijas izmaiņas, sabiedrības informētība par dronu lidojumiem, kā arī nepieciešamība nodrošināt augstu datu kvalitāti un speciāli apmācītus operatorus.
Dronu izmantošana nākotnes aviācijā un pētniecībā
Kimmo Paajanen, Oulu Lietišķo zinātņu universitātes (Oamk) “Arctic Drone Labs” vecākais pētnieks no Somijas savā prezentācijā iepazīstināja ar universitātes un digitālā inovāciju centra darbību, stāstot par to, kā notiek sadarbība ar uzņēmumiem, pētniekiem un dronu ražotājiem, attīstot jaunus dronu pakalpojumus, testējot prototipus un jaunas tehnoloģijas, kā arī veicot dažāda veida datu ievākšanu. Viņš uzsvēra plašo testēšanas infrastruktūru Somijas ziemeļos, kas ļauj izmēģināt bezpilota risinājumus dažādos apstākļos — pilsētvidē, lauku teritorijās, jūras piekrastē un attālos reģionos.
“Arctic Drone Labs” darbība vērsta uz praktisku risinājumu izstrādi tādās jomās kā loģistika, drošība un glābšanas dienesti, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī ilgtspējīga aviācija. Pētnieki īpašu uzmanību pievērš autonomijas un automatizācijas risinājumu attīstībai, mākslīgā intelekta izmantošanai datu analīzē, kā arī dronu darbībai sarežģītos klimatiskajos apstākļos. Kā ilustratīvu piemēru Kimmo Paajanen minēja Somijas ziemeļu reģionu, kas ir pretstats tehnoloģiju testēšanai tādās vietās kā Dubaija. Ja siltā klimatā un blīvi apdzīvotā vidē jaunu tehnoloģiju ieviešana ir salīdzinoši vienkārša, tad Somijas ziemeļos dronu risinājumiem jāspēj darboties aukstumā, stiprā vējā, lielos attālumos un teritorijās ar ierobežotu infrastruktūru. Pētnieks uzsvēra, ka tehnoloģijas, kas pierāda savu darbspēju šādos sarežģītos jeb tā dēvētajos “anti-Dubai” apstākļos, ir droši izmantojamas arī citviet pasaulē.
Prezentācijā tika akcentēta arī ciešas sadarbības nozīme starp akadēmisko vidi, industriju un publisko sektoru, lai paātrinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu praksē un veicinātu drošu, ilgtspējīgu bezpilota aviācijas attīstību nākotnē.
Drošības situācija Eiropā, militāro un civilo dronu tehnoloģiju saplūšana
Plašāku skatījumu uz dronu tehnoloģiju nozīmi ne tikai uzņēmējdarbībā vai infrastruktūrā, bet arī valsts drošībā, ekonomikā un nozares attīstības tendencēs sniedza Artis Pabriks, militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas “MilTech Latvia” izpilddirektors. Kā norādīja A. Pabriks, Latvija pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem dronu tehnoloģiju attīstības centriem reģionā – šeit darbojas vairāk nekā 50 militāro tehnoloģiju uzņēmumi, no kuriem apmēram 20 specializējas dronu izstrādē – tiek ražoti gan gaisa, gan sauszemes un jūras bezpilota risinājumi, savukārt, aptuveni 15 uzņēmumu specializējas to komponenšu un programmatūras ražošanā. Viņš izcēla arī faktu, ka liela daļa Latvijas izstrādāto dronu nav tikai prototipi, bet gan praktiski pārbaudītas tehnoloģijas, kas tiek izmantotas reālos apstākļos, tostarp karā Ukrainā, kas nozīmē, ka šie risinājumi ir tehnoloģiski konkurētspējīgi starptautiskā līmenī.
Kā svarīgu aspektu A. Pabriks norādīja ieguvumus ko dronu nozare veicina – eksportu, augstu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu un valsts tehnoloģisko neatkarību, jo līdzšinējais globalizācijas modelis, kur nepieciešamās preces iespējams ātri un lēti pasūtīt no citām valstīm, krīžu situācijās ir izrādījies nepietiekams. To spilgti parādīja gan Covid-19 pandēmija, kad trūka medicīnisko preču un vakcīnu, gan pašreizējā drošības situācija Eiropā, kur militārā aprīkojuma un munīcijas piegādes var aizkavēties pat vairākus gadus lielā pieprasījuma dēļ.
Tāpat viņš pauda viedokli, ka mazām valstīm ar ierobežotiem resursiem, tostarp Latvijai, dronu tehnoloģiju attīstība ļauj būtiski stiprināt savas drošības spējas, ņemot vērā faktu, ka arī robežas starp militāro un civilo dronu pielietojumu arvien vairāk izzūd. Tehnoloģijas, kas sākotnēji radītas militāriem mērķiem, arvien biežāk tiek izmantotas infrastruktūras uzraudzībā, glābšanas operācijās, robežkontrolē, loģistikā, dabas katastrofu seku novēršanā un vides monitoringā. Kā uzsvēra A. Pabriks, civilais sektors faktiski kļūst par daļu no kopējās drošības sistēmas — jo vairāk cilvēku un uzņēmumu ikdienā izmanto dronus, jo lielāka ir sabiedrības kopējā kompetence krīzes situācijās.
Drošības situācijai Eiropā un Latvijā savā prezentācijā pievērsās arī semināra noslēdzošais runātājs, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Reinis Pozņaks, kurš pasākumam pieslēdzās attālināti. Viņš akcentēja bezpilota lidaparātu nozīmi mūsdienu Eiropas realitātē un nepieciešamību stiprināt strauji augošo dronu nozari, tostarp veicinot vienkāršākus regulatīvos procesus un elastīgākus finansēšanas mehānismus. R. Pozņaks EP darbojas arī Drošības un aizsardzības komitejā, un šī gada 22. janvārī ar pārliecinošu balsu vairākumu Parlamentā tika atbalstīts viņa iesniegtais ziņojums “Droni un jaunās karadarbības sistēmas: vajadzība ES pielāgoties, lai spētu tikt galā ar mūsdienu drošības problēmām”.
Pozņaks uzsvēra, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir apliecinājis dronu nozīmi kā vienu no būtiskākajiem mūsdienu konfliktu elementiem un to, ka militāra apdraudējuma gadījumā izšķiroša loma būs industrijas kapacitātei, loģistikai un spējai savlaicīgi nodrošināt nepieciešamās tehnoloģijas. Vienlaikus viņš akcentēja, ka lēmumu pieņemšana par kritisko tehnoloģiju nozares attīstību EP bieži vien notiek pārāk lēni, kamēr tehnoloģiju attīstības temps un drošības izaicinājumi strauji pieaug. Tādēļ ne tikai Eiropai kopumā, bet arī Latvijai ir nepieciešams mērķtiecīgi stiprināt savu tehnoloģisko un ražošanas autonomiju, attīstot vietējo industriju un spēju nodrošināt stratēģiski nozīmīgas tehnoloģijas pašu spēkiem.
Galvenie secinājumi, kas caurvija semināra diskusijas, liecina, ka strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē nepieciešami elastīgāki tehnoloģiju iegādes mehānismi, kvalificēti un apmācīti speciālisti, kā arī ciešāka sadarbība starp publisko sektoru, industriju un pētniecības institūcijām. Vienlaikus būtiska nozīme ir sabiedrības gatavībai un civilās aizsardzības stiprināšanai, jo pilnīga aizsardzība pret dronu radītajiem apdraudējumiem nav iespējama. Dronu tehnoloģijas arvien vairāk kļūst par nozīmīgu faktoru gan ekonomikā, gan drošībā, ciešāk sasaistot civilo un militāro sektoru un padarot tehnoloģisko neatkarību par stratēģisku prioritāti gan Eiropā, gan Latvijā.
Projekts “Kopīga uz droniem balstītu pašvaldības pakalpojumu attīstība” (Smart Skies (EE-LV00141)) tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021.–2027. gadam finansiālu atbalstu. Šī ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
