25. februārī AS “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes reģiona klientu centrā Valmiermuižā norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētais mācību seminārs “KOPĀ DABĀ. Kā īstenot pieejamību dabas tūrismā”. Tajā piedalījās tūrisma uzņēmēji, gidi, tūrisma speciālisti, kā arī dabas taku un citu tūrisma infrastruktūras objektu uzturētāji un apsaimniekotāji un pašvaldību pārstāvji.
Semināra mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par to, kā dabas tūrisma pieredzi – īpaši dabas takās un pie ūdeņiem – padarīt pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem.
Pieejamības principi un dažādas lietotāju vajadzības
Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis seminārā skaidroja cilvēku ar invaliditāti juridisko statusu un to, kā dažādi funkcionālie traucējumi ietekmē cilvēku iespējas izmantot vidi. Latvijā ir vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti, turklāt daļai šie traucējumi, piemēram, dažādas iekšējās saslimšanas vai kognitīvi traucējumi, nav acīmredzami.
Eksperts uzsvēra, ka cilvēki ar dzirdes, redzes, kustību vai kognitīviem traucējumiem vidi uztver un izmanto atšķirīgi, tāpēc pieejamas vides veidošanā svarīgi ir ņemt vērā dažādu grupu specifiskās vajadzības un censties pieturēties pie universālā dizaina principiem. Savas prezentācijas laikā speciālists arī sniedza informāciju par spēkā esošajām likumdošanas normām, kuras ikvienam būvniekam un infrastruktūras attīstītājam ir saistošas un paredz noteiktas funkcionālās prasības un pieejamības aspektu iekļaušanu jau būvniecības sākuma stadijās.
Labās prakses piemēri ūdenstūrismā
Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande iepazīstināja ar labās prakses piemēriem, kā ūdenstūrismu padarīt pieejamāku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Prezentācijā tika aplūkoti dažādi risinājumi, kā uzlabot piekļuvi ūdenim un nodrošināt iespējas cilvēkiem ar kustību traucējumiem piedalīties dažādās aktivitātēs uz ūdens, tajā skaitā arī laivot un izmantot SUP dēļus.
Lektore ne vien rādīja labās prakses piemērus (pielāgotas laipas, mehānismus, kas palīdz cilvēkiem nokļūt peldlīdzekļos u. c.), kas jau ir pārbaudīti citviet Eiropā, piemēram, Somijā, bet arī uzsvēra, ka šie risinājumi ir pielāgojami katras konkrētās vietas vajadzībām. Viņa iedrošināja ikvienu būt radošam un meklēt tos veidus, kas vislabāk risina piekļuves jautājumus katrā individuālā gadījumā.
Tūrisma uzņēmēju un ceļotāju pieredze
Par pieejamu atpūtas pasākumu veidošanu pie ūdeņiem stāstīja “Ērgļu stacijas” saimnieks Māris Olte, kurš dalījās savā pieredzē par iekļaujošu aktivitāšu organizēšanu dabā. Viņš uzsvēra, ka svarīgi ir ne tikai pielāgot infrastruktūru, bet arī aktivitātes veidot tādas, lai cilvēki ar dažādām spējām tajās var piedalīties kopā. Māris Olte atgādināja, ka nereti pietiek tikai iedot pamatu (ideju, iespēju vai rīkus, piemēram, makšķeres un parādīt, kā ar tām darboties), un cilvēki paši rada sev tādu piedzīvojumu, kas tieši viņiem der vislabāk. Tāpat lektors akcentēja komunikācijas lomu darbā ar ikvienu tūristu mērķauditoriju.
Savukārt ceļotājs Aleksandrs Jevdokimovs, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, dalījās personīgajā pieredzē par vides pieejamību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Viņš pievērsa uzmanību praktiskām detaļām, kas bieži vien nosaka, vai infrastruktūra cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir reāli izmantojama, un ar fotoattēliem uzskatāmi demonstrēja, ka ļoti bieži formāla prasību izpilde nepadara risinājumu praktiski izmantojamu. Visbiežāk grūtības cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā, sagādā segums autostāvvietās un citur (sīki akmentiņi, gara zāle, smiltis, grants, bruģis u. tml.), pandusu slīpums (pārāk stāvs panduss), sliekšņi un apmales, un sanitāro telpu aprīkojums.
Pārgājieni dabā ar bērniem
Ceļojumu biroja “Estravel Latvia” Konferenču nodaļas menedžere Madara Brūvere stāstīja par pārgājienu plānošanu ģimenēm ar maziem bērniem, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem aspektiem ir pārvietošanās iespējas ar bērnu ratiem. Daudzās dabas takās galvenais izaicinājums ir šauras laipas, nestabils segums vai vietas, kur nav iespējams samainīties ar citiem apmeklētājiem. Tāpēc īpaši svarīga ir skaidra informācija par taku piemērotību dažādos laikapstākļos, piemēram, vai tā ir izbraucama ar ratiem, vai pavasara un rudens sezonās takā ir dubļi un vai ziemā iespējams izmantot alternatīvus pārvietošanās veidus (piemēram, ragavas). Viņa uzsvēra, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem svarīgi ne tikai brīdināt par ierobežojumiem, bet arī piedāvāt alternatīvas – tas palīdz ģimenēm plānot aktivitātes dabā.
Savukārt Smiltenes novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļas tūrisma darba organizatore Rūta Brakovska dalījās pieredzē par ģimenēm draudzīgu pārgājienu organizēšanu Smiltenes novadā, īpaši strādājot ar bērnu grupām. Viņa uzsvēra, ka bērniem pārgājienos ļoti svarīga ir gan kopā būšana, gan izzinošais aspekts, tāpēc aktivitātēm dabā jābūt interesantām un pielāgotām bērnu uztverei. Praktiskajā pieredzē labi strādā arī vienkārši organizatoriski risinājumi – piemēram, iespēja nogurušu dalībnieku no pārgājiena maršruta tālākajiem punktiem nogādāt atpakaļ ar transportu, kā arī dažādi vienkārši paņēmieni, kas palīdz grupai pārvietoties droši un kopā. Šādi risinājumi ļauj pārgājienus dabā padarīt pieejamākus un patīkamākus arī jaunākajiem dalībniekiem.
Par pārgājienu un ceļojumu pieredzi kopā ar bērniem stāstīja arī ceļotājs un “Ervīna Video Blogs” autors Ervīns Elliņš, kurš kopā ar ģimeni aktīvi ceļo gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņš dalījās pieredzē par to, kā viņa ģimene plāno pārgājienus un kādi risinājumi palīdz padarīt šādas aktivitātes ērtākas un pieejamākas. Ceļojot dažādās valstīs, Ervīns ir pamanījis vairākus labus piemērus infrastruktūrā un informācijas pieejamībā, piemēram, pārdomāti ierīkotas atpūtas vietas, skaidras norādes, iespēju pa ceļam ērti apstāties un atpūsties, kā arī citus risinājumus, kas ģimenēm pārgājienu dabā padara patīkamāku un pieejamāku. Lektors uzsvēra, ka daudzas no šīm praksēm būtu iespējams samērā viegli pārņemt arī Latvijā. Vienlaikus viņš pastāstīja arī par situācijām, kad iecerētais praksē nav izdevies, uzsverot, cik svarīga ir pārgājienu un ceļojumu plānošana un nepieciešamība paredzēt pietiekami elastīgu dienas plānu.
Semināra gaitā vairākkārt tika uzsvērts, ka, plānojot un ieviešot pieejamības risinājumus dabas tūrismā, ļoti svarīgi ir iesaistīt mērķa grupas. Runātāji aicināja infrastruktūras plānotājus un tūrisma pakalpojumu sniedzējus aktīvi konsultēties ar cilvēkiem, kuri šos risinājumus izmantos praksē, – cilvēkiem ar invaliditāti, ratiņkrēslu lietotājiem, senioriem vai ģimenēm ar maziem bērniem. Tieši šāds dialogs palīdz labāk saprast reālās vajadzības un nodrošina, ka iecerētie risinājumi ir patiešām funkcionāli, ērti lietojami un sniedz ieguvumu pēc iespējas plašākam sabiedrības lokam.
Semināra noslēgumā dalībnieki pārbaudīja savas zināšanas viktorīnā “Kopā pa takām, upēm un ezeriem”, kā arī turpināja sarunas un pieredzes apmaiņu.
Pasākums tika organizēts Vidzemes inovāciju nedēļas 2026 ietvaros ar Interreg Igaunijas–Latvijas programmas projektu “Accessible Hiking Trails” un “Riverways II” atbalstu.
