Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu 20. februārī tiešsaistē organizēja projekta “Lauksaimniecības izcelsmes būvmateriālu oglekļa piesaistes kvantificēšana (Agro Building Carbon/ABC)” pasākumu, kas šoreiz bija veltīts augsnes reģenerācijas nozīmei agro-būvniecības attīstībā Latvijā.
Tikšanās pulcēja lauksaimniecības, būvniecības, pētniecības un reģionālās attīstības profesionāļus, lai diskutētu par augsnes veselības, oglekļa piesaistes un aprites ekonomikas principu nozīmi ilgtspējīgu būvmateriālu attīstībā.
No augsnes līdz būvmateriālam – cikliska pieeja resursiem
Atklājot pasākumu, Vidzemes Augstskolas Jaunās Būvniecības skolas vadītāja Gunita Ķiesnere uzsvēra, ka agro-būvniecība Latvijā vēl ir attīstības sākumposmā, taču tai ir būtisks potenciāls.
“Ja mēs kaut ko paņemam no lauksaimniecības, mums ir jāspēj dot vietā. Sistēmai ir jāstrādā cikliski un reģeneratīvi,” akcentēja Ķiesnere.
Viņa norādīja, ka līdzās kokam Latvijā iespējams plašāk izmantot arī citus – lauksaimniecības izcelsmes – materiālus: šķiedras, stiebrus un citus bioloģiskas izcelsmes resursus. Projekta mērķis ir ne vien veicināt šo materiālu izmantošanu, bet arī stiprināt politikas plānošanu reģionālā un nacionālā līmenī, balstoties uz praktiskiem piemēriem un starpnozaru sadarbību. ABC ir Eiropas līmeņa iniciatīva ar partneriem 11 valstīs.
Augsnes auglība kā pamats ilgtspējai
Agnese Radžele-Šulce, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve uzsvēra, ka augsnes auglība ir pamats gan pārtikas drošībai, gan ilgtspējīgai būvniecībai.
Prezentācijā tika aplūkoti arī lauksaimniecības sistēmu modeļi – konvencionālā, integrētā un bioloģiskā pieeja –, uzdodot jautājumu: kā palīdzēt lauksaimniekiem pāriet uz ilgtspējīgākām praksēm, nezaudējot ekonomisko stabilitāti?
Kā iespējamu sinerģijas tiltu Agnese Radžele-Šulce iezīmēja tehniskās kultūras (piemēram, linus, kaņepes) – augus, kurus audzē šķiedras un būvmateriālu ražošanai.
“Ja mūsu zināšanas kļūs spēcīgākas bioloģiskajā lauksaimniecībā, zemes resurss tiks izmantots ilgtspējīgāk, saudzīgāk un arī produkti, kas audzēti bioloģiskā sistēmā viennozīmīgi būs ar augstāku pievienoto vērtību,” tā Radžele-Šulce.
Dace Zariņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāve savā prezentācijā aicināja ielūkoties augsnē tuvplānā – mikrobioloģiskajā līmenī. Zariņa uzsvēra – augsne ir dzīvs organisms.
Prezentācijā tika skaidrots, ka tipisku augsni veido aptuveni 45% minerālvielu (smilts, māls, nogulumi), 25% ūdens, 25% gaiss un tikai 5% organiskā viela. Tomēr tieši šie 5% nosaka sistēmas dzīvotspēju. “Organiskā viela ir mazs apjoms, bet milzīga nozīme. Tā strukturē augsni, uzkrāj ūdeni un nodrošina barības vielu pieejamību.”
Reģeneratīvā lauksaimniecība praksē
Ar praktisku pieredzi dalījās Z/S “Aņģi” īpašnieks Aivars Cimmermanis, kura ģimenes saimniecība piektajā paaudzē apsaimnieko 340 hektārus Zemgalē.
Līdz 2019. gadam saimniecībā tika īstenota klasiska augsekas un aršanas sistēma ar intensīvu slāpekļa mēslojumu (180–200 kg/ha). Tas radīja būtiskas problēmas – slapjā laikā māla augsne ātri izkalta un bija grūti apstrādājama, sausuma periodos bez lietus raža cieta, bet degvielas patēriņš aršanas tehnoloģijā sasniedza 40–50 l/ha.Pārejot uz tiešās sējas un bezapstrādes tehnoloģijām, degvielas patēriņš samazināts līdz 9–15 l/ha, bet sējumu ierīkošanas izmaksas – par aptuveni 80–100 eiro uz hektāru. Pakāpeniski samazināts minerālmēslu apjoms (par aptuveni 40%), nodrošināts augsnes segums visa gada garumā un ieviestas starpkultūras.
Saimniecības ilgtermiņa mērķi ietver sintētisko minerālmēslu aizstāšanu ar organiskajiem mēslojumiem, fermentētu produktu izmantošanu, būtisku pesticīdu samazināšanu un insekticīdu un fungicīdu izslēgšanu nākotnē.
Šis piemērs spilgti ilustrē projekta ABC būtību – ilgtspējīgi apsaimniekota augsne ir priekšnoteikums kvalitatīvam lauksaimniecības izejmateriālam, kas var kļūt par konkurētspējīgu būvniecības produktu ar zemāku oglekļa pēdu.
Diskusija: sabiedrības attieksme un personiskā atbildība
Pasākuma izskaņā uz diskusiju tika aicināti arī klātesošie klausītāji. Sarunā izskanēja kritiska refleksija par sabiedrības attieksmi pret augsnes jautājumiem.
“Ja kaut kas nav kārtībā ar augsni, mēs to redzam tikai tad, kad ir ļoti slikti. Augi pirms tam atrod veidus, kā pielāgoties. Un tad, kad nesanāk, norakstām uz apstākļiem un nākamgad mēģinām atkal,” atzina LVM “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.
Diskusijā tika uzsvērts, ka īpaši mazākām saimniecībām būtiska ir spēja domāt radoši un elastīgi. Atšķirībā no lielajām saimniecībām, kurām pieejami lielāki resursi un apjomi, mazākajiem saimniekiem svarīgi meklēt dažādus noieta tirgus un plašākas pielietojuma iespējas saviem produktiem. Jo daudzveidīgāk tiek izmantots izaudzētais – gan pārtikā, gan citās nozarēs, piemēram, būvniecībā –, jo lielāka ir saimniecības ekonomiskā noturība un spēja pielāgoties tirgus svārstībām.
Lazdiņa norādīja, ka pēc perioda, kad valdīja pārliecība par cilvēku kā “pasaules valdnieku” un ticība tam, ka ar ķīmiju un inženierzinātnēm iespējams visu izdarīt labāk nekā daba, šobrīd arvien vairāk tiek atzīts – daudzi risinājumi jau pastāv dabā.
“Kad esam panākuši rezultātu ar ķīmiju vai inženierzinātnēm, dabaszinātnes bieži vien parāda, ka tas patiesībā ir tas pats, ko daba dara jau sen. Mēs vienkārši atkārtojam dabu.”
Vienlaikus tika atzīts, ka sadzīvošana ar dabu nav vienkārša. Dabiski materiāli prasa pārdomātu novākšanu, pārstrādi un uzglabāšanu. Biomasā dabiski iemitinās organismi, kas to noārda – un tas rada izaicinājumus būvniecībā. Diskusija iezīmēja būtisku atziņu: agro-būvniecība nav tikai tehnisks jautājums. Tā prasa domāšanas maiņu un līdzsvara meklēšanu starp cilvēka vajadzībām un dabas procesiem.
INozares profesionāļu iesaiste ir nozīmīga kopienas veidošanā un politikas priekšlikumu izstrādē, lai agro-būvniecība Latvijā kļūtu par reālu instrumentu klimata mērķu sasniegšanā un reģionu ilgtspējīgā attīstībā.
Par projektu
Šis pasākums tika organizēts INTERREG EUROPE programme 2021-2027 projekta Agro Building Carbon/ABC ietvaros. Projekta mērķis ir uzlabot reģionālās politikas instrumentus, lai radītu ekonomiskās iespējas bioloģiskas izcelsmes būvmateriālu ražošanai un ar tiem saistītajai vērtību ķēdei. Šo mērķi plānots sasniegt, apgūstot labas prakses piemērus attiecībā uz šiem materiāliem un ar tiem saistītajām atbalsta politikām, jo īpaši oglekļa piesaistes sertifikāciju.
Projekta mājaslapa: https://www.vidzeme.lv/projekti/lauksaimniecibas-izcelsmes-buvmaterialu-oglekla-piesaistes-kvantificesana-agro-building-carbon-abc/pase/
