Projekta SPOTLOG ietvaros Vidzemes plānošanas reģions aicināja uz sarunu (video – angļu valodā) Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku Ph.D. Aleksandru Kotļaru. RTU šajā projektā ir identificēta kā ieinteresētā puse, un pētnieku veiktais darbs sniedz būtiskas atziņas, kas palīdz ne tikai risināt loģistikas izaicinājumus Vidzemē, bet arī veido starptautiski nozīmīgu skatījumu uz ilgtspējīgas mobilitātes nākotni.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Aleksandrs Kotļars Trans4Eco projekta ietvaros pēta, kā loģistikas nozare var pāriet no dīzeļdegvielas uz videi draudzīgākām alternatīvām – elektrotransportu, ūdeņradi un citiem zemu emisiju risinājumiem pēdējās jūdzes piegādēs. Viņa darbs ir vērsts uz dinamisku modeļu izstrādi, kas palīdz pārvadātājiem un uzņēmumiem pieņemt pārdomātus, datos balstītus lēmumus.
Kotļars skaidro, ka tiek veidoti divi savstarpēji papildinoši modeļi. Pirmais paredzēts loģistikas uzņēmumiem, lai atvieglotu pāreju no dīzeļtransporta uz alternatīvo piedziņu. Otrais ir lēmumu atbalsta rīks sadarbības stiprināšanai starp uzņēmumiem, kas ļauj ciešāk sadarboties visā piegādes ķēdē.
“Tas nav tikai par nākotnes scenārijiem, bet par praktiskiem rīkiem, kas palīdz uzņēmumiem un pašvaldībām pieņemt gudrus lēmumus,” viņš uzsver.
Nozares izaicinājumi
Pētījums balstās plašā datu vākšanā un tirgus analīzē visā Eiropā, iesaistot arī globālus loģistikas uzņēmumus, kas darbojas Baltijā.
“Mēs analizējām Eiropas tirgu, lai izprastu situāciju ar dīzeļdegvielu, elektrotransportu, ūdeņradi un citām degvielām. Šī datu vadītā pieeja ļauj veidot realistiskus modeļus,” piebilst Kotļars.
Tomēr virkne problēmu joprojām kavē pārmaiņas. Būtiskākais ir uzlādes un uzpildes infrastruktūras trūkums, īpaši mazapdzīvotos reģionos. Problēmas rada arī nodokļu ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmē valsts un pašvaldību budžetus pārejas laikā, kā arī nepietiekama izpratne par ieguvumiem gan uzņēmumu, gan patērētāju pusē.
“Pāreja būs veiksmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies visi – valdības, uzņēmumi, loģistikas pakalpojumu sniedzēji un klienti,” uzsver pētnieks.
Dati, mākslīgais intelekts un nākotnes skatījums
Svarīga pētījuma daļa ir parādīt, kā digitalizācija var mainīt loģistiku. Prediktīvā un preskriptīvā analīze ļauj labāk plānot iepirkumus, vadīt piegādes ķēdes un mērīt jauno transporta veidu ietekmi uz ilgtspēju.
“Lai godīgi izvērtētu CO₂ samazinājumu vai citus ieguvumus, vajadzīgi uzticami dati, kas tiek vākti un apstrādāti visā piegādes ķēdē,” norāda Kotļars.
Skatoties nākotnē, viņš izceļ MI balstītas platformas kā vienu no galvenajām tendencēm: “Mēs pārejam no informācijas laikmeta uz intelekta laikmetu. MI rīki palīdzēs koordinēt visus dalībniekus – nosūtītājus, pārvadātājus, ekspeditorus un klientus – vienotā sistēmā.”
Vienlaikus Kotļars uzsver, ka arī cilvēciskais faktors paliek nozīmīgs: “Efektīvas piegādes ķēdes neveidojas tikai ar digitāliem rīkiem. Uzticēšanās un sadarbība starp pusēm ir tikpat svarīga.”
Viņš norāda arī uz reģionālo loģistikas centru lomu – bez tiem zaļie transportlīdzekļi, ja tie brauc pustukši, var radīt pat lielākas emisijas nekā dīzeļi. Tāpat nozarei jāpieskaņojas patērētāju uzvedības maiņai, piemēram, transportlīdzekļu nomas pieaugumam, kas prasa elastīgākus un adaptīvus piegādes risinājumus.
“Vide kļūst arvien sarežģītāka, un loģistikas risinājumiem jābūt pielāgojamiem,” secina Kotļars.
“Universitātes nav tikai vērotāji – mēs radām zināšanas, vācam un analizējam datus, izstrādājam MI rīkus, kas tuvākajā nākotnē būs būtiski loģistikas nozares attīstībai.”
