Vidzemes plānošanas reģions (VPR) projektā INFLUENCE sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu (ViA) rīko Reģionālo viedokļu līderu akadēmiju (turpmāk – Akadēmija). Projekta mērķis ir veicināt jauniešu pilsonisko aktivitāti un nodrošināt, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā reģionālās attīstības procesos Vidzemē. ViA Komunikācijas un sabiedrisko attiecību un mediju studiju bakalaura programmu vecāko kursu studenti iepazīst Akadēmijā reģionālās plānošanas procesu un gatavo priekšlikumus VPR attīstības programmai. Akadēmijas programmu veido deviņas nodarbības, kas notiks līdz 2027. gada janvāra nogalei.

Nodarbības notiek klātienē un tiešsaistē. Programmā ir lektoru uzstāšanās par vietējā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanu un uzņēmējdarbības vidi, praktiskas nodarbības un vizītes divās Vidzemes pašvaldībās. Akadēmijas programmu papildina Latvijas un Somijas jauniešu kopīgas tiešsaistes nodarbības.

Pirmās trīs nodarbības jau aizvadītas. Pirmajā nodarbībā septembrī dalībnieki uzzināja, kas ir VPR, kādi ir tā plānošanas dokumenti un kāpēc tie ir svarīgi Vidzemes iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Nodarbībā piedalījās projekta INFLUENCE vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere un VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa.

Septembra beigās studenti devās uz Alūksnes novadu. Viņi tikās ar domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Druvi Tomsonu un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti Māru Saldābolu. Sarunās tika aplūkoti novada plānošanas dokumenti, izaicinājumi, tostarp austrumu pierobežas radītie riski, un pašvaldības iniciatīvas uzņēmēju atbalstam. Dalībnieki satika arī uzņēmēju Elīnu Dambi, kura piedāvā izbraucienus ar vilcieniņu “Severīns” un kuģīti “Marienburg”, un uzzināja par viņas pieredzi uzņēmējdarbībā. Alūksnes Bānīša stacijā un tās kvartālā Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Bumbiere-Augule stāstīja par vietas attīstību – kādreiz neizteiksmīgā teritorija tagad piesaista gan viesus, gan iedzīvotājus.

Trešā nodarbība notika oktobra sākumā Cēsīs. Tā bija veidota kā darbnīca “Vidzeme 2035: no nākotnes vīzijas līdz politikas priekšlikumam”. Tās centrā bija jautājums: kas šodien jāmaina reģiona politikā, lai Vidzeme 2027.–2035. gadā būtu reģions, kurā ir labi dzīvot, strādāt un veidot uzņēmumus. Ievadā pašvaldības un reģionālā līmeņa skatījumu sniedza Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un VPR attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova. Savā iedvesmas runā viņa atklāja, kā šodienas politiskie lēmumi var kļūt par vietas noturības un attīstības instrumentu, kā idejas top par politikas lēmumiem un kādas ir jauniešu līdzdalības iespējas.

Darbnīcas mērķis bija iesaistīt studentus ideju veidošanā VPR nākamajai attīstības programmai un sagatavot priekšlikumus, kas ir svarīgi visam reģionam un īstenojami, veicina uzņēmējdarbību un palīdz risināt nākotnes izaicinājumus. Dalībnieki apguva, kā izmantot datus un pētījumus, ņemt vērā ieinteresēto pušu viedokļus un ideju pārvērst uz pierādījumiem balstītā politikas priekšlikumā. Procesu vadīja radošās domāšanas eksperte, Rīgas Tehniskās universitātes lektore un biedrības “ZINIS” vadītāja Vita Brakovska. Jaunieši grupās strādās pie priekšlikumiem līdz 9. decembrim.

22. un 24. septembrī EUROPE DIRECT Vidzeme tikās ar jauniešiem Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un Limbažu Valsts ģimnāzijā, lai diskutētu par jauniešu līdzdalību, iespējām ietekmēt lēmumu pieņemšanu un to, kas nepieciešams, lai jauniešu balss tiktu sadzirdēta.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, īpaša uzmanība tikšanās reizēs tika pievērsta jauniešu iesaistei demokrātiskajos procesos. Daļai vidusskolēnu gaidāmās vēlēšanas būs pirmās, kurās viņi paši varēs piedalīties, tādēļ sarunās jaunieši tika aicināti domāt ne tikai par vēlēšanām, bet arī par citiem veidiem, kā iespējams līdzdarboties un ietekmēt norises savā skolā, pašvaldībā, Latvijā un Eiropas Savienībā.

Kā panākt, lai jauniešu balss būtu sadzirdama?

22. septembrī Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā notika interaktīva nodarbība par jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos. Nodarbības saturu izstrādāja un to vadīja ģimnāzijas direktors un vēstures skolotājs Oskars Kaulēns un mācību grāmatu autore, vēstures un sociālo zinātņu skolotāja, Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programmas koordinatore ģimnāzijā Ingūna Irbīte. Nodarbības pamatā bija skolēnu aktīva iesaiste – ar dažādu praktisku un analītisku uzdevumu palīdzību jaunieši vērtēja sev aktuālus jautājumus un meklēja veidus, kā ar pilsoniskās līdzdalības palīdzību tos aktualizēt un veicināt pārmaiņas.

Darbojoties grupās, skolēni vispirms identificēja un prioritizēja problēmas, kas ietekmē jauniešu ikdienu Cēsu novadā. Kā būtiskākais izaicinājums tika izcelta jauniešu iespēja iegūt pirmo darba pieredzi jeb grūtības atrast pirmo darbu situācijā, kad darba devēji jau sagaida iepriekšēju pieredzi. Kā otra īpaši nozīmīga problēma tika identificēts nepietiekams sabiedriskā transporta nodrošinājums, jo īpaši vakara stundās. Jaunieši norādīja, ka transporta trūkums ierobežo iespējas piedalīties pasākumos, jauniešu organizācijās, sporta un radošajās aktivitātēs ārpus skolas, jo pēc tām nereti nav iespējams nokļūt mājās.

Nākamajā darba posmā jaunieši analizēja dažādas pilsoniskās līdzdalības formas un vērtēja, kuras no tām varētu būt piemērotākās identificēto problēmu aktualizēšanai. Izmantojot praktiskas analīzes metodes, piemēram, SVID analīzi, skolēni vērtēja dažādu līdzdalības veidu iespējamo efektivitāti, kā arī to, cik viegli vai sarežģīti tos būtu īstenot praksē. Uzdevumu gaitā jaunieši soli pa solim nonāca līdz secinājumiem par līdzdalības formām, kuras viņi paši uzskatīja par piemērotākajām, lai pievērstu uzmanību konkrētajām problēmām un panāktu, ka jauniešu viedoklis tiek sadzirdēts.

Vienlaikus nodarbība parādīja, ka demokrātiskā līdzdalība neaprobežojas tikai ar balsošanu vēlēšanās. Jauniešiem ir pieejami dažādi veidi, kā iesaistīties savas skolas un vietējās kopienas dzīvē, aktualizēt sev svarīgus jautājumus un līdzdarboties to risināšanā.

Limbažos – no demokrātijas līdz konkrētiem priekšlikumiem savai pilsētai un novadam

24. septembrī diskusija turpinājās Limbažu Valsts ģimnāzijā, kur ar jauniešiem strādāja Vidzemes Augstskolas lektore, HESPI/ZTC zinātniskā asistente Anna Broka. Viņai palīdzēja Vidzemes Augstskolas doktorante Baiba Šķērīte, kura studē doktorantūras programmā “Ekonomika” un ir iesaistījusies pētījumā par jauniešu ekonomisko līdzdalību, kā arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studiju programmas “Tiesību zinātne” 1. kursa students Rainers Pogulis. Arī šajā tikšanās reizē jaunieši nebija tikai klausītāji. Grupu darbā viņi analizēja savu ikdienas vidi, identificēja problēmas un meklēja iespējamos risinājumus.

Jauniešu diskusijās iezīmējās vairāki jautājumi, kas, viņuprāt, ir būtiski Limbažu pilsētas un novada attīstībai. Tika runāts par kultūras piedāvājumu un infrastruktūru, mājokļu pieejamību, pusdienu kvalitāti skolās, kā arī tūrisma attīstību un nakšņošanas iespēju trūkumu pilsētas viesiem. Tomēr jautājums, kas atkārtojās gandrīz visu grupu prezentācijās, bija jauniešu aizbraukšana no novada. Jaunieši domāja par to, kas būtu nepieciešams, lai viņi savu nākotni vēlētos saistīt ar Limbažu novadu – paliktu šeit vai pēc studijām un pieredzes iegūšanas citviet atgrieztos. Diskusijas parādīja, ka jauniešiem rūp sava novada nākotne un viņi domā par tā attīstību ilgtermiņā, jo īpaši par to, kā nodrošināt paaudžu pēctecību un radīt vidi, kurā arī nākotnē cilvēki vēlētos dzīvot, mācīties un strādāt.

Viena no grupu darbā izskanējušajām idejām bija Limbažos veidot kādas augstskolas filiāli, kas paplašinātu izglītības iespējas vietējiem jauniešiem un vienlaikus piesaistītu pilsētai studentus un skolēnus no citām vietām. Jaunieši domāja arī par to, kā efektīvāk izmantot novadā jau esošo infrastruktūru un resursus. Tika apspriesta iespēja bibliotēkām lauku teritorijās piešķirt plašāku lomu pakalpojumu nodrošināšanā, tā padarot tos iedzīvotājiem pieejamākus un vienlaikus mazinot administratīvo slogu.

Kā vēl vienu būtisku tēmu jaunieši akcentēja mobilitāti. Ja cilvēks dzīvo ārpus novada centra un viņam nav automašīnas vai piemērota sabiedriskā transporta savienojuma, sarežģīta var kļūt pat nokļūšana līdz veikalam vai nepieciešamajiem pakalpojumiem. Diskutējot par iespējamiem risinājumiem, jaunieši rosināja domāt arī par plašākām iespējām izmantot sabiedrisko transportu, tostarp izskanēja priekšlikums par bezmaksas sabiedriskā transporta nodrošināšanu.

Demokrātija sākas ar iesaistīšanos

Abas tikšanās vienoja praktisks skatījums uz demokrātiju – līdzdalība sākas ar spēju pamanīt sev un apkārtējiem būtiskus jautājumus, formulēt savu viedokli, uzklausīt citus un piedāvāt risinājumus.

Jauniešu idejas apliecināja, ka demokrātijas un līdzdalības jautājumus iespējams sasaistīt ar ļoti konkrētām ikdienas vajadzībām, sākot no ēdiena skolā un sabiedriskā transporta līdz izglītības un darba iespējām, infrastruktūrai un novada attīstībai. Tieši šādas nodarbības palīdz jauniešiem ieraudzīt saikni starp savu ikdienu, politiskajiem lēmumiem un iespējām pašiem iesaistīties to veidošanā.

Pasākumu mērķis bija veicināt jauniešu izpratni par demokrātiskajiem procesiem, rosināt viņus kritiski izvērtēt pastāvošās līdzdalības iespējas un apzināties, ka arī jauniešu viedoklim un iesaistei ir nozīme.

EUROPE DIRECT Vidzeme galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt diskusijas par Eiropas nākotni. Centru uztur Vidzemes plānošanas reģions, un tā darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

23. septembrī Līgatnes Jauno Līderu vidusskolā mācības pārcēlās arī ārpus klases telpām – skolēni kopā ar dabas ekspertiem pētīja, cik daudzveidīga un vērtīga daba sastopama turpat skolas apkārtnē. Vides izglītības diena “Dabas daudzveidība mums apkārt” notika Interreg Europe projekta CIBioGo un EUROPE DIRECT Vidzeme centra darbības ietvaros, apvienojot zināšanu apguvi, praktisku darbošanos un sarunas par cilvēka lomu dabas daudzveidības saglabāšanā.

Dienu ievadīja Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Ilze Grīnfelde, aicinot skolēnus vispirms padomāt, ar ko viņiem pašiem asociējas daba. Asociāciju spēlē no vārda “daba” skolēni nonāca gan līdz dzīvniekiem, ūdenim un lietum, gan pusdienām un sēņu zupai. Vienkāršais uzdevums ļāva parādīt, cik dažādos veidos daba ir klātesoša mūsu ikdienā – arī lietās, par kurām sākotnēji nemaz neaizdomājamies.

“Šādā veidā mēs patiesībā pamanām ļoti daudzas lietas, kas ir tepat apkārtnē. Arī mūsu pusdienas un brokastis nāk no dabas,” sarunā ar skolēniem uzsvēra Ilze Grīnfelde.

Dienas mērķis bija skolēniem sniegt ne tikai zināšanas par dabas daudzveidību, bet arī praktiskas iemaņas tās pētīšanā – iepazīstināt ar dažādām izpētes metodēm un pētnieka inventāru. Skolēniem tika demonstrēts arī projekta Access Routes ietvaros izstrādātais upes malas dabas izzināšanas sajūtu komplekts-soma, ko veidojusi dizainere Guna Akona. Tā idejiski sasaucas ar CIBioGo projekta partneru Slovēnijā izmantoto pieeju dabas izzināšanā, kur praktiski rīki palīdz iepazīt un pētīt apkārtējo vidi.

Turpinājumā Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciāliste Jolanta Bodniece skolēnus iepazīstināja ar Latvijas dabas daudzveidību un dažādām ekosistēmām. Darbojoties grupās, jaunieši iepazina meža, pļavas, purva, ezera un jūras piekrastes ekosistēmas, tajās sastopamos augus un dzīvniekus.

Jolanta Bodniece atzina, ka Līgatnes Jauno Līderu vidusskolas skolēniem ir īpaši pateicīga vide dabas izzināšanai – jau pirms nodarbības, iepazīstot skolas apkārtni, bijis redzams, ka te vienuviet sastopama ievērojama dabas daudzveidība.

Pēc darbošanās klasē mācības turpinājās ārvidē.  Programmā āra nodarbībai bija atvēlēta būtiska dienas daļa, paredzot gan vides pētīšanu, gan materiālu vākšanu turpmākajam praktiskajam darbam. Skolas apkārtnē skolēni mācījās veidot parauglaukumus un veikt novērojumus.

Viena no nodarbības pieturvietām bija dīķis. Te skolēni varēja iejusties gan pētnieku, gan makšķernieku lomā, savukārt no dīķa iegūtie paraugi nonāca zem mikroskopa. Tajos jaunieši atklāja dažādas sīkas ūdens organismu sugas, kuras ar neapbruņotu aci ikdienā paliktu nepamanītas.

Arī makšķerēšana kļuva par iespēju runāt par dabā pastāvošajām savstarpējām saiknēm. Skolēni iepazina principu “dabas kareivji ir augi”: augi ir barības ķēdes sākums, tiem seko citi organismi, bet tālāk ķēdē nonāk arī zivis, kuras savukārt zvejo makšķernieki. Tādējādi praktiskā nodarbība palīdzēja saprast, ka ekosistēmā augi, dzīvnieki un cilvēks nav nodalīti cits no cita.

Noslēgumā, pārrunājot dienā piedzīvoto, skolēni atzina, ka praktiskā dabas izpēte viņiem patikusi. Vienlaikus jauniešiem bija arī pavisam praktisks secinājums – nākamreiz dabu viņi labprātāk pētītu siltākos laikapstākļos. Tieši darbošanās ārā, iespēja pašiem meklēt, zvejot, pētīt paraugus un ieraudzīt ar aci nepamanāmo ļāva dabas daudzveidību iepazīt citādi nekā ierastā mācību stundā.

Ar vienu nodarbību dabas izzināšana nebeigsies. Skolēni saņēma arī praktisku uzdevumu nelielās grupās turpināt pētīt savas skolas apkārtni un pastāstīt par tajā atrastajām dabas vērtībām. Jaunieši varēs izvēlēties sev piemērotāko formātu, piemēram, veidot aptuveni divas minūtes garu video vai digitālu bukletu, izmantojot pašu uzņemtus foto un video materiālus.

Praktiskajos darbos skolēni var pievērsties dažādām tēmām, piemēram, invazīvajiem augiem un to ierobežošanai vai dabas daudzveidībai vietās, kur satiekas dažādas vides – ceļmalās, upmalās un mežmalās.

Vides izglītības diena vienlaikus sasaucas ar CIBioGo un EUROPE DIRECT Vidzeme darbības virzieniem – veicināt sabiedrības iesaisti, zināšanas un izpratni par jautājumiem, kas ietekmē mūsu kopīgo dzīves vidi. CIBioGo projektā īpaša uzmanība pievērsta bioloģiskajai daudzveidībai un sabiedrības iesaistei tās pārvaldībā, savukārt EUROPE DIRECT Vidzeme viena no nozīmīgām mērķauditorijām ir jaunieši un izglītības iestādes.

Iesaistot jauniešus praktiskā savas apkārtnes izpētē, dabas daudzveidība no teorētiska jēdziena kļūst par kaut ko ieraugāmu, izpētāmu un personiski nozīmīgu. Vienlaikus skolēni tiek mudināti ne tikai pamanīt dabas vērtības sev līdzās, bet arī dalīties iegūtajās zināšanās ar citiem.

Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas nodrošina iedzīvotājiem bezmaksas informāciju par ES un veicina sabiedrības iesaisti un iespēju izmantošanu. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija.

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) aicina 18-25 gadus vecus jauniešus pieteikties Reģionālo viedokļu līderu akadēmijā – apmācību programmā, kas norisināsies no šā gada septembra līdz līdz 2027. gada janvārim.

Eiropas Komisija aicina jauniešus, jaunatnes organizācijas, jaunatnes jomas speciālistus un ikvienu interesentu piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par ES Jaunatnes stratēģiju pēc 2027. gada. Tā ir iespēja paust savu viedokli par Eiropas jaunatnes politikas nākotnes prioritātēm un palīdzēt veidot stratēģiju, kas atbildīs jauniešu vajadzībām arī turpmāk.

Vidzemes plānošanas reģions aicina izmantot šo iespēju arī Vidzemes jauniešus, jaunatnes darbiniekus, pašvaldības un organizācijas. Jauniešu līdzdalība ir būtiska, lai Eiropas līmeņa lēmumos tiktu ņemtas vērā arī reģionu vajadzības, pieredze un redzējums.

Sabiedriskā apspriešana norisinās līdz 2026. gada 16. jūlijam.