Vidzemes plānošanas reģions (VPR) projektā INFLUENCE sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu (ViA) rīko Reģionālo viedokļu līderu akadēmiju. Tajā ViA Komunikācijas un sabiedrisko attiecību un mediju studiju bakalaura programmu vecāko kursu studenti iepazīst reģionālās plānošanas procesu un gatavo priekšlikumus Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmai. Programma, kuru veido deviņas tikšanās reizes, notiks līdz 2027. gada janvārim. Tajā paredzētas klātienes un tiešsaistes nodarbības. Tajās norisinās lektoru uzstāšanās par vietējā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanu un uzņēmējdarbības vidi, praktiskas nodarbības un vizītes divās Vidzemes pašvaldībās. Programmu papildina arī Latvijas un Somijas akadēmiju dalībnieku kopīgas tiešsaistes tikšanās.
Akadēmijas pirmās trīs nodarbības jau aizvadītas. Pirmajā nodarbībā septembrī dalībnieki uzzināja, kas ir VPR, kādi ir tā plānošanas dokumenti un kāpēc tie ir svarīgi Vidzemes iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Nodarbībā piedalījās projekta INFLUENCE vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere un VPR Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa.
Septembra beigās studenti devās uz Alūksnes novadu. Viņi tikās ar domes priekšsēdētāja vietnieku tautsaimniecības jautājumos Druvi Tomsonu un pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti Māru Saldābolu. Sarunās tika aplūkoti novada plānošanas dokumenti, izaicinājumi, tostarp austrumu pierobežas radītie riski, un pašvaldības iniciatīvas uzņēmēju atbalstam. Dalībnieki satika arī uzņēmēju Elīnu Dambi, kura piedāvā izbraucienus ar vilcieniņu “Severīns” un kuģīti “Marienburg”, un uzzināja par viņas pieredzi uzņēmējdarbībā. Alūksnes Bānīša stacijā un tās kvartālā Alūksnes Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Bumbiere-Augule stāstīja par vietas attīstību – kādreiz neizteiksmīgā teritorija tagad piesaista gan viesus, gan iedzīvotājus.
Akadēmijas trešā nodarbība notika oktobra sākumā Cēsīs. Tā bija veidota kā darbnīca “Vidzeme 2035: no nākotnes vīzijas līdz politikas priekšlikumam”. Tās centrā bija jautājums: kas šodien jāmaina reģiona politikā, lai Vidzeme 2027.–2035. gadā būtu reģions, kurā ir labi dzīvot, strādāt un veidot uzņēmumus. Ievadā pašvaldības un reģionālā līmeņa skatījumu sniedza Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece un VPR attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova. Savā iedvesmas runā viņa atklāja, kā šodienas politiskie lēmumi var kļūt par vietas noturības un attīstības instrumentu, kā idejas top par politikas lēmumiem un kādas ir jauniešu līdzdalības iespējas.
Darbnīcas mērķis bija iesaistīt studentus ideju veidošanā VPR nākamajai attīstības programmai un sagatavot priekšlikumus, kas ir svarīgi visam reģionam un īstenojami, veicina uzņēmējdarbību un palīdz risināt nākotnes izaicinājumus. Dalībnieki apguva, kā izmantot datus un pētījumus un ņemt vērā ieinteresēto pušu viedokļus, kā arī kā ideju pārvērst uz pierādījumiem balstītā politikas priekšlikumā. Procesu vadīja radošās domāšanas eksperte, Rīgas Tehniskās universitātes lektore un biedrības “ZINIS” vadītāja Vita Brakovska. Priekšlikumu izstrādi jaunieši grupās turpinās līdz 9. decembrim.
Līdz novembra beigām programmā plānotas vēl četras nodarbības. Pirmajās trijās tiks aplūkota uzņēmējdarbības loma ilgtspējīgā reģionālajā attīstībā un ģeopolitisko procesu ietekme uz reģionālo attīstību un ekonomisko drošību, kā arī dalībnieki iepazīs Gaujas Nacionālā parka bioreģionu. Savukārt novembra beigās Latvijas un Somijas jauniešu kopīgajā nodarbībā tiks pārrunātas reģionu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienības līmenī. Nodarbībās piedalīsies pārstāvji no AS “Valmieras stikla šķiedra”, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Latvijas pirmā bioreģiona un uzņēmuma “Citrus Solutions”, kā arī citi runātāji.
Priekšlikumu prezentācija VPR attīstības programmai notiks decembrī, bet janvārī Latvijas un Somijas jaunieši tiksies noslēdzošajā tiešsaistes nodarbībā, lai kopīgi pārrunātu, kā ES darbības vides izmaiņas var ietekmēt reģionālo attīstību. Nodarbībā tiks skarta arī dezinformācija un mediju pratība, un dalībnieki piedalīsies digitālā spēlē, kurā jāpārbauda fakti, jāatpazīst dezinformācija un jāanalizē ziņu avoti.
