Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina apmeklēt LLMC Vasaras skolas “Atburtās pasaules: laikmetīgās prakses un tradicionālās zināšanas” atvērto lekciju un darbnīcu programmu Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā no 6. līdz 10. augustam.

LLMC Vasaras skola ir ikgadēja starptautiska neakadēmiska izglītības programma, kuras mērķis ir brīvā un starpdisciplinārā formātā sniegt iespēju jaunajiem un topošajiem māksliniekiem, kā arī mākslas un kultūras nozares profesionāļiem, iepazīt aktuālās norises laikmetīgajā mākslā, rosināt diskusijas un attīstīt kolektīvas radošās prakses. Vasaras skolas publiskā lekciju un notikumu programma atvērta ikvienam interesentam, sniedzot iespēju plašākai auditorijai iepazīt laikmetīgās mākslas procesus un kontekstus.

Par programmu

2026. gada LLMC Vasaras skolas fokusā ir tradicionālās zināšanas kā iedvesma laikmetīgai radošajai praksei. Programmu Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā ievadīs Toms Ķencis un Jana Kukaine, kuru lekcija “Atslēgas uz pazemes pasauli” pievērsīsies htoniskajai mitoloģijai un tumšajai folklorai Baltijas mūsdienu mākslā, vienlaikus pārdomājot feminisma perspektīvas un vides ētiku. Filozofs Juhans Hellerma piedalīsies ar lekciju “Sērkociņi, kas aizdedzināti tumsā: brīnums un rezonanse pasaulē, kurā vairs nav maģijas”, kurā, balstoties Maksa Vēbera, Hartmuta Rosas un Džeinas Bennetas idejās, pievērsīsies brīnuma, atburšanas un rezonanses jēdzieniem. Annes Saukas lekcija “Pasaules atburšana: filozofiskie konteksti” izskatīs situatīvo zināšanu filozofisko kontekstu, apspriežot, cik svarīga ir pasaules atburšana, kā pieeja ilgtspējai un noturībai.

Programmā iekļautas arī praksē balstītas darbnīcas. Māksliniece Liene Rumpe vadīs darbnīcu “Sēņu ekoloģijas kā kompozīcijas modeļi”, mudinot dalībniekus iedvesmoties no sēņu tīklojumiem kā iespēju mākslinieciskajai domāšanai. Kuratore Marta Kudelska caur fiktīvu tēlu – Ernestu Totu – piedāvās iedziļināties alķīmijas, ezotēriskas un feminisma mākslas vēstures aspektos. Deju un kustību terapeite Simona Orinska vadīs darbnīcu “Iekšējās pasaules kartēšana: sapņu analīze un ķermeniskā pieredze”, iepazīstinot ar Junga sapņu analīzi, kustību terapiju un performanci kā pašizpētes un radošās izpausmes metodēm.

Noslēdzošās programmas dienas ir veltītas skaņai, folklorai un kolektīvajai atmiņai. Vokālists un rakstnieks Vaim Sarv lekcijā “Mutvārdu frikcijas: atlikuma izskanēšana, klausīšanās pēc dziedināšanas” piedāvās izskatīt Baltijas mutvārdu tradīcijas, runo dziesmas, animismu, dekoloniālo domāšanu un klausīšanos kā dziedinošu un ekoloģisku praksi. Vasaras skolas programmu noslēgs Gundegas Evelones un Evas Vēveres darbnīca “Tumšā folklora un iemiesotā performance: ainava kā zināšanu arhīvs”, kas aicinās dalībniekus pārinterpretēt latviešu mitoloģiju un tumšo folkloru, izmantojot rituālus, performanci un sadarbībā balstītu māksliniecisko praksi.

Detalizēta informācija par LLMC Vasaras skolas atvērto lekciju un darbnīcu programmu Madonā pieejama LLMC mājas lapā www.lcca.lv. Dalība – bez maksas. Darba valoda – angļu.

Rīko un atbalsta

Vasaras skolas programmas kuratori ir Andra Silapētere un UNART komanda (Toms Ķencis, Jana Kukaine, Ieva Melgalve and Maija Rudovska). LLMC vasaras skola tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, īstenojot Latvijas Zinātnes padomes finansēto projektu “Laikmetīgā māksla un folklora: atslēdzot aizsauli (UNART)” (lzp-2024/1-0479) un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju.

24. maijā pie Tūjas jūras malas aizvadīts īpašs Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas pasākums “Step into my shoes”, kas aicināja dalībniekus iejusties remigrantu pieredzē un paskatīties uz atgriešanos Latvijā caur personīgiem stāstiem, sajūtām un pārdomām.

Pasākums tapis sadarbībā ar remigranti Ilzi Vītolu, kura kopā ar ģimeni Latvijā atgriezusies pēc 13 Lielbritānijā pavadītiem gadiem. Pasākuma centrā bija audio stāsti par atgriešanos Latvijā – dažādu remigrantu pieredzes, pārdomas un atziņas, kuras dalībnieki varēja klausīties, pastaigājoties gar jūras krastu un skenējot īpaši sagatavotus QR kodus.

Audio stāsti mudināja aizdomāties ne tikai par remigrācijas pieredzi, bet arī par to, ko cilvēki iegūst, dzīvojot ārpus Latvijas, un ko no šīs pieredzes iespējams paņemt līdzi atpakaļ. Daudzi dalībnieki atzina, ka citu stāsti raisījuši arī pārdomas par pašu dzīves ceļu, izvēlēm un vērtībām.

Pasākuma programma tika veidota nesteidzīgā un kopieniskā atmosfērā – dalībnieki kopīgi gatavoja zupu, klāja galdu, iesaistījās dažādās aktivitātēs un vāca dabas materiālus, no kuriem noslēgumā tika veidotas mandalas. Tāpat dalībniekiem bija iespēja atzīmēt, no kuras valsts viņi atgriezušies Latvijā un uz kuru vietu Vidzemē vai Latvijā pārcēlušies.

Pasākuma organizatori uzsver, ka šādas tikšanās ir nozīmīgas ne tikai jaunu kontaktu veidošanai, bet arī emocionālai piederības sajūtas stiprināšanai. Nelielais dalībnieku skaits radīja īpaši atvērtu un sirsnīgu atmosfēru, kas ļāva nesteidzīgi sarunāties un dalīties pieredzē.

“Step into my shoes” norisinājās īpaši piemērotā vietā pie pašas jūras, kur dalībnieki varēja netraucēti baudīt dabu, sarunas un kopā būšanu. Pasākuma organizatori pateicas “Jūrasdzeņu” saimniekiem par atsaucību, pretimnākšanu un viesmīlīgo uzņemšanu.

Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore norāda, ka šādi pasākumi sniedz vērtīgu iespēju sadzirdēt dažādus dzīvesstāstus un ieraudzīt remigrāciju daudz personīgākā un cilvēcīgākā veidā.

Pēc aktīvā pavasara pasākumu cikla vasaras periodā plānota neliela pauze, savukārt jau vasaras izskaņā un rudenī paredzēts domāt par nākamajām tikšanās reizēm remigrantiem un atbraucējiem Vidzemē.

CLIMATE projekts turpina darbu pie Eiropas reģionu noturības stiprināšanas pret klimata pārmaiņām, un ir publicēts jau ceturtais projekta apkārtraksts, kā arī jauns informatīvs video par līdzšinējo progresu un sasniegtajiem rezultātiem.

Jaunajā apkārtrakstā apkopota aktuālā informācija par projekta aktivitātēm, tostarp starpreģionu sadarbības pasākumiem un partneru gūtajām atziņām. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija starpreģionālais seminārs Milānā, kur projekta partneri diskutēja par dabisko ekosistēmu atjaunošanu pēc ekstremāliem laikapstākļiem un klimata izraisītām katastrofām. Pasākumā tika analizēta klimata ekstrēmu ietekme un meklēti risinājumi, kā stiprināt pielāgošanās spējas un uzlabot politikas plānošanu.

Projektā īpaša uzmanība pievērsta arī zināšanu un pieredzes apmaiņai. Sagatavoti vairāki ziņojumi, kuros izvērtēta publisko institūciju kapacitāte un vajadzības klimata pārmaiņu pārvarēšanai, kā arī analizēta klimata datu nozīme efektīvā lēmumu pieņemšanā. Secināts, ka, lai gan reģioni attīstās pareizajā virzienā, joprojām nepieciešami papildu resursi un ciešāka sadarbība.

Tāpat projekta partneri aktīvi strādā pie tā, lai gūtās zināšanas pārvērstu konkrētos politikas uzlabojumos. Notiek reģionālo ieinteresēto pušu iesaiste, veidojot kopīgas darba grupas un attīstot risinājumus, kas palīdz efektīvāk reaģēt uz klimata izaicinājumiem.

Vidzemes plānošanas reģions aicina izvirzīt pretendentus konkursam “Vidzemes inovāciju balva 2026”, kas tradicionāli tiks pasniegta Vidzemes inovāciju nedēļas ietvaros. Konkurss izceļ inovāciju nozīmi reģiona attīstībā, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbībai, ilgtspējīgiem risinājumiem un organizācijām, kas veicina inovāciju ieviešanu un uzņēmējdarbības izaugsmi Vidzemē.

Vidzemes inovāciju balva godina uzņēmējus, kuri ar jauniem, ilgtspējīgiem un sociāli atbildīgiem risinājumiem sniedz būtisku ieguldījumu reģiona ekonomiskajā izaugsmē, sabiedrības labklājībā un Vidzemes kā inovatīva un konkurētspējīga reģiona tēla stiprināšanā, iedvesmojot arī citus uzņēmumus un organizācijas. Vienlaikus tiek izcelts arī pētniecības, zināšanu un uzņēmējdarbības atbalsta organizāciju ieguldījums inovāciju attīstībā un sadarbības veicināšanā.

Uzņēmējiem balvas tiks piešķirtas trīs kategorijās:

• Inovācija – par jaunu vai būtiski attīstītu produktu, pakalpojumu vai iekšējo procesu efektivizēšanu;
• Ilgtspēja – par mērķtiecīgiem ieguldījumiem ilgtspējīgā uzņēmuma attīstībā, apvienojot ekonomiskos, sociālos un vides aspektus;
• Sociālā atbildība – par pozitīvas sociālās ietekmes radīšanu un sociālās uzņēmējdarbības principu ievērošanu.

Papildus tam žūrija piešķirs specbalvu vienai vai vairākām organizācijām – pašvaldībām, pētniecības un zināšanu organizācijām, valsts un nevalstiskām institūcijām – par nozīmīgu darbu inovāciju ieviešanā vai atbalstā uzņēmējdarbības attīstībai.

Pretendentus konkursam var izvirzīt ikviens – gan privātpersonas, gan organizācijas, uzņēmumi un pašvaldības. Pieteikumi jāiesniedz līdz 2026. gada 25. janvārim, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē:

• Uzņēmumu pieteikšanai Vidzemes inovāciju balvas kategorijām (Inovācija, Ilgtspēja, Sociālā atbildība): https://ej.uz/u37q
• Organizāciju pieteikšanai Vidzemes inovāciju balvas specbalvai: https://ej.uz/ctx6

Konkursa pieteikumus izvērtēs Vidzemes plānošanas reģiona apstiprināta žūrijas komisija, kas noteiks uzvarētājus katrā kategorijā. Balvas saņēmēji iegūs ne tikai atzinību, bet arī tiesības izmantot Vidzemes inovāciju balvas zīmi savā komunikācijā un mārketinga materiālos.

Apbalvojumam var pieteikt uzņēmumus un pašvaldības no šādiem Vidzemes reģiona novadiem: Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Ogres, Saulkrastu, Smiltenes, Valmieras un Valkas.

2025. gada 17. oktobrī Līgatnē, radošajā kvartālā “Zeit”, notiks EnergoDialogs 2025 – konference, kas vienuviet pulcēs valsts un pašvaldību pārstāvjus, nozares ekspertus un praktiķus, lai pievērstos divām no svarīgākajām klimatneitralitātes tēmām Latvijā: ēku energoefektivitātei un ilgtspējīgai mobilitātei reģionos. Pasākumā būs iespēja uzzināt par aktuālajiem politikas plāniem, dalīties pieredzē un iepazīt risinājumus, kas jau tiek īstenoti Latvijas uzņēmumos, organizācijās un pašvaldībās.

Konferences rīta sesijā uzstāsies pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas un transporta nozares, iezīmējot Latvijas un Eiropas politikas virzienus. Savukārt diskusijā “Kā sasniegt energoefektivitātes un klimata mērķus Latvijā?” pieredzē dalīsies eksperti un pārstāvji no ministrijām. Diskusiju moderēs žurnālists Gundars Rēders. Pēcpusdienā dalībniekiem būs iespēja izvēlēties starp divām paralēlām sesijām.

• Ēku sektora sesijā “Vienas pieturas aģentūras loma ēku atjaunošanā: nepieciešamība un iespējamie modeļi” tiks apskatīti dažādi vienas pieturas aģentūras pieejas piemēri Latvijā, tostarp pašvaldību pieredze, kā arī jautājumi par iedzīvotāju atbalsta mehānismu praktisko ieviešanu un ilgtermiņa koordināciju.
• Transporta sesijā “Alternatīvās degvielas Vidzemē: elektrifikācija, ūdeņradis un biometāns transportā” tiks analizēta investīciju vide zaļināšanas un inovāciju jomā, ilgtspējīgas mobilitātes un infrastruktūras attīstība , normatīvā regulējuma izaicinājumi, kā arī ūdeņraža pilotprojektu potenciāls Latvijā.

Konferences noslēgumā paredzēts abu paralēlo sesiju kopsavilkums un tīklošanās, sniedzot iespēju pasākuma dalībniekiem apkopot galvenās atziņas un stiprināt savstarpējo sadarbību.

Pasākums ir atvērts pašvaldību speciālistiem, nozares profesionāļiem, valsts pārvaldes pārstāvjiem, politikas veidotājiem, energoefektivitātes un transporta jomas ekspertiem, ēku apsaimniekotājiem, projektu īstenotājiem, kā arī citiem interesentiem, kuru darbs vai intereses saistītas ar ilgtspējīgu attīstību Latvijā. Dalību iespējams pieteikt, aizpildot reģistrācijas anketu https://ej.uz/energodialogs2025. Dalība konferencē ir bez maksas. Reģistrācija atvērta līdz 14. oktobrim vai līdz brīdim, kad sasniegts maksimālais dalībnieku skaits.

Ar pilnu konferences programmu iespējams iepazīties šeit.

Rudens ir raženākais laiks gadā, kad varam baudīt vasaras darba augļus. Rudens saulgriežu enerģiju iegriezīs Miķeļdienas svinībās un tirdziņā GARDU MUTI 13. septembrī no plkst. 11.00 līdz 15.00 Valmiermuižas parkā.

Šos svētkus dēvē par Miķeļdienu, kur ne tikai atrāda vasaras laikā saradīto un iepērk krājumus ziemai, bet svin arī kopābūšanu. Apmeklētāju iemīļotajā tirdziņā tiks pulcēti tirgotāji no malu malām, lai jebkuram būtu iespēja novērtēt mājražotāju un amatnieku saradīto, kā arī sagatavoties rudens un ziemas laikam. Svinībās pulcēsies dažādi tirgotāji, kuri piedāvās noprovēt un iegādāties brangus maizes klaipus, smeķīgu gaļu, žāvētas zivis, dažādus sierus, dzērienus, rudens veltes un prasmīgus amatnieku darinājumus no koka, māla, stikla un greznus papildinājumus rudens un ziemas garderobei.

Ar skanīgu koncertu plkst. 12.00 uzstāsies pasaules mūzikas trio JŌRA, kas ar Baltijas, Skandināvijas un citu reģionu tautu tradicionālajām melodijām pieskandinās Valmiermuižas alus dārzu. Grupas nosaukums lībiešu valodā nozīmē „ezers” un tas simbolizē ūdeņus, kas savieno teritorijas un dažādus reģionus līdzīgi kā JŌRA to dara savā mūzikā. Koncertā gaidāms arī pārsteigums – par godu Valmiermuižas alus darītavas jaunumam – dzīru alum – dzirdēs arī pa kādai kāzu un alus dziesmai!