Lai stiprinātu Vidzemes reģiona sabiedrības noturību un veicinātu iedzīvotāju iesaisti klimata risku mazināšanā un novēršanā, Vidzemes plānošanas reģions organizēja projekta CLIMATE 4. reģionālo iesaistīto pušu sanāksmi “Sabiedrības noturības un iesaistes stiprināšana klimata risku mazināšanai Vidzemes reģionā”.
Pasākuma laikā tika uzsvērts, ka sabiedrības noturība un aktīva iesaiste krīžu situācijās ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem efektīvai krīžu pārvaldībai. Eksperti dalījās pieredzē un praktiskos piemēros, kas palīdz stiprināt vietējo kopienu spēju rīkoties dažādu apdraudējumu gadījumos.
Runājot par sabiedrības iesaistes mehānismiem klimata pārvaldībā, Valmieras novada fonda vadītāja Patricija Siliņa iepazīstināja ar Briseles pieredzi. Tajā tiek attīstīta strukturēta brīvprātīgo sistēma, kas paredz iedzīvotāju iesaisti krīžu pārvaldībā arī individuālā līmenī. Brīvprātīgie tiek apmācīti un sagatavoti, lai ārkārtas situācijās spētu rīkoties koordinēti un efektīvi. Šāda pieeja palīdz novērst situācijas, kad spontāna, lai arī labu nodomu vadīta palīdzība, var traucēt profesionālo dienestu darbu.
Vienlaikus tika uzsvērts, ka brīvprātīgo sistēma nevar aizstāt profesionālos dienestus – spēcīgi publiskie drošības un glābšanas dienesti ir būtisks pamats efektīvai krīžu pārvaldībai.
Valmieras novada fonda eksperte pilsoniskās sabiedrības un kopienu attīstības jautājumos Undīne Blumberga-Šakuna iepazīstināja ar programmu “Drošas kopienas Vidzemē”. Tās mērķis ir stiprināt vietējo kopienu spēju pašorganizēties, sadarboties un līdzdarboties, vienlaikus veicinot izpratni par kopējo labumu un atbildību par līdzcilvēkiem, kā arī attīstot sabiedrības noturības prasmes.
Programmas ietvaros paredzētas vairākas aktivitātes:
- veicināt jaunu apkaimju kopienu veidošanos un iedzīvotāju iesaisti kopienu attīstībā;
- identificēt un apmācīt motivētus iedzīvotājus, kuri krīzes situācijās spētu koordinēt spontānos brīvprātīgos sadarbībā ar pašvaldībām;
- stiprināt sadarbību starp iedzīvotājiem, veidojot saliedētas un noturīgas kopienas un drošāku dzīves vidi.
Kopienām būs pieejams arī finansējums vietējo iniciatīvu īstenošanai.
Īpaši vērtīga dalībniekiem bija Rīgas domes Civilās aizsardzības pārvaldes Reaģēšanas un resursu nodaļas ekspertes Guntas Bazones pieredze. Viņa dalījās ar praktiskiem piemēriem par evakuācijas punktu izveidi un organizēšanu Rīgā, kā arī ieskicēja pētījumu rezultātus par sabiedrības gatavību krīzes situācijām. Secinājumi liecina, ka, lai gan iedzīvotājus interesē drošības jautājumi, praktiskā gatavība joprojām ir nepietiekama – daudzi nezina, kur atrodas tuvākās patvertnes vai kā rīkoties ārkārtas situācijās.
Tika akcentēti arī Rīgā organizētie semināri “Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies”, kuros iedzīvotāji var iegūt detalizētu informāciju par rīcību krīžu gadījumos – no evakuācijas līdz patvertņu atrašanās vietām.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki strādāja grupās, izstrādājot rīcības plānu plūdu gadījumam. Tika modelētas krīzes situācijas, pievēršoties sabiedrības gatavībai, informācijas apritei un komunikācijai, evakuācijai, NVO un brīvprātīgo iesaistei, kā arī institūciju sadarbībai. Izmantojot atpakaļvizionēšanas metodi, dalībnieki definēja konkrētus soļus, kas veicami jau šodien, lai nākotnē nodrošinātu efektīvu krīžu pārvaldību.
Pasākums sniedza iespēju arī apmainīties ar aktuālo informāciju par organizāciju plānotajām aktivitātēm, kas vērstas uz sabiedrības noturības un iesaistes stiprināšanu Vidzemes reģionā.
Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas ietvaros no 2021. līdz 2027. gadam.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
