Ūdeņraža tehnoloģiju attīstība un to pielietošana smagajā transportā ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai Eiropas transporta sistēma sasniegtu klimata un dekarbonizācijas mērķus. Lai nodrošinātu bezemisiju mobilitātes attīstību, Eiropas Savienībā ir noteiktas prasības ūdeņraža uzpildes staciju (ŪUS) tīkla izveidei, tostarp Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) un Atjaunojamās enerģijas direktīvā (RED III). Tomēr vairākām Baltijas jūras reģiona valstīm joprojām trūkst vienota normatīvā ietvara, saskaņotu tehnisko prasību un ilgtspējīgu investīciju mehānismu, kas ļautu koordinēti attīstīt ūdeņraža infrastruktūru.
Lai apkopotu aktuālo informāciju un sniegtu praktiskus ieteikumus politikas veidotājiem, Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar biedrību “Latvijas ilgtspējas klasteris” HyTruck projekta ietvaros ir izstrādājis politikas pētījumu par ŪUS tīkla attīstības iespējām Baltijas jūras reģionā. Pētījums balstīts ES normatīvajos aktos un HyTruck projekta laikā sagatavotajos analītiskajos materiālos, izvērtējot tehniskos, normatīvos un finanšu aspektus, kas ietekmē ūdeņraža mobilitātes attīstību un valstu gatavību infrastruktūras izveidei. Tas sniedz ieteikumus ES, nacionālā un reģionālā līmeņa politikas veidotājiem.
Pētījuma pilna teksta versija
Galvenie secinājumi
- Savstarpējā atkarība starp stacijām un transportlīdzekļiem
ŪUS ekonomiskā pamatotība ir atkarīga no pietiekama ūdeņraža kravas automobiļu skaita, bet autoparku īpašnieki savukārt investē tikai tad, ja ir uzticams staciju tīkls. Lai šo situāciju pārvarētu, nepieciešama koordinēta valsts rīcība un publiskais atbalsts.
- Normatīvo aktu nepilnības Baltijas valstīs
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā trūkst pilnīgu nacionālo tehnisko standartu ŪUS attīstībai, un atļauju process ir laikietilpīgs. ES standarti (piemēram, ISO 19880) nav pilnībā integrēti valstu normatīvajos aktos. Somijā normatīvais regulējums ir izstrādāts un ir spēkā, taču tirgus attīstība ir sākuma posmā.
- Nepietiekams finansiālais atbalsts, īpaši ekspluatācijas izmaksām
Ūdeņraža tehnoloģijas ir dārgākas par fosilajām alternatīvām, tādēļ svarīgs ir gan investīciju (CapEx), gan ekspluatācijas (OpEx) atbalsts. Šāds atbalsts daudzviet trūkst, tostarp Latvijā un Igaunijā. Kā liecina Vācijas piemērs, CO₂ bāzētas ceļu nodevas var sniegt līdz 30 000 EUR ietaupījumu gadā uz vienu kravas auto, uzlabojot ūdeņraža transporta izmaksu konkurētspēju.
- Atšķirīgs gatavības līmenis Baltijas jūras reģiona valstīs
Vācija, Polija un Zviedrija aktīvi attīsta ŪUS tīklu un piedāvā atbalsta programmas. Latvija, Lietuva un Igaunija ir sākuma posmā un tām jāstiprina normatīvais regulējums, atļauju process un finanšu instrumenti. Latvijā ieteicams sākt ar modulārām ŪUS (0,5 t/dienā) risinājumiem un nodrošināt agrīnu pieprasījumu, iesaistot “enkura klientus”.
- Pārvaldība un ilgtspējīga pieeja
Ūdeņraža infrastruktūras attīstība prasa koordinētu pārvaldību starp valstīm un reģioniem. Politikā jāiekļauj aprites ekonomikas principi, dzīves cikla pieeja un prasības par iekārtu pārstrādi. Publiskajam finansējumam jānodrošina droša, ilgtspējīga un nākotnes vajadzībām pielāgojama ūdeņraža ekosistēma.
Kam pētījums ir noderīgs
Dokuments paredzēts:
- ES institūcijām, sagatavojot atbalsta instrumentus transporta dekarbonizācijai;
- ministrijām, izstrādājot politikas un investīciju plānus;
- pašvaldībām, kas iesaistītas infrastruktūras plānošanā un atļauju izsniegšanas procesos;
- nozares uzņēmumiem un investoriem;
- pētniekiem un projektu īstenotājiem.
