25. jūlijā plkst. 13.00 pie Kārļa Skalbes memoriāla muzeja “Saulrieti” atklās audiovizuālu teritorijas ekspozīciju “Ienāc pasakā!” Pasākumā eksponētās Latvijas Mākslas skolu audzēkņu zīmētās lielformāta pasaku ilustrācijas atdzīvinās Vecpiebalgas amatierteātris “Sumaisītis” un piedalīsies ilustrāciju autori.

Sestdien, 25. jūlijā, Ērmaņu muižā tiks izdejota ikgadējā Danču Etnonakts. Danču vadošie mūziķi – folkloras draugu kopa „Brička“ no Ķekavas. Sākums plkst. 19.00. Deju pauzēs darbosies Brīvā skatuve. Ikviens ir aicināts nospēlēt vienu, divas dziesmas vai dejas no savas ģimenes etniskā mantojuma. Dziesmas var būt jebkurā valodā, bez prasmju un spēju ierobežojuma.

Turpinot projektu “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā”, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas, 10. jūlija, numurā varēsiet lasīt trešo stāstu par Jāzepa Vītola dienām un tās aptverošajām aktivitātēm, tostarp Vītolēnu nometni Gaujienas pagastā.

DZĒRBENES RADOŠĀ MĀJA MEMBERI projekta DABA RADA ietvaros  no 29. jūnija līdz 4. jūlijam organizēja PAPĪRLIEŠANAS nodarbības. Te savās prasmēs apvienojās un ar citiem dalījās divas mākslinieces Ērika Māldere un Ērika Zutere. Tika izgatavoti rokas smēluma papīri no pašvārītas nātres un rabarberu šķiedrām, seniem papīratgiezumiem, herbarizētiem augiem, tabakas un no iepriekš samaltas baltas kokvilnas palagu un zilas džinsu masas.

Lai saglabātu Gaujas plostnieku amata prasmes un popularizētu plosta siešanas tradīciju, kopš 1998. gada biedrība “Gaujas plostnieki” ik gadu organizē plosta siešanu un divu dienu plostnieku ekspedīciju pa Gauju. Šis ir veiksmīgs modelis elementa saglabāšanai mūsdienās, kas ne tikai praktiski uztur Gaujas plostnieku amata prasmes, bet arī sekmē tradīcijas atpazīstamību un novērtējumu sabiedrībā.

Jau pirms Līgo svētkiem uzsākām projekta “Zīļu vainagi Vidzemē” realizāciju. Esam pabijušas gan Limbažos, gan Alojā, gan Valmierā, Turaidā, Ogrē un Piebalgā. Esam gandarītas par muzeju dabinieku lielo atsaucību un pretimnākšanu.

Cēsu pils dienvidu tornī, apsekojot vairākus gadsimtus nepieejamo vītņu kāpņu telpu, uz kāda akmens atrasts unikāls 16. gadsimta otrajā pusē ieskrāpēts uzraksts. Šis ir senākais un kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgākais akmens virsmā iegrieztais vēstījums, kas saglabājies Cēsu pilī. Latīņu un vācu valodā rakstīto tekstu jau daļēji izdevies atšifrēt.

Kopš sestdienas, 20. jūnija, Igaunijas Ceļu muzejā Varbuses pasta stacijā apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”, kas aktualizē atkritumu un pārmērīga patēriņa problēmu. To organizē Vides risinājumu institūts ar projekta WasteArt partneriem no Latvijas un Igaunijas.

Šajā gadā Limbažu Sv. Jāņa baznīcai svin 340 gadu jubileju. Jubileja tiks svinēta arī ar vairākiem koncertiem, tai skaitā ar jauniešu kora "Balsis" koncertu 12. jūlijā un koncertu „Baroks. Pērts. Vidzeme”, kas izskanēs 1. augustā plkst. 21.00.

Pirmdien, 29. jūnijā, laikrakstā „Latvijas Avīze” un vēlāk arī interneta portālā „LA.LV.” varēs lasīt žurnālistes un vēsturnieces Anitas Bormanes rakstu par Jura Neikena (1826-1868) – latviešu Dziesmu svētku tēva – radošā mantojuma kopšanu un iedzīvināšanu Vidzemē, kas tapis Valsts Kultūrkapitāla fonda "Vidzemes kultūras programma 2020" ietvaros, ko finansē VAS "Latvijas valsts meži" un atbalsta Vidzemes plānošanas reģions.