Lai noskaidrotu viedokli par digitalizācijas attīstības vajadzībām Vidzemes reģionā, Vidzemes plānošanas reģions veica aptauju, kuras rezultāti sniedz vērtīgu ieskatu par digitālo prasmju līmeni, sakaru infrastruktūras kvalitāti, attālinātā darba iespējām un nākotnes prioritātēm digitalizācijas jomā.
Interneta aptaujā piedalījās 236 respondenti, galvenokārt pašvaldību un valsts pārvaldes darbinieki, kuru ikdiena ir saistīta ar digitālo risinājumu izmantošanu.
Savās prasmēs pārliecināti, taču kopumā tās vērtē kā viduvējas
Aptaujas rezultāti liecina, ka respondenti savas digitālās prasmes kopumā vērtē augstu – gandrīz trešdaļa norāda, ka jūtas pietiekami pārliecināti, lai palīdzētu arī citiem, savukārt lielākā daļa atzīst, ka spēj patstāvīgi izmantot digitālos rīkus un nepieciešamības gadījumā zina, kur meklēt papildu informāciju. Vienlaikus, vērtējot sabiedrības digitālās prasmes kopumā, dominē uzskats, ka tās ir vidējā līmenī, kas norāda uz nepieciešamību turpināt ieguldīt digitālo prasmju attīstībā.
Runājot par informācijas ieguvi par digitālajiem risinājumiem, respondenti visbiežāk paļaujas uz kolēģu, draugu un citu cilvēku ieteikumiem, bet nozīmīgu lomu spēlē arī sociālie tīkli un mediji. Vienlaikus vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto atzina, ka izmantotu vienotu platformu, kurā būtu apkopota informācija par ikdienā noderīgiem digitālajiem rīkiem, e-pakalpojumiem un apmācību iespējām. Tas apliecina nepieciešamību pēc vienkopus pieejamas, viegli pārskatāmas informācijas.
Sakaru kvalitāte – pozitīva, tomēr vēl ir ko uzlabot
Pozitīvi vērtēta arī sakaru infrastruktūra – vairāk nekā puse respondentu mobilo sakaru un interneta pieejamību savā ikdienas teritorijā raksturo kā labu vai ļoti labu. Tomēr vairāk nekā simts respondentu norādījuši konkrētas vietas Vidzemē, kur sakaru kvalitāte joprojām ir nepietiekama, kas liecina, ka atsevišķās teritorijās digitālā pieejamība joprojām ir būtisks izaicinājums.
Kopdarba telpas – nepietiekami novērtēts un neizmantots resurss
Lielākā daļa aptaujāto strādā tajā pašā pašvaldībā, kur dzīvo, savukārt aptuveni trešdaļa darbu veic attālināti vismaz daļēji. Starp tiem, kuri attālināti nestrādā, visbiežāk minētais iemesls ir darba specifika, kas nepieļauj pienākumu veikšanu ārpus darba vietas. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka biroja prasībām atbilstošu kopdarba un koprades telpu pieejamība tuvāk dzīvesvietai varētu veicināt attālinātā darba iespējas reģionā.
Aptauja rāda, ka kopdarba telpas Vidzemē vēl nav plaši izplatītas. Tikai trešdaļa respondentu zina par šādu telpu esamību, bet no tiem, kuri zina, lielākā daļa tās neizmanto. Tas norāda, ka līdztekus infrastruktūras attīstībai nepieciešams arī veicināt informētību par jau pieejamajiem risinājumiem un to iespējām.
Prioritātes – sakaru infrastruktūra un sadarbība digitalizācijas veicināšanai
Nosakot prioritātes nākamajiem gadiem, respondenti visaugstāk novērtējuši sakaru pieejamības un digitālās infrastruktūras uzlabošanu, kam seko digitālo prasmju pilnveide un attālinātā darba iespēju attīstība. Savukārt, vērtējot Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmā iekļautos digitalizācijas uzdevumus, par nozīmīgāko atzīta sadarbības veicināšana pašvaldību digitālajā pārejā, kam seko digitālo savienojumu uzlabošana un digitalizācijas priekšrocību izmantošana uzņēmējdarbības attīstībai.
Secinājumi
Kopumā aptaujas rezultāti apliecina, ka Vidzemē ir labs pamats digitālās transformācijas turpināšanai, tomēr vienlaikus skaidri iezīmējas nepieciešamība turpināt uzlabot sakaru infrastruktūru, attīstīt iedzīvotāju digitālās prasmes, sekmēt attālinātā darba iespējas un nodrošināt viegli pieejamu informāciju par digitālajiem risinājumiem un pakalpojumiem. Šie secinājumi kalpos par nozīmīgu pamatu Vidzemes plānošanas reģiona turpmākajam darbam, plānojot digitalizācijas attīstības pasākumus nākamajā Attīstības programmas periodā.
Publikāciju sagatavojusi: Liene Krīvena, projekta “Digital Rural” eksperte VPR; publicējusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste VPR.
