Atlikumsiltums arvien biežāk tiek minēts kā resurss, kas varētu būtiski papildināt centralizēto siltumapgādi un mazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Arī Latvijā šis potenciāls ir ievērojams, taču tā praktiska izmantošana nav pašsaprotama – tā ir cieši saistīta ar konkrētiem nosacījumiem, tostarp siltuma avotu izvietojumu, pieejamā siltumnesēja temperatūru un ekonomisko pamatojumu. Tieši šo aspektu izvērtēšana un reālu piemēru analīze bija 2026. gada 27. martā notikušās projekta Green4HEAT tiešsaistes iesaistīto pušu darba grupas uzmanības centrā.
Atlikumsiltums veidojas kā blakusprodukts dažādos procesos – rūpniecībā, komercēkās un sabiedriskajās ēkās, tostarp slimnīcās, sporta un atpūtas kompleksos ar baseiniem, kā arī datu centros. Šāds siltums nereti rodas nepārtrauktas dzesēšanas, ventilācijas vai ūdens sagatavošanas procesos, taču praksē tas reti tiek izmantots centralizētajā siltumapgādē.
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka atlikumsiltuma izmantošanas iespējas centralizētajā siltumapgādē, ir attālums starp siltuma avotu un siltumtīkliem. Jo lielāks attālums, jo augstākas ir investīcijas siltumtrases izbūvē un siltuma zudumi, kas daudzos gadījumos padara projektu ekonomiski nepamatotu.
Papildu izaicinājums Latvijas kontekstā ir ierobežotais lielo siltuma avotu skaits, īpaši ārpus lielākajām pilsētām. Atšķirībā no Ziemeļeiropas valstīm, kur datu centri bieži tiek apzināti kā nozīmīgi un stabilu atlikumsiltuma apjomu nodrošinoši avoti, Latvijā situācija ir citāda – datu centru ir mazāk. Kā norāda nozares eksperti, viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka elektroenerģijas cenas citās valstīs šobrīd ir konkurētspējīgākas energoietilpīgu objektu attīstībai.
Salaspilī šobrīd tiek izstrādāts risinājums, kas ļautu datu centra radīto atlikumsiltumu izmantot centralizētajā siltumapgādē. “Mēs vienmēr skatāmies uz enerģiju kā uz resursu, kas vienam var būt lieks, citam – ļoti vajadzīgs. Datu centrs ir jāatdzesē, savukārt mums šis atlikuma siltums ir tieši tas, ko varam izmantot centralizētajā siltumapgādē. Šī sadarbība ļauj vienā sistēmā apvienot dzesēšanu un siltuma ražošanu, radot ieguvumu abām pusēm,” uzsver SIA “Salaspils Siltums” Energoefektivitātes departamenta vadītāja Ilze Siliņa.
“Vienlaikus mūsu attīstības vīzija ir balstīta uz ilgtspēju un pakāpenisku siltumapgādes elektrifikāciju. Jau šobrīd siltumenerģijas ražošanā dominē atjaunīgie energoresursi, savukārt nākamais solis ir virzība uz bezemisiju tehnoloģijām. Liela daļa enerģijas patēriņa Eiropā ir saistīta ar siltumu un transportu, un mēs redzam potenciālu šo jomu elektrificēt centralizēti. Šajā kontekstā nozīmīga loma ir arī siltuma akumulācijas tvertnei, kas nākotnē nodrošinās sistēmas elastīgumu un līdzsvaru starp dažādiem energoresursiem,” uzsver I.Siliņa.
Citu valstu pieredze projekta Green4HEAT ietvaros rāda, ka atlikumsiltuma integrācija siltumtīklos ir efektīva galvenokārt pilsētvidē ar attīstītiem siltumtīkliem un zemas temperatūras sistēmām. Vienlaikus arī sabiedriskās ēkas var kalpot kā labs piemērs lokālai atlikumsiltuma izmantošanai.
Vidzemes slimnīcā ir vērtēts, kādi procesi un iekārtas slimnīcas infrastruktūrā rada siltuma pārpalikumu un kāds ir tā izmantošanas potenciāls. “Vidzemes slimnīcā atlikumsiltums rodas vairākos ikdienas procesos – laboratoriju un radioloģijas iekārtās, servertelpās, dzesēšanas sistēmās, kā arī notekūdeņos. Šis siltums, izmantojot, piemēram, siltumsūkņus, var tikt izmantots karstā ūdens sagatavošanai vai telpu apkurei, īpaši zemas temperatūras siltumapgādes sistēmās.” skaidro SIA «Vidzemes slimnīca» energopārvaldniece Arita Krūmiņa.
Atlikumsiltuma izmantošanu Latvijā būtiski ietekmē arī siltumnesēja temperatūra. Daudzos gadījumos tas ir zemas vai vidējas temperatūras siltums, kas prasa papildu tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, siltumsūkņus, lai to pielāgotu siltumtīklu vajadzībām. Tas palielina investīciju apjomu un pagarina atmaksāšanās laiku, kas bez mērķēta atbalsta var kļūt par būtisku šķērsli projektu īstenošanai.
Kopumā atlikumsiltums Latvijā ir nozīmīgs, taču lokāli ļoti atšķirīgs resurss. Tā efektīva izmantošana prasa nevis universālus risinājumus, bet detalizētu datu analīzi, izpratni par vietējiem apstākļiem un ciešu sadarbību starp pašvaldībām, siltumapgādes uzņēmumiem un lielajiem siltuma avotiem.
Green4HEAT reģionālās darba grupas pulcē pašvaldību pārstāvjus, siltumapgādes uzņēmumus, energopārvaldniekus, publisko ēku apsaimniekotājus, kā arī citus nozares dalībniekus, kuri ikdienā iesaistīti siltumapgādes plānošanā un attīstībā. Darba grupu mērķis ir veidot kopīgu izpratni par ilgtspējīgas siltumapgādes risinājumiem un identificēt praktiski īstenojamus virzienus reģionālā un nacionālā mērogā. Vienlaikus šīs darba grupas kalpo arī kā platforma priekšlikumu sagatavošanai Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmai nākamajam plānošanas periodam, balstoties uz diskusijās identificētajām vajadzībām un praktisko pieredzi.
