Baltijas Jūras reģionā tiek identificēts bioenerģijas sektora attīstības potenciāls

Pagājušā gada nogalē Lejassaksijā (Vācija) notika projekta BalticBiomass4Value (BB4V) partneru sanāksme, kuru organizēja projekta partneris – Lejassaksijas Atjaunojamo resursu un bioekonomikas tīkls 3N. Latvijas delegāciju pārstāvēja projekta BB4V vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā Kristaps Ročāns un eksperts Krišjānis Veitners  kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvi Prof., Dr. oec. Arni Lēnertu.

Sanāksmes mērķis bija pārrunāt projekta aktivitāšu progresu otrajā periodā un vienoties par tālākajām rīcībām katrā no projekta uzdevumiem.

Prof., dr. scient. Ēriks Tromborgs (Erik Trømborg), Norvēģijas Dzīvības zinātņu universitātes pārstāvis un Norvēģijas Bioekonomikas institūta pārstāvis, iepazīstināja ar analīzes rezultātiem par no bioresursiem iegūtās enerģijas patēriņu, cenām un enerģijas ražošanu no dažādiem biomasas avotiem Baltijas reģionā. Tika secināts, ka biomasas izmantošana enerģijas ražošanai pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājusies par aptuveni 40 % un cietā biodegviela šobrīd veido 2/3 no izmantotās biomasas, turklāt, Latvijā procentuāli ir vislielākais cietās biomasas izmantošanas īpatsvars. Biogāzes izmantošana ir palielinājusies par vairāk nekā 200 % un pašlaik veido aptuveni 15% no kopējā bioenerģijas patēriņa reģionā.

Pamatojoties uz analizētajiem datiem, profesors Tromborgs ir modelējis vairākus alternatīvus scenārijus attiecībā uz sagaidāmajām biomasas izmantošanas izmaiņām enerģijas ražošanā. Analīzes rezultāti liecina, ka oglekļa cenu kāpums paredz būtisku pieaugumu biomasas un šķeldas izmantošanā enerģijas ieguvei. Prognozēts, ka dabasgāzes lietošana centralizētās siltumapgādes sistēmā samazināsies, taču lielākais izaugsmes potenciāls ir vēja enerģijas jomā, jo īpaši Baltijas valstīs. Pieaugums gaidāms arī enerģijas ražošanai no sadzīves atkritumiem, savukārt enerģijas ražošana no oglēm praktiski izzudīs. “Latvijā izmanto vairāk sadzīves atkritumu un šķeldas nekā tās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā. Zviedrijā un Norvēģijā, transporta nozarē, ir ievērojami lielāks biodegvielas patēriņš nekā citās Baltijas jūras reģiona valstīs,” komentē profesors Tromborgs.

Prof. Dr hab. Inż. Mariušs Jeržijs Stoļarskis (Mariusz Jerzy Stolarski), Vārmijas un Mazuru universitātes pārstāvis no Olštinas (Polija), iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par vairāku biomasas avotu potenciālu enerģijas ražošanā projekta partneru valstīs. Tika analizēti dati par granulām, centralizēto siltumapgādi, siltumu un dzesēšanu u.c. biomasas avotiem. Piemēram, lielākais īpatsvars granulu izmantošanā redzams Dānijā, Vācijā un Zviedrijā, taču Baltijas valstīs, kur granulu eksports sasniedz 55%, tas ir izteikti zemāks. Profesors Stolarskis prezentēja arī kartēšanas provizoriskos rezultātus enerģijas ražošanā un izmantošanā projekta partnervalstīs.

Latvijā biogāzes izmantošana Baltijas reģionā 2017. gadā ierindojās otrajā vietā. Vairāk nekā 50% no enerģijas tiek izmantoti apkurei un dzesēšanai, kam seko aptuveni 4 reizes mazāks enerģijas patēriņš uz bio un sadzīves atkritumiem.

Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes pārstāvis Juri Lillemets (Jüri Lillemet)  iepazīstināja ar sākotnējiem rezultātiem klasteru analīzē par 55 labās prakses biznesa modeļiem. Šī uzdevuma galvenais mērķis bija apzināt vairākus labās prakses uzņēmējdarbības modeļus ilgtspējīgai bioenerģijas ražošanai Baltijas jūras reģionā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Izvēlētie uzņēmējdarbības modeļi veidos pamatu vadlīnijām attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm aprites bioekonomikas veicināšanā. Projekta partneri pārskatīja identificētos klasterus un apsprieda to mirkļbirku piemērotību un lietderību, kas atlasītas klastera analīzei. Sākotnējie rezultāti sniedza ieskatu par dažādiem aspektiem, un tika identificētas vairākas uzņēmējdarbības modeļu grupas.

Prof., Dr. oec. Arnis Lēnerts, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, un projektu vadītājs Kristaps Ročāns, Vidzemes plānošanas reģions, iepazīstināja ar pārskatu par katra BB4V projekta partnervalstī spēkā esošās politikas attīstību bioekonomikas jomā. Analīzes rezultāti liecina, ka lielākajā daļā partnervalstu bioekonomika ir definēta valsts līmenī, un atbildīgās iestādes ir iesaistītas bioekonomikā, norādot, ka tās ir gatavas aprites un bioekonomikas politikas attīstībai. 2020. gada laikā projekta partneri noteiks politikas pasākumus un darbības, kurām ir pozitīva ietekme uz atlasītajiem labās prakses piemēriem un kuras veicina konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Analīzes rezultāti tiks iekļauti gaidāmajās labās prakses vadlīnijās valsts pārvaldes iestāžu aprites bioekonomikas veicināšanā.

Nākamā partneru tikšanās paredzēta 2020.gada 10., 11. un 12.martā, projekta atklāšanas konferencē Rostokā. Konferencē, INTERREG projektu BioBIGG un BalticBiomass4Value ietvaros, tiks aplūkots bioekonomikas potenciāls Baltijas jūras reģionā. BB4V projekta vadītājs un Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera valdes loceklis Kristaps Ročāns panelī prezentēs reģionālo atbalsta sistēmu analīzi par aprites bioekonomikas attīstību un paraugprakses īstenošanas pamatnostādņu sagatavošanu valsts iestādēm.

Vairāk informācijas par pasākumu: https://ieej.lv/q4nic

***

Par projektu “BalticBiomass4Value”

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm.

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.