2026. gada 22. septembrī Hāmarā, Norvēģijā, notika Baltijas jūras valstu starpreģionālās sadarbības organizācijas (BSSSC) valdes sanāksme. Tās centrā bija drošība un sabiedrības noturība, Eiropas Savienības kohēzijas politikas nākotne un sadarbība ar Ukrainas reģioniem. Sanāksmē pārrunāts arī BSSSC turpmākais darbs un reģionu loma jautājumos, kas ietekmē Baltijas jūras reģiona attīstību.
Vidzemes plānošanas reģions 2026.-2027. gadā īsteno BSSSC prezidentūru, un organizācijas valdi vada VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova. Valdes diskusijās būtiska uzmanība pievērsta tam, kā BSSSC arī turpmāk izmantot reģionos uzkrāto pieredzi, veidot kopīgas pozīcijas un pārstāvēt reģionu intereses Eiropas līmenī.
“BSSSC pārstāv reģionu balsi. Mums ir zināšanas par savām teritorijām un pieredze, kā politikas lēmumus īstenot praksē. Tieši šo pieredzi varam apvienot, lai reģionu intereses būtu sadzirdētas arī Eiropas līmenī,” uzsver BSSSC valdes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova.
Drošība sākas ar spēju nodrošināt ikdienai nepieciešamo
Drošība un sabiedrības noturība pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir viena no BSSSC darba prioritātēm. Hāmarā par to runāja no reģionu skatpunkta – kā krīzes laikā reģionos nodrošināt pārtikas un enerģijas pieejamību, transporta savienojumus, infrastruktūras darbību un sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.
Sanāksmē aplūkotie piemēri parādīja, cik cieši šīs jomas ir saistītas. Pārtikas ražošana ir atkarīga no enerģijas, degvielas, transporta un resursu piegādēm. Enerģijas pieejamība ietekmē arī uzņēmumu iespējas strādāt un attīstīties. Savukārt transporta savienojumi ir būtiski ne tikai iedzīvotāju mobilitātei un ekonomikai, bet arī piegādes ķēžu noturībai un militārajai mobilitātei.
Reģionu iesaiste svarīga arī ES politikā pēc 2027. gada
Hāmarā valde pārrunāja ES kohēzijas politikas un finansējuma nākotni pēc 2027. gada. Darbs pie nākamā ES daudzgadu budžeta un jaunā nacionālo un reģionālo partnerības plānu regulējuma turpinās. ES Padomes pozīcijā ir nostiprināta reģionālo un vietējo pašvaldību iesaiste šo plānu sagatavošanā, īstenošanā un izvērtēšanā. Īpaša uzmanība pievērsta arī ES austrumu pierobežas reģioniem.
BSSSC turpinās sekot sarunām par kohēzijas politiku pēc 2027. gada un pārstāvēt reģionu intereses šajā procesā. Tas ir būtiski, lai jaunajā finansēšanas periodā tiktu ņemtas vērā teritoriju atšķirīgās vajadzības un reģioni būtu iesaistīti lēmumos, kas tieši ietekmēs to attīstību.
BSSSC stiprina sadarbību ar Ukrainas reģioniem
Hāmarā pirmo reizi BSSSC valdes sanāksmē piedalījās Rivnes apgabala administrācijas un Ļvivas reģionālās attīstības aģentūras pārstāves. Sadarbības stiprināšana ar Ukrainas reģioniem ir viens no BSSSC Latvijas prezidentūras darba virzieniem.
Ukrainas reģionu pieredze drošības un noturības jautājumiem piešķir ļoti praktisku dimensiju. Kara apstākļos tiem jāspēj turpināt sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu, pielāgot infrastruktūru un ekonomiku un vienlaikus rūpēties par reģiona turpmāko attīstību.
Sadarbība ir abpusēja. Ukrainas reģioni ir ieinteresēti kopīgos projektos un ilgtermiņa partnerībās ar Baltijas jūras reģioniem, tostarp enerģētikā, infrastruktūras noturībā, vides pārvaldībā un digitalizācijā. Savukārt Ukrainas kara laikā iegūtā pieredze ir vērtīga BSSSC darbā ar drošības, civilās gatavības un sabiedrības noturības jautājumiem.
Jaunieši iesaistās BSSSC nākotnes veidošanā
Jauniešu līdzdalība ir pastāvīga BSSSC darba daļa. Hāmarā kopā bija pulcējušies gandrīz 40 jaunieši un koordinatori no Baltijas jūras reģiona valstīm. Kopā ar BSSSC valdes locekļiem jaunieši strādāja pie BSSSC Stratēģijas 2030, apspriežot organizācijas nākotnes mērķus, prioritātes un turpmāko sadarbību.
Hāmaras pasākumos piedalījās arī Valmieras 2. vidusskolas skolniece Emīlija Pelce, kura īpaši novērtē iespēju jauniešiem pašiem iesaistīties sava reģiona nākotnes veidošanā. “Hāmarā uzzināju daudz jauna un ieguvu idejas, kā arī mēs paši varam sākt pārmaiņas savā reģionā. Manuprāt, ir svarīgi jauniešus iesaistīt jautājumos, kas skar mūsu nākotni. Varu droši apgalvot, ka šāda pieredze mudina ikdienā nepalikt malā, iesaistīties un pašiem censties uzlabot vidi, kurā dzīvojam,” saka Emīlija Pelce.
Jauniešu pārstāvji darbojas arī BSSSC valdē, tādēļ viņu līdzdalība neaprobežojas ar atsevišķiem jauniešiem paredzētiem pasākumiem. Hāmarā tika uzsvērts, ka jauniešu iesaiste BSSSC vienmēr bijusi caurviju tēma un tās nozīme turpina pieaugt.
Jauniešu skatījums bija daļa no plašākas sarunas par BSSSC nākotni. Mainoties drošības situācijai un Eiropas politikas dienaskārtībai, BSSSC precizē savas turpmākās prioritātes, saglabājot organizācijas pamatuzdevumu: stiprināt Baltijas jūras reģionu sadarbību, veidot kopīgas pozīcijas un pārstāvēt reģionu intereses dialogā ar valstu valdībām un Eiropas Savienības institūcijām.
BSSSC ir politisks sadarbības tīkls, kas apvieno Baltijas jūras reģiona reģionālā līmeņa pārvaldes institūcijas. Tā darbības pamatā ir reģionu sadarbība un kopīga interešu pārstāvība jautājumos, kas ietekmē Baltijas jūras reģiona attīstību.
Foto: Aud Hove, Marit Thobiassen Strande
