Darba grupas ziņojums “Vidzemes scenāriji Eiropas nākotnēs”

tiek organizets seminars jaunu regionalo attistibas scenariju izstrade izmantojot regiona veiksmes stastus

2011. g. 29. martā projekta „Trans In Form” partneri tikās Rīgā, lai diskutētu par Vidzemes nākotnes attīstības scenārijiem. Dažādās dalībnieku piedāvātās perspektīvas veicināja diskusiju par to, kā Vidzeme varētu labāk veicināt savu vietējo potenciālo globālajā līmenī un kā reģionā varētu uzlabot ekonomikas un sociālo procesu savstarpējo saistību. Dienas beigās dalībnieki prezentēja galvenos attīstības virzītājspēkus un izstrādāja stāstus par vienu dienu Vidzemē 2030. gadā.

 

Projekta „Trans In Form” seminārs

WP3/WP4  “Kā saistīt reģionālos attīstības scenārijus ar jauniem naratīviem?”
2011. g. 29. -30.  marts, Rīga, Avalon viesnīca

 

Gudrie lauki

Pēc dažādām Eiropas lauku tipoloģijām Vidzemi varētu raksturot kā attālu lauku reģionu. Diezin vai šis raksturojums Eiropas kartēs tuvākajā nākotnē varētu mainīties. Tajā pašā laikā Vidzemei ir arī daudz priekšrocības. Tai ir bagātīgi un labi saglabāti dabas resursi. Vidzemes daba ir ļoti daudzveidīga un tās teritorijās kopumā ir mazāks cilvēka atstātās pēdas nospiedums salīdzinot ar daudziem industrializētākiem Eiropas lauku reģioniem. Tomēr paliek jautājums – kāda veida lauku reģions Vidzeme varētu būt nākotnē? Semināra dalībnieki piekrita, ka dažas Vidzemes vietas nākotnē varētu kļūt par t.s. gudrajiem laukiem. Gudrie lauki būs tehnoloģiski attīstīti, tajos dzīvos izglītoti cilvēki, kuri spēs pilnvērtīgi piedalīties zināšanu ekonomikā. Tajā pašā laikā, dažas attālas vietas Vidzemē izjutīs tālāku cilvēkapitāla un dabas kapitāla izsīkumu.

Dalībnieki piekrita, ka papildus darba vietām, arī  daba, sociālā un kultūras vide ir nozīmīgi nosacījumi, lai uzlabotu vietu pievilcību Vidzemē. Sabiedriskā transporta, izglītības, veselības un dažādu institūciju pieejamība ir svarīgi nosacījumi lauku iedzīvotāju palikšanai Vidzemē.

Ja Vidzeme ies par zaļās ekonomikas ceļu, tajā attīstīsies alternatīvās enerģijas infrastruktūra. Vidzemes laukos varētu notikt aktīva eko pārtikas ražošana. Kopumā – cilvēki, kuri dzīvos Vidzemē, būs zaļi domājoši, orientēti uz inovācijām un ar atvērtu prātu. Viņi būs atvērti dažādām kultūrām un nacionalitātēm. Vidzemniekiem būs plašs interešu loks. Viņi būs aktīvi informācijas sabiedrības un arī sabiedrisko un politisko aktivitāšu dalībnieki.

 

Kā palielināt sava vietējā potenciāla piedāvājumu globālajā līmenī

Semināra dalībnieki diskutēja par to, kā varētu veiksmīgāk „pārdot” Vidzemes vietējās identitātes un zināšanas globālajā līmenī. Tika uzsvērts, ka Vidzemei nevajadzētu pārāk tiekties pēc masu tūrisma. Tā vietā vajadzētu izmantot dažādās nišas tūrisma sniegtās priekšrocības. Jāattīsta rekreācijas tūrisms. Jārada kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi, kuri būtu pievilcīgi Rietumeiropas un Austrumeiropas senioriem. Ievērojams potenciāls būtu arī velotūrismam, tūrismam mežā, slēpošanas bāzēm, ekstrēmiem sporta veidiem dabā – motosportam, šaušanai u.c. aktīvās atpūtas veidiem, kuri ir populāri Vācijas, ASV un Lielbritānijas tūristu vidū. Viena no tūrisma nišām būtu arī dažādu seno amatniecības tradīciju  iepazīšanas iespējas. Nepieciešams spēcīgs Vidzemes mārketings ārzemēs, lai piesaistītu tūristus potenciālam, kurš ir liels, bet netiek izmatots informācijas trūkuma dēļ. Arī pārrobežu sadarbība ar Krieviju un Igauniju varētu uzlabot tūristu plūsmu.

Semināra dalībnieki uzsvēra, ka vidzemnieku zaļajam dzīves veidam vajadzētu iet roku rokā ar uzņēmējdarbības attīstību. Meži un biomasa var kļūt par Vidzemes galvenajiem enerģijas avotiem. Ir nepieciešama savstarpēja izpratne starp interešu grupām – starp lauksaimniekiem un uzņēmējiem no vienas puses, un zaļo ideju aizstāvjiem no otras. Viens no labajiem piemēriem šajā ziņā ir Amatciems – vasaras māju dzīvojamā teritorija meža vidū.

Vēsturiski Vidzemei ir bijis ievērojams intelektuālais potenciāls. Tāpēc augstākās izglītības iestādes ir ļoti svarīgas Vidzemes attīstībai. Vidzemes Augstskola jau tagad kalpo kā daudzu jaunu iedzīvotāju piesaistīšanas magnēts Valmieras pilsētai. Turklāt, augstskola var reģionam piesaistīt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no ārzemēm. Tā kā Rietumeiropā augstākā izglītība kļūst aizvien dārgāka, daudzi vecāki varētu ļaut saviem bērniem studēt Vidzemē, kur tas būtu salīdzinoši lētāk. Tāpēc Vidzemes Augstskolai būtu svarīgi attīstīt programmas angļu un krievu valodās.

 

Savienotība

Viena no semināra visaptverošām tēmām bija vajadzība pēc ciešākas savienotības ekonomiskajos un sociālajos procesos. ES pētījumā „Lauku teritoriju attīstība Eiropā” (EDORA) savienotības naratīvs lietots, lai apzīmētu tās saiknes, kuras rodas gan starp dažādām ģeogrāfiski definētām vietām, gan arī starp zināšanām, inovācijām un uzņēmējdarbības iespējām. [i]

Semināra dalībnieki uzsvēra, ka augstākajai un profesionālajai izglītībai ir jābūt pielāgotai reģionam nozīmīgām nozarēm un tā uzņēmumu pieprasījumam. Svarīgi veidot ciešas saiknes starp augstākās izglītības iestādēm, zinātniskajiem institūtiem un uzņēmējiem arī tradicionālajās Vidzemes tautsaimniecības nozarēs – kokapstrādē un piensaimniecībā. Piedāvātajai izglītībai jābūt inovatīvai un radošo potenciālu attīstošai. Nepieciešama lielāka institūciju un iedzīvotāju savstarpējā komunikācija.

Kopumā Vidzemē būtu vēlama virzība no pašreizējā individuālisma uz lielāku kolektīvismu.

Lai efektīvāk izmantotu tradicionālo nozaru potenciālu, Vidzemē ir jāattīsta mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības tīkli un klasteri. Nepieciešama lielāka institūciju un iedzīvotāju savstarpējā komunikācija un sadarbība.

 

Pilsētu un lauku attiecības

Vidzemes mazajām pilsētām būtu vairāk jāspecializējas un mazāk jākonkurē vienai ar otru. Valmiera un Cēsis nekad nespēs konkurēt ar Rīgu. Tāpēc svarīgi noskaidrot, ar ko Vidzeme un tās teritorijas konkurēs un no kurām teritorijām tās pārņems veiksmīgo attīstības pieredzi. Ņemot vērā, ka daudziem rīdziniekiem ir saglabājušās ciešas personīgas saites ar Vidzemi, tās būtu jāizmanto, lai radītu jaunas darba vietas un sekmētu cilvēk kapitāla atjaunināšanu laukos. 2030. g. visvairāk darba vietu joprojām būs tieši Rīgā, taču daudz vairāk būs tādu cilvēku, kuri Rīgā tikai strādās, bet dzīvos ārpus tās. Ļoti svarīga būtu transporta infrastruktūras attīstība Vidzemē. Īpaši jāuzsver ātru transporta koridoru, piemēram, ātrvilciena Valmiera – Cēsis – Rīga attīstība, kas ļautu ceļā pavadīto laiku no Valmieras uz Rīgu saīsināt līdz 45 minūtēm.

 

Galvenie virzītājspēki

Vidzemes galvenie virzītājspēki būs demogrāfiskās tendences. Maz ticams, ka pašreiz novērojamās negatīvās demogrāfiskās tendences (negatīvais dabiskais pieaugums un emigrācija) varētu ievērojami uzlaboties tuvākajā laikā. Viens veids iedzīvotāju skaita kompensēšanai būtu ārvalstu studentu piesaistīšana Vidzemes Augstskolā. Sabiedrības novecošanu kā tādu nevajadzētu uzskatīt par problēmu. Tā kļūs par problēmu tikai tad, kad starpība starp vecu cilvēku skaitu un darba spējīgo skaitu palielinās īpaši strauji.  Kamēr Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinās, tikmēr globāli iedzīvotāju skaits pieaug. Iedzīvotāju skaita pieaugums pasaulē palielina konkurenci par dabas resursiem un pārtiku. Tāpēc Vidzemes dabas resursu pieejamība un zemais iedzīvotāju blīvums ilgtermiņā varētu ļoti pievilcīgs to valstu iedzīvotājiem, kuru skaits pieaug ļoti strauji.

 

Citi nozīmīgi virzītājspēki, kuri noteikts Vidzemes nākotni ir:

  • IKT izplatība
  • Dinamisks privātais sektors
  • Atjaunojamās enerģijas – ūdens, vēja, biomasas, saules izmantošana
  • Izglītība, īpaši – augstākā izglītība
  • Mežkopība un augstas pievienotās vērtības kokapstrādes virzienu attīstība
  • Ražošanas nozares klasteru attīstība
  • Nišu tūrisma attīstība
  • Eko produktu ražošana

 

Vidzemes nākotnes scenārijus ietekmēs arī:

  • ES finansējuma pieejamība
  • Globālās konkurences palielināšanās
  • Globālo tirgu liberalizāciju
  • Aktīva un uz ilgtermiņa attīstību globāli domājoša vietējā pārvaldība
  • Pārvaldības decentralizācija
  • Valmiera kā Vidzemes attīstības motors
  • Ienākumu pārdale par labu atpalikušiem reģioniem
  • Dabas resursu pārvaldība
  • Dabas resursu pieejamība
  • Transporta infrastruktūra
  • Mūžizglītības pieejamība
  • Krievijas un Baltkrievijas atomelektrostaciju radītais risks
  • Iedzīvotāju uzticība institūcijām
  • Pilsoniskā līdzdalība
  • Ksenofobija
  • Vasaras mājokļu pieejamība

 

Skaļākās un klusākās balsis nākotnes Vidzemē

Tas, kuras grupas būs skaļākas, būs atkarīgs no tā, kādi cilvēki paliks Vidzemē. Ja jaunie cilvēki, kas ir aktīvāki, aizbrauc, tad skaļākā grupa būs vecie cilvēki. Pieaugot ārzemju studentu skaitam Vidzemē, jauni cilvēki varētu kļūt skaļāki. Ja piepildās abi scenāriji, varētu saasināties paaudžu konflikts. Nākotnē par skaļu grupu varētu kļūt arī ārvalstu investori, bet ražošanā strādājošie un rūpnieki varētu kļūt klusāki. Ekoloģiskie un mazie ģimenes uzņēmumi nākotnē varētu kļūt skaļāki. Semināra dalībnieki vēlējās, lai visa Vidzemes sabiedrība kļūtu daudzpusēji izglītotāka, atvērtāka, pilsoniski aktīvāka un skaļāka. Ja iedzīvotāji būs skaļāki, tad diktatori būs klusāki. Vidzemniekiem neizdosies izvairīties no globalizācijas, tāpēc būtu jāstrādā pie atvērtības un iecietības vērtību nostiprināšanās sabiedrībā.

 

Stāsti par vienu dienu Vidzemē 2030. gadā

Vidzemes iedzīvotājs, kurš strādā par IT programmētāju, pamostas no rīta un ar ātrvilcienu no Valmieras dodas uz darba tikšanos Rīgā. Lielāko daļu savas darba dienas šis cilvēks paveic pavada mājas birojā Valmierā, kur viņam ir pieejams ļoti ātrs un lēts bezvadu interneta pieslēgums. Pa vilciena logu viņš var vērot skaisto Vidzemes ainavu. Viņš pamana, ka Vidzemes dabas resursi tiek arī efektīvi izmantoti. Lauksaimnieki vairāk izmanto subsīdijas dabas potenciāla attīstīšanai, nevis primārai lauksaimnieciskajai ražošanai. Pateicoties klimata izmaiņām ziemas Vidzemē ir kļuvušas īsākas un vasaras garākas. Tomēr daudz biežākas ir vētras un lietus gāzes. Tā kā nokrišņu ir kļuvis vairāk, tas nācis par labu upju hidroelektrostacijām, kuras spēj saražot vairāk enerģijas. Vidzemē par nozīmīgu ir kļuvusi eko saimniecību nozare ar dažām lielām nišas produktu rūpnīcām. Vidzemes piens ir iecienīts Saūda Arābijā un Ķīnā, kur ir liels piena deficīts, jo kopumā pasaules tirgos pietrūkst pārtikas. Vidzemes Augstskolā atvērtas pārtikas ražošanas un mežsaimniecības programmas, kuras sagatavo profesionāļus šo nozaru konkurētspējas celšanai. Augstskolā iespējams apgūt arī inženierzinātnes, enerģijas un IT specialitātes.

Atbraucot mājās no Rīgas Vidzemnieks nodarbojas ar kādu savu hobiju un pilnveido sevi mūžizglītības kursos. Viņa 2 bērni mācās. Viens studē Vidzemes Augstskolā, otrs nupat kā ieguvis enerģētikas inženiera kvalifikāciju Cēsu universitātē. Tā ir ļoti pieprasīta un atzīta profesija. Iespējams, ka viņš paliks Vidzemē un kļūs par vienu no 100 tūkstošiem vidzemnieku. Ievērojama daļa no Vidzemes iedzīvotājiem ir imigranti. Vidzemē ir maz bezdarbnieku un nemotivētu iedzīvotāju, jo izveidojusies laba sadarbība ar universitāti, , kura piedāvā bezmaksas kursus no ES fondu finansētām programmām. Vidzemes iedzīvotājiem ir iespēja apmeklēt kādu no daudzajiem bāriem un krodziņiem, kuros var atpūsties līdzīgi kā 20.gs. 30 gadu Latvijā. Vidzemnieki sākuši biežāk atpūsties ārpus mājas. Cēsis ir beidzot ieguvušas Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, kas palīdz tai piesaistīt tūristus. Ievērību guvis arī PSRS laika industriālo un militāro objektu tūrisms.”

„Imigrants no Ķīnas vai Indijas ir izvēlējies dzīvot Vidzemes laukos. Bēgot no savas pārblīvētās, piesārņotās valsts un mežonīgā kapitālisma, viņš izvēlas mierīgāku dzīves ritmu dabiskākos un kvalitatīvākos apstākļos, kurus piedāvā Vidzeme. Liela nozīme šī cilvēka izvēlē ir bijusi Vidzemes mārketingam. Tajā uzsvērtas Vidzemes stiprās puses – meži, atpūtas vietas, ekoloģiskā un sporta tūrisma iespējas.  2030.g. Vidzemē izveidojusies jau diezgan liela ķīniešu kopiena un augoša indiešu kopiena. Iedzīvotāju skaits uz imigrantu rēķina pieaug. Vidzemei ir raksturīga sociālā kohēzija un attīstīti vietējie pakalpojumi.”

„Vidzemnieku ģimenē dzīvo 2 vecāki un 4 bērni. Māte pasniedz Vidzemes Augstskolā un  dzīvo Valmierā. Tēvs strādā Rīgā informācijas tehnoloģiju sektorā, dzīvo Valmierā, bet brauc uz Rīgu ar ātrvilcienu. Rīgā viņam jābūt pāris reizes nedēļā. Šī ģimene ir pārvākusies uz Valmieru no Jelgavas. Vidzemei viņus piesaistīja tās attīstītā sociālā sistēma, kura sniedza papildus atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kuras vēlas pārvākties uz Vidzemi. Vidzeme cenšas piesaistīt migrantus no citiem Latvijas reģioniem. Valmierā ir pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi. Tajā ir teātris, augstskola, sporta zāle, tirdzniecības centrs. Cēsis ir Vidzemes kultūras galvas pilsēta.”

Piezīmes:

[i] ESPON (2010) EDORA. Europan Development Opportunities for Rural Areas. Draft Final Report. Executive Summary, 2013/1/2, pp. 5-6.