Deinstitucionalizācija: ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir atkarīgi no speciālistu lēmumiem un rīcības

Audžuvecāks, aizbildnis vai adoptētājs – tās ir dažādas juridiskas formas, bet ar kopīgu mērķi –  sniegt mājas un atbalstu bērnam, par kuru bioloģiskie vecāki nav spējuši parūpēties. Tomēr tas, cik ātri bērniem tiks atrasta jauna mamma un tētis, vai arī, cik veiksmīgi notiks darbs ar bioloģiskajiem vecākiem, lai bērns pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā ģimenē, lielā mērā ir atkarīgs arī no pašvaldību speciālistu ieinteresētības un motivācijas situāciju risināt. Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis bērnu, kuri atrodas bērnu namos un kuriem vajadzīga mamma un tētis. Ja pašvaldībā strādā ar mērķi  – katram bērnam savu ģimeni, tad bieži šāds mērķis prasa pašu darbinieku nesavtīgu iesaistīšanos. Tomēr nereti rodas jautājums – kā atrast šos audžuvecākus un kāds atbalsts viņiem nepieciešams, lai viņi izšķirtos par labu lēmumam savā ģimenē uzņemt kādu bērnu.

Atbalstot valsts mērogā aktualizēto politiku par ikviena bērna tiesībām uz ģimeni, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju kopienas, šī gada 5. – 6.aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pašvaldību pārstāvji no bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kandavu un Tukumu.  Brauciena mērķis bija uzklausīt ne tikai citu reģionu pašvaldību speciālistu pieredzi, bet uzzināt arī audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju viedokli par saņemto vai, gluži pretēji, nepietiekamo atbalstu savā pašvaldībā, kas saistās ar šo pienākumu veikšanu.

Tiekoties ar Kandavas novada bāriņtiesu un sociālo dienestu, speciālisti īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc abu struktūrvienību ciešas sadarbības, strādājot kopīgam mērķim. Kandavas novads Latvijas mērogā  līdz šim īpaši izcelts saistībā ar lielo audžuģimeņu un aizbildņu skaitu. Kandavas novada Sociālā dienesta direktors Ints Leitarts norādīja:“ Ir bijuši laiki, kad kopā ar kolēģiem no sociālā dienesta, ņemot rokās cienastu, devāmies pie iedzīvotājiem uz mājām, aicinot tos kļūt par audžuģimenēm! “

Neskatoties uz akūtu nepieciešamību veicināt audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaita pieaugumu,  pašvaldībās, kurās vidzemnieki viesojās, liela uzmanība pievērsta preventīvajam sociālajam darbam ar ģimeni.  Kā uzsvēra Kandavas novada pašvaldību darbinieki –  ir svarīgi apsekot problēmģimenes, atbalstīt tās problēmu risināšanā. Speciālisti atzīst, ka tas ir ilgstošs darbs. I.Leitarts vairākkārt uzsvēra: “Lai katram bērnam būtu ģimene, ir daudz jāstrādā – tas nenotiek vienā dienā!”.

Vienlaikus Vidzemes pašvaldību speciālistiem kandavnieki atgādināja, ka, rūpējoties par audžuģimeņu (aizbildņu, adoptētāju) skaita pieaugumu, nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Ir labi, ja cilvēks laicīgi apzinās, ka tas nav viņu aicinājums, būtiski ir arī saprast cik bērnus ģimene spēj uzņemt, lai bērni un pašas audžuģimenes  neciestu. Šo situāciju saasina gadījumi, kad citu novadu bāriņtiesas, pašas sazinoties ar audžuģimenēm, ievieto bērnus. Vietējai bāriņtiesai tomēr vislabāk zināms, kādas ir katras ģimenes iespējas. Ne visi spēj uzņemt sešus bērnus, pat tad, ja fiziski vietas pietiek. Gan pašvaldību speciālisti, gan arī satiktās audžumammas Kandavā un Tukumā apliecināja, ka par audžuģimeni var kļūt vien tad, ja cilvēkam ir misijas apziņa –  saņemtais finansējums neatsver nedz ieguldītās rūpes, nedz arī finansiālos izdevumus.

Satiktie audžuvecāki norādīja, ka reizēm izšķiroša ir iespēja katram bērnam rast individuālu pieeju, ka valstij būtu jāparedz atvieglojumi nokļūšanai pie speciālistiem, kuru pakalpojumi ir nepieciešama bērna veselības stāvokļa uzlabošanai, tai skaitā, rosinot padomāt par ceļa izdevumu atmaksu, īpaši laukos dzīvojošajām audžuģimenēm. Visbiežāk bērni ģimenēs nokļūst ar mazākām vai lielākām veselības problēmām, nereti audžuvecākiem pašiem jāpieņem lēmums, kādus speciālistus apmeklēt, lai uzlabotu bērna fizisko un emocionālo stāvokli. Turklāt būtisks ir ne tikai pašvaldību finansiālais atbalsts, bet arī interese par to, kā klājas bērnam un audžuģimenei pēc tam, kad bērns ģimenē ievietots. Kā atzina audžuvecāki, pozitīva sadarbība var motivēt arī citas ģimenes saņemt drosmi un dot kādam bērnam ģimeni.

Arvien tiek atzīts, ka pusaudžus ģimenēs uzņemt vecāki bieži vien baidās. Kā atzina profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja un vienlaikus arī audžumamma Ārija Martukāne: “Pusaudžus ģimenes labprāt savās mājās uzņems tad, kad būs pietiekošs un atbilstošs atbalsts. Lai arī cik ļoti negribētos atzīt, joprojām lielāka vēlme ir uzņemties rūpes par maziem un veselīgiem bērniem, izvairoties no stūrgalvīgiem pusaudžiem vai, piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām.” Arī Ā. Martukāne uzsvēra, ka gadījumos, kad bērnu tomēr nākas izņemt no ģimenes, būtiski aizbildni meklēt starp radiem vai starp bērnam apkārt esošajām ģimenēm, jo ierastās vides saglabāšana šajā traumatiskajā notikumā ir ļoti būtiska. “Iespējams,  kāda drauga vai klases biedra vecāki ir gatavi uzņemt bērnu savā ģimenē, ļaujot turpināt skolas gaitas, nešķirot no draugiem, kas bērnam ir vitāli svarīgi.” Saprotams, ka šādā brīdī ļoti būtisku lomu spēlē  sociālā darbinieka ieinteresētība un bāriņtiesas pārstāvja lēmumi, kas ietekmē bērna turpmāko dzīvi.

Tukuma novada pašvaldība jau tagad iegulda ievērojamu darbu un finanšu līdzekļus preventīvajā sociālajā darbā. Novadā ir sociālais pedagogs, kurš strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, lai risinātu problēmas ģimenē jau agrīnā stadijā, kad bērns tās neprot noslēpt un problēmas pašas sevi atklāj. “Mēs ejam uz to, lai neviens bērns nebūtu institūcijā”, norāda Tukuma novada sociālā dienesta direktore Ina Balgalve. Tukuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Antra Dzelme klātesošajiem uzsvēra: “Pirms pieņemt gala lēmumu par bērna izņemšanu no bioloģiskās ģimenes, vecākiem tiek dota iespēja labot situāciju. Mēs ļoti cenšamies stiprināt viņu ticību sev un veidojam uzticamas un cieņpilnas attiecības. Kad vecāks ir gatavs sadarboties, aicinām risināt samilzušās problēmas un sastādām konkrētu plānu ar uzdevumiem, kas vecākiem jādara.  Bet es noteikti aicinātu savus kolēģus vērst uzmanību kāda niansei – svarīgi, lai šie uzdevumi ir reāli izpildāmi. Pašvaldību speciālists, piemēram,  māmiņai ar zīdaini nevar uzlikt uzdevumu –  atrast darbu un mājvietu, lai atgūtu savus jau izņemtos bērnus, jo realitātē tas nav iespējams.” Gan pašvaldību speciālists, gan mēs ikviens, kā sabiedrības daļa, varam kādam cilvēkam palīdzēt saņemties vai gluži pretēji-pastumt dziļāk, šķietami neatrisināmā situācijā.

Vairāk informācijas:

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv