Patras Universitātē Grieķijā norisinājās projekta Green4HEAT starpreģionālā darba grupa, kurā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) un Gulbenes novada pašvaldības speciālisti. Pasākuma mērķis bija izvērtēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) rīku izmantošanu siltumapgādes stratēģiskajā plānošanā dažādos Eiropas reģionos, kā arī salīdzināt digitālos risinājumus siltuma un dzesēšanas sistēmu projektēšanai, plānošanai un modelēšanai.
Vidzemes pieredze: ciešā sadarbība ar pašvaldībām
Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis Edgars Augustiņš iepazīstināja partnerus ar centralizētās siltumapgādes situāciju Vidzemē. Reģionā darbojas 23 siltumapgādes uzņēmumi 11 pašvaldībās, taču nozarē pastāv būtiskas problēmas: siltumtīklu nolietojums, siltuma zudumi līdz pat 30%, investīciju trūkums un nepietiekamā plānošanas kapacitāte. Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem E. Augustiņš minēja digitālās uzskaites ieviešanu un kopīgu tehnisko risinājumu attīstīšanu, kas veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu.
VPR pārstāvis uzsvēra, ka siltumapgādes stratēģiskā plānošana reģionā balstās uz ciešu sadarbību ar pašvaldībām, un tās kvalitāte ir tieši atkarīga no regulāru, detalizētu un savstarpēji salīdzināmu datu pieejamības par siltumapgādes sistēmām.
Elīna Strode, Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja, sanāksmē dalījās ar konkrētu piemēru no Vidzemes – projektu, kurā vairākās pašvaldībās, tostarp Gulbenes novadā, tiek ieviesti viedie risinājumi siltumenerģijas uzskaitei. Kopumā Vidzemes reģionā 44 ēkās uzstāda siltuma skaitītājus ar mākslīgā intelekta atbalstu, lai reāllaikā iegūtu precīzus datus un pieņemtu pamatotus lēmumus par siltumapgādes sistēmu uzlabošanu. Šādas datu platformas ļauj pašvaldībām saprast, kur siltumapgādes sistēmas patērē vairāk nekā vajadzētu, un plānot ieguldījumus, balstoties uz faktiskajiem rādītājiem, nevis pieņēmumiem.
Partneru pieredze: piemēri, pieejas un rīki
Beļģija – Antverpenes provinces pārstāve iepazīstināja ar digitālajiem rīkiem, kas palīdz plānot siltumapgādi, ņemot vērā teritorijas apbūvi, energoresursu patēriņu un iedzīvotāju vajadzības. Tika prezentēti ThermAtlas, QAudit un EnergyAtlas rīki, kas apvieno telpisko informāciju ar datiem par ēku izmēriem, to koncentrāciju teritorijā un enerģijas patēriņa paradumiem. Īpaši tika uzsvērts, ka šos rīkus var pielāgot pašvaldību vajadzībām un tie labi darbojas kopā ar jau esošajām sistēmām.
Ungārija – Rietumtransdonavas reģiona inovācijas uzņēmuma “Pannon Novum” pārstāvis norādīja, ka efektīvai siltumapgādes plānošanai būtiski ir kvalitatīvi un lokāli pielāgoti dati. Daudzi digitālie rīki nav piemēroti mazajām pašvaldībām – tie ir pārāk sarežģīti vai dārgi, tāpēc nepieciešami vienkārši un praktiski risinājumi. Kritizēta tika arī rīku daudzveidība bez vienotas pieejas. IKT rīkiem jāpalīdz ne tikai novērtēt esošo situāciju, bet arī veidot ilgtermiņa scenārijus nākotnes vajadzībām.
Spānija – Kastīlijas un Leonas reģiona Publiskā reģionālā enerģētikas aģentūra EREN dalījās pieredzē par zemas temperatūras tīklu izmantošanu, kas ļauj efektīvi apkurināt ēkas ar zemākas temperatūras siltumnesēju. Aģentūra uzsvēra ThermaGrid koncepta priekšrocības teritorijās ar atšķirīgu apbūves blīvumu – gan pilsētās ar ciešu apbūvi, gan laukos ar izkliedētāku izvietojumu. EREN iepazīstināja arī ar reģionālās politikas priekšlikumiem, kas veicina pāreju uz videi draudzīgāku siltumapgādi, samazinot fosilā kurināmā izmantošanu un palielinot vietējo energoresursu īpatsvaru.
Lietuva – Nacionālo reģionu attīstības aģentūra (NRDA) iepazīstināja ar digitālajiem rīkiem siltumapgādes sistēmu attīstības plānošanai. Tie ļauj modelēt dažādus nākotnes scenārijus un izvērtēt vispiemērotāko risinājumu konkrētā teritorijā. Aģentūra uzsvēra šo rīku pielāgojamības nozīmi dažādām vajadzībām un savienojamību ar valsts datu sistēmām.
Polija – Rietumpomerānijas reģiona pārstāvis norādīja, ka siltumapgādes plānošana jāsāk ar rūpīgu esošās situācijas izpēti. Pirmais solis ir noteikt teritorijas ar jau funkcionējošu centralizēto siltumapgādi. Tālāk jāidentificē siltumtīklu izvietojums, jānovērtē apbūves blīvums un siltumenerģijas pieprasījuma sadalījums dažādos apdzīvotos punktos. Tikai pēc tam var izmantot digitālos rīkus detalizētiem aprēķiniem vai modelēšanai. Šāda pieeja nodrošina skaidru pamatu lēmumu pieņemšanai un efektīvai siltumapgādes sistēmas attīstībai.
Darba grupas diskusijā iesaistījās arī Austrummakedonijas un Trāķijas reģiona pārstāvji (vadošais partneris projektā), Patras Universitāte, pētniecības centrs CERTH un citi sadarbības partneri. Viņi iepazīstināja ar dzesēšanas jomas risinājumiem, piemēram, platformu CoolLIFE, kā arī ar mākslīgā intelekta rīkiem energoefektivitātes uzlabošanai rūpnieciskos procesos. Vīnes Universitātes pārstāvis skaidroja šo inovatīvo risinājumu pielietojamību siltumapgādē un to nozīmi arī tādām valstīm kā Latvija, kur svarīgi ir gudri un ilgtspējīgi izmantot vietējos resursus.
Secinājumi un izaicinājumi
Darba grupas noslēgumā dalībnieki vienojās par vairākiem būtiskiem secinājumiem:
Datu nozīme – Ilgtspējīga siltumapgādes plānošana nav iespējama bez pieejamiem, salīdzināmiem un kvalitatīviem datiem.
Rīku pielietojamība – Digitālie rīki sniedz plašas iespējas scenāriju veidošanai, taču to izmantošana ir atkarīga no pašvaldību kapacitātes un ekspertīzes.
Rīku daudzveidības problēma – Šobrīd pieejamais plašais digitālo rīku klāsts rada apjukumu gan reģionu, gan pašvaldību līmenī. Tādēļ izskanēja priekšlikums Eiropas Savienībai izstrādāt vienotu, pārskatāmu platformu ar praksē pārbaudītiem, efektīviem un dažādu mērogu teritorijām piemērojamiem rīkiem.
Ilgtermiņa perspektīva – Dalībnieki atzina nepieciešamību plānot ar ilgtermiņa skatījumu. Kā norādīja pieredzējuši energospeciālisti, pēdējo 40 gadu laikā siltumapgādes nozare ir būtiski mainījusies tehnoloģiski, politiski un ekonomiski. Tāpēc šodien pieņemtajiem lēmumiem jābalstās uz nākotnes vajadzībām, ņemot vērā klimata mērķus, iedzīvotāju paradumus un tehnoloģiju attīstību.
Projekta nozīme Vidzemes reģionam
Vidzemes plānošanas reģionam dalība Green4HEAT projektā ļauj iepazīt citu reģionu praksi, novērtēt dažādu digitālo rīku priekšrocības un trūkumus, kā arī izvērtēt to piemērotību Latvijas apstākļiem. Dalība šādās darba grupās stiprina reģiona kompetenci siltumapgādes stratēģiskajā plānošanā un veido pamatu pamatotiem, ilgtspējīgiem lēmumiem sadarbībā ar pašvaldībām.
