Latvijas pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji Īrijā iepazina dažādus risinājumus vēsturisko kūdras ieguves vietu atjaunošanai un to turpmākai izmantošanai. Īrijas pieredze rāda, ka vienota risinājuma visām teritorijām nav. Izvēloties piemērotāko, jāņem vērā vietas stāvoklis un atjaunošanas iespējas, kā arī tās turpmākā izmantošana, vietējās ekonomikas iespējas un iedzīvotāju intereses.
No 21. līdz 24. septembrim Midlandes reģionu Īrijā pieredzes apmaiņas vizītē apmeklēja 40 speciālisti no Latvijas. Delegācijā bija pašvaldību pārstāvji no Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģioniem, plānošanas reģionu speciālisti, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un AS “Latvijas valsts meži” pārstāvji. Vizīti organizēja Vidzemes plānošanas reģions projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”.
Midlandes reģions pieredzes apmaiņai izvēlēts mērķtiecīgi. Kūdras ieguve un izmantošana enerģētikā šeit gadu desmitiem nodrošināja darbavietas un bija nozīmīga vietējās ekonomikas daļa. Pēc kūdras ieguves pārtraukšanas reģionam bija jārisina vairāki savstarpēji saistīti jautājumi – kā atjaunot bijušās ieguves vietas un kā tās izmantot turpmāk, vienlaikus meklējot jaunas darba un uzņēmējdarbības iespējas cilvēkiem, kuru iztika iepriekš bija saistīta ar kūdras nozari.
Projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai” Latvijā tiek vērtēts šo teritoriju stāvoklis un atjaunošanas iespējas. Tādēļ pašvaldību speciālistiem būtiski klātienē redzēt ne tikai ieceres, bet arī jau īstenotus risinājumus un to rezultātus vairākus gadus pēc darbu pabeigšanas. Īrijas pieredze ļāva redzēt arī risinājumus, kas praksē nav devuši gaidīto rezultātu. Piemēram, savulaik nosusinātos purvos stādīti skujkoki, taču šāda pieeja purvus vēl vairāk sausināja. Savukārt dziļi izstrādātās kūdras ieguves vietās mēģinājumi atjaunot augsto purvu parādīja, ka pēc būtiskām augsnes un ūdens režīma pārmaiņām tas vairs ne vienmēr ir iespējams.
“Īrijas pieredze parāda, ka pēc kūdras ieguves pārtraukšanas teritorijas attīstība nebeidzas. Atkarībā no vietas stāvokļa iespējama gan purva atjaunošana, gan citi izmantošanas veidi. Latvijas pašvaldībām ir vērtīgi redzēt šos risinājumus praksē un to, kā tie darbojas vairākus gadus pēc īstenošanas. Tas palīdz pamatotāk lemt par mūsu vēsturisko kūdras ieguves vietu nākotni,” norāda projekta vadītāja Maija Rieksta.
Apmeklētās vietas parādīja, cik atšķirīgi var būt to atjaunošanas risinājumi. Bijušajā kūdras ieguves vietā Derrybrat intensīvās ieguves rezultātā izstrādāti 6–10 metri kūdras līdz pat kaļķakmens pamatiežiem, būtiski mainot hidroloģiskos apstākļus. Tādēļ sākotnējo skābo augsto purvu tur vairs nav iespējams atjaunot un tā vietā veidojas sārmains zāļu purvs ar niedrājiem. Pēc ieguves pārtraukšanas aizsprostoti nosusināšanas grāvji un paaugstināts ūdens līmenis. Aptuveni desmit gadu laikā šeit izveidojusies bagātīga mitrāju, zālāju un bērzu audžu mozaīka, kurā atgriezušās retas putnu sugas, tostarp Īrijā vairāk nekā 400 gadus izmirusī pelēkā dzērve. Teritorija ir pieejama arī apmeklētājiem – pa bijušā šaursliežu dzelzceļa maršrutu izveidota pastaigu un velotaka, bet mitrāja malā ierīkota putnu vērošanas vieta. Līdzās atjaunotajai teritorijai darbojas vēja parks.
Savukārt Milltownpass un Cloncrow purvos saglabājušies apstākļi augstā purva atjaunošanai. Tur tiek aizsprostoti nosusināšanas grāvji un veidotas kūdras barjeras, lai paaugstinātu un stabilizētu ūdens līmeni. Cloncrow purvā delegācijai parādīja, kā tiek uzraudzīti atjaunošanas rezultāti, regulāri sekojot līdzi ūdens līmenim un vērtējot veģetācijas pārmaiņas. Kartēšanas dati uzskatāmi parādījuši, ka trīs gadu laikā aktīvā augstā purva platība palielinājusies par vienu hektāru, un tajā strauji atgriežas sfagni un spilves. Atjaunošanas procesu papildina arī vietējās kopienas iesaiste – maršrutā izvietoti QR kodi ar iedzīvotāju stāstiem, bet skolas bērni iesaistīti purva retāko tauriņu un augu izpētē.
Īrijā delegācija iepazina arī atšķirīgus purvu apsaimniekošanas modeļus. Tóchar projektā zāļu purvu atjaunošana balstās uz brīvprātīgu sadarbību ar privātajiem zemes īpašniekiem un lauksaimniekiem. Savukārt Milltownpass un Cloncrow augstos purvus apsaimnieko Īrijas Nacionālo parku un savvaļas dabas dienests, sadarbojoties ar vietējām kopienām.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzīvotājiem, kuriem vēsturiski bijušas tiesības iegūt kūdru šajās teritorijās. Lai kūdras ieguvi aizsargājamajos purvos pārtrauktu, iedzīvotājiem tiek piedāvātas kompensācijas un citi risinājumi, tostarp iespēja kūdru iegūt citā teritorijā. Vietējās kopienas iesaistās arī atjaunoto purvu uzturēšanā un sabiedrības izglītošanā. Šī pieredze parāda, ka purvu atjaunošanā būtiski ir ne tikai tehniskie risinājumi, bet arī savlaicīga vienošanās ar cilvēkiem, kuru intereses pārmaiņas skar.
Īrijā atjaunotajām kūdras ieguves vietām tiek meklēti arī jauni izmantošanas veidi. Viens no redzamākajiem piemēriem ir Lough Boora. Tā ir aptuveni 2000 hektāru plaša bijusī rūpnieciskās kūdras ieguves vieta, kas pārveidota par dabas un atpūtas teritoriju ar aptuveni 50 kilometru pastaigu un velomaršrutu tīklu. Vietas rūpnieciskā pagātne nav izdzēsta – vecās sliedes, dzelzceļa gulšņi un citi kūdras ieguves infrastruktūras elementi izmantoti brīvdabas mākslas darbos.
Lough Boora nav atsevišķs tūrisma objekts, bet daļa no plašākas Midlandes reģiona attīstības pieejas. Īrijas tūrisma attīstības aģentūra Fáilte Ireland ar ES Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu īsteno 68 miljonu eiro programmu ilgtspējīga tūrisma attīstībai. No tās 30 miljoni eiro paredzēti savstarpēji savienotu pastaigu un velomaršrutu attīstībai bijušajās rūpnieciskās kūdras ieguves vietās. Šim nolūkam tiek izmantota arī kādreizējā šaursliežu dzelzceļa infrastruktūra. Maršruti savieno bijušās ieguves vietas ar pilsētām, ciemiem un citiem apskates objektiem. Šāda pieeja parāda, ka bijusī kūdras ieguves vieta nav jāattīsta kā izolēts tūrisma objekts – to iespējams iekļaut plašākā maršrutu un pakalpojumu tīklā, radot ieguvumu arī apkārtējiem uzņēmējiem.
Savukārt Šenonas Tehnoloģiskajā universitātē delegācija iepazinās ar Taisnīgās pārkārtošanās akadēmijas darbu un pētījumiem, kas saistīti ar kūdras ieguves pārtraukšanu un jaunām attīstības iespējām reģionā. Akadēmija izveidota ar ES Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu, lai nodrošinātu mācību un pārkvalifikācijas iespējas iedzīvotājiem teritorijās, kuras ilgstoši bijušas atkarīgas no kūdras un fosilā kurināmā ieguves.
Universitāte pēta arī jaunas saimnieciskās darbības iespējas bijušajās kūdras ieguves vietās. Mount Lucas teritorijā, kur tagad atrodas arī vēja parks, tiek izmēģināta zivju un ūdensaugu audzēšana vienotā aprites sistēmā. Zivju audzēšanā radušās barības vielas nonāk ūdenī, ko novada uz ūdensaugu audzēšanas laukiem. Augi šīs vielas uzņem, attīrot ūdeni, kas pēc tam atgriežas zivju audzēšanas sistēmā. Izaudzēto biomasu iespējams izmantot, piemēram, lopbarībā un citu produktu ražošanā. Demonstrācijas projektā pārbauda, vai šādu saimniekošanas modeli var izmantot bijušajās kūdras ieguves vietās.
Delegācija iepazinās arī ar ReShape prasmju platformu. Tajā cilvēks var novērtēt savas esošās prasmes, savukārt sistēma tās salīdzina ar dažādās profesijās nepieciešamajām prasmēm, palīdz noteikt, kādu zināšanu un prasmju trūkst, un atrast piemērotas mācības. Šāda pieeja ir īpaši nozīmīga reģionā, kur daļai iedzīvotāju pēc kūdras nozares pārmaiņām jāmeklē iespējas izmantot savu līdzšinējo pieredzi citā darbā.
Daļa bijušo “Bord na Móna” darbinieku savas līdzšinējās prasmes izmanto purvu atjaunošanas darbos. Darbinieki, kuri kūdras ieguvē strādāja ar traktoriem un ekskavatoriem, tagad ar šo tehniku veic purvu mitrināšanai nepieciešamos darbus. Tas ir konkrēts piemērs, kā nozarē uzkrātās prasmes iespējams izmantot arī pēc kūdras ieguves pārtraukšanas.
Taisnīga pārkārtošanās skar ne tikai teritoriju un vietējo ekonomiku, bet arī cilvēkus, kuru darbs un ikdiena gadu desmitiem bijusi saistīta ar kūdras nozari. To īpaši spilgti parāda Cloontuskert ciems, ko pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados valsts uzņēmums “Bord na Móna” izveidoja kūdras ieguves darbiniekiem un viņu ģimenēm. Vairākās paaudzēs kūdras ieguve šeit nodrošināja darbu un kļuva par nozīmīgu kopienas dzīves daļu.
Vietējie iedzīvotāji atzina, ka pēc rūpnieciskās kūdras ieguves pārtraukšanas daļa bijušo darbinieku purvu mitrināšanu sākotnēji uztvēra kā sava līdzšinējā darba rezultātu zaudēšanu. Tāpēc līdztekus purvu atjaunošanai uzmanība pievērsta arī sarunai ar vietējo kopienu un industriālā mantojuma saglabāšanai.
Viens no veidiem, kā iedzīvotājus iesaistīt pārmaiņu procesā, ir projekts “Bog Bothy”. Tā centrā ir pārvietojams koka namiņš, kas 2026. gadā ceļo pa Midlandes purvu kopienām un kļūst par vietu sarunām un pasākumiem par purvu pagātni un nākotni. Tiek apkopoti arī bijušo kūdras ieguves darbinieku un viņu ģimeņu stāsti, dokumentējot vietas vēsturi un cilvēku saikni ar kūdras nozari.
Cloontuskert pieredze parāda, ka vietās, kur kūdras ieguve ilgstoši bijusi daļa no cilvēku darba un kopienas dzīves, ar purvu atjaunošanas darbiem vien nepietiek. Tikpat svarīgi ir iesaistīt vietējos iedzīvotājus sarunā par pārmaiņām un teritorijas turpmāko attīstību.
Īrijā iepazītā pieredze Latvijas pašvaldībām ļauj salīdzināt dažādus risinājumus, pirms tiek pieņemti lēmumi par vēsturisko kūdras ieguves vietu nākotni. Vizīte parādīja, ka vienota risinājuma visām teritorijām nav. Atkarībā no vietas stāvokļa iespējama purva vai mitrāja atjaunošana, savukārt citviet teritoriju var izmantot rekreācijai vai jaunai saimnieciskajai darbībai. Izvēloties piemērotāko risinājumu, būtiska ir arī sadarbība ar zemes īpašniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Pēc darbu veikšanas nepieciešams sekot rezultātiem un vērtēt, vai izvēlētais risinājums darbojas.
