Izstāde “Fluvius” tūre un pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā

izstade fluvius ture un pargajiens ar geografu karli heimratu gaujas senieleja

30. novembrī plkst. 10.20 aicinām apskatīt izstādi “Fluvius” kopā ar izstādes kuratori Laimu Daberti un kopā doties pārgājienā pa Gaujas senieleju ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu.

Programma

  • 10.20 – 11.00 Izstādes “Fluvius” tūre
    Izstādē skatītājus pavadīs un sava redzējumā dalīsies tās kuratore Laima Daberte
  • 11.00 – 14.00 Pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senielejā

Kārlis vadīs izglītojošu pārgājienu pa Gaujas senieleju Siguldā, sniedzot ieskatu Gaujas ielejas veidošanās procesos, cilvēka un dabas attiecībās, ka arī ainavas izmaiņās.

*Dalībnieki aicināti ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, kā arī ierasties ērtos pārgājiena apavos.
Pārgājiena garums: 11km. Pārgājiena intensitāte: vidēja.

Par izstādi

Izstāde “Fluvius” [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunājā pilī (16.11.-15.12.2024.) ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvosmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audio-vizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažadu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.

Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi.

Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.

“Ainava ir pilna ar sevi, tā plūst pāri malām, bet nedomā, un es nezinu, kā tas ir iespējams. Ļauju, lai tā ienāk manī un izberž tīru, līdz paliek tikai soļi, elpa, redze, dzirde. Jūtos vienaldzīgs pret visu promesošo, jo ainava ir manī iekšā un nekam citam tur nav vietas,” tā Andrejs Vīksna.

Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, kā arī Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca.

Izstādē “Fluvius” redzami līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00 – 17.00 Siguldas Jaunās pils telpās. Ieeja izstādē saskaņā ar Siguldas Jaunās pils cenrādi.

Par autoriem

Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada, un izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur iepriekš ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.

Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Laima pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”.

Kārlis Heimrāts (1992) pēta zivju resursus Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos un klimata ietekmi uz jūras organismiem. Darbojas zinātniskajā institūtā BIOR kā pētnieks jūras bioloģijas nozarē, tomēr izrāda interesi arī ainavas pētniecībā un cilvēka un dabas attiecībās. Absolvējis Latvijas Universitāti, kur studējis ģeogrāfiju un vides zinātni.

Informāciju sagatavoja: Zanda Puče

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”.

Par projektu