No 29. septembra līdz 1. oktobrim Vidzemes plānošanas reģions sestajā partneru sanāksmē uzņēma Interreg Europe projekta “Jauni sadarbības modeļi labākai dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) partnerus no Polijas, Spānijas, Somijas, Francijas un Grieķijas. Trīs dienu programma Valmierā un Gulbenes novadā bija veltīta identitātes, piederības sajūtas un noturīgu kopienu veidošanai, iepazīstot Vidzemes praktiskos piemērus un diskutējot par to, kā Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) principi var palīdzēt veidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu dzīves vidi.
Jaunais Eiropas Bauhaus nav tikai par ēkām un arhitektūru – tā centrā ir kvalitatīva dzīves vide, kurā savienojas ilgtspēja, estētika un iekļaušana. Tikšanās laikā projekta partneri prezentēja savu pieredzi JEB principu īstenošanā dažādos Eiropas reģionos. Spānijas partneri dalījās pieredzē par lauku mantojuma atdzīvināšanu un kopienas stiprināšanu, savukārt Polijas partneri – par kultūras pieejamības veicināšanu. Francijas pieredze ļāva iepazīt universitāšu pilsētiņu pārveides pieeju, bet Somijas partneri iepazīstināja ar Arktikas JEB vietējās kopienas (Arctic NEB Local Chapter) izveidi – pirmo šāda veida iniciatīvu Somijā, kas apvieno dažādu nozaru organizācijas un institūcijas, lai JEB principus īstenotu Ziemeļsomijas apstākļos. Šīs dažādās pieredzes vienoja jautājumi par vietējo identitāti, piederības sajūtu un cilvēku iesaisti savas dzīves vides veidošanā.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī Vidzemes pieredzei – tam, kā stiprināt cilvēku saikni ar vietu un veidot noturīgas kopienas. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule dalījās pieredzē par piederības sajūtas nozīmi, cilvēkiem izlemjot atgriezties no ārvalstīm Vidzemē, savukārt Reinis Krēgers ar savu personīgo stāstu un dzīves filozofiju rosināja paskatīties uz piederību no cilvēka skatpunkta – kas mudina atgriezties, iesakņoties un izvēlēties konkrētu vietu par savām mājām.
JEB principus projekta partneri iepazina arī praksē, apmeklējot vairākas vietas Valmierā un Gulbenes novadā. Viens no piemēriem bija laikmetīgās mākslas telpa “Kurtuve” – bijusī pilsētas katlu māja, kas ieguvusi jaunu funkciju un kļuvusi par kultūras telpu. Partneri iepazina “Kurtuves” tapšanas stāstu un uzzināja, kā, ieilgstot Valmieras Drāmas teātra ēkas rekonstrukcijai, industriālā ēka dažu mēnešu laikā tika pielāgota teātra vajadzībām un kļuva par tā pagaidu mājvietu. Arī pēc teātra atgriešanās savās mājās “Kurtuve” turpina attīstīties kā laikmetīgās mākslas telpa, saglabājot ēkas industriālo raksturu un piešķirot kādreizējai katlu mājai jaunu lomu pilsētas kultūras dzīvē.
Vēl viens praktisks piemērs Valmierā bija sporta un aktīvās atpūtas parks “Mežs”, kur kādreizējā asfaltētā teritorija pārveidota par apzaļumotu un daudzveidīgu publisko ārtelpu sportam, atpūtai un kopā būšanai. Parka iepazīšana notika aktīvā veidā – Reiņa Krēgera vadībā projekta partneri komandās devās interaktīvā spēlē, ar lietotnes palīdzību sekojot norādēm un pildot dažādus uzdevumus. Aktivitāte vienlaikus ļāva iepazīt gan pašu vietu, gan praksē piedzīvot kopā darbošanos un komandas sajūtu.
Savukārt Gulbenes pusē uzmanības centrā bija kultūras un industriālais mantojums un tā loma vietas identitātes un piederības sajūtas stiprināšanā. Projekta partneri devās braucienā ar Gulbenes–Alūksnes bānīti – vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu Baltijas valstīs, kas joprojām ik dienu pārvadā pasažierus 33 kilometru garajā maršrutā un vienlaikus kļuvis par nozīmīgu tūrisma un kultūras mantojuma daļu.
Stāmerienas pilī partneri iepazina pils vēsturi un tās lomu vietējās kopienas dzīvē dažādos laikos, kā arī to, kā kultūrvēsturiskais mantojums tiek izmantots mūsdienās. Atjaunotā pils šobrīd ir ne vien apskates objekts, bet arī vieta izstādēm, koncertiem, pasākumiem un kopienas iniciatīvām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vietējo cilvēku atmiņu un stāstu saglabāšanai, tādējādi iesaistot kopienu pašas vietas identitātes veidošanā.
Viestura ielas kvartāla un Gulbenes depo apmeklējums šo stāstu turpināja industriālā mantojuma kontekstā. Gulbenes dzelzceļa mezgla vēsture aizsākusies jau 20. gadsimta sākumā, bet depo arī šodien saglabā savu praktisko funkciju – tajā atrodas Bānīša administrācija un remontdarbnīcas, vienlaikus vēsturisko industriālo vidi atverot arī apmeklētājiem un tūrisma aktivitātēm.
Dienas noslēgumā partneri iepazina arī Gulbenē radītu mūsdienīgu ilgtspējas un dizaina piemēru – uzņēmuma “Carbon Less Future” izstrādāto “CLF Growth Container”, kurā kontrolētos apstākļos iespējams audzēt koku stādus. Septembrī šis risinājums saņēma Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja “DesignEuropa Awards 2026” balvu.
Partneru sanāksme tika noslēgta Valmierā, apmeklējot Valmieras Drāmas teātri. Partneri iepazina atjaunoto teātra ēku un tās piedāvātās iespējas pēc vērienīgās pārbūves, tādējādi simboliski noslēdzot arī Valmierā iepazīto stāstu par “Kurtuvi”, kas būvdarbu laikā kalpoja par teātra pagaidu mājvietu. Teātra piemērs ļāva vēlreiz paraudzīties uz kultūras infrastruktūru JEB kontekstā – ne tikai kā uz ēku, bet kā uz vietu, kas veido pilsētas identitāti, pulcē cilvēkus un ir nozīmīga kopienas un kultūras dzīves daļa.
Papildu JEB piemēru iepazīšanai Vidzemē, tika organizēta darba grupa, lai, izmantojot projekta partneru zināšanas, pieredzi un ekspertīzi, uzsāktu darbu pie praktisku vadlīniju izstrādes. Primāri vadlīnijas iecerēts izmantot kā palīdzīgu instrumentu projektu pieteikumu sagatavošanas fāzē, integrējot jau šajā posmā JEB pamatprincipus – estētiku, ilgtspēju un iekļaušanu.
Par projektu
Projekts “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir uzlabotreģionālās attīstības politikas instrumentus partneru reģionos, izmantojot kopradošu zināšanu apmaiņas procesu par to, kā Eiropas reģioni savās attīstības stratēģijās īsteno trīs Jaunā Eiropas Bauhaus vērtības: ilgtspēju, estētiku un iekļaušanu. Vairāk par projektu: https://ej.uz/86jm
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
