Kultūrvēstures mantojums kā reģiona izaugsmes virzītājs

radis risinajumus vidzemes kulturvesturisko vertibu aizsardzibai un attistibai

Novembra sākumā Grieķijas Rietumu Maķedonijas reģiona Nimfeo ciematā aizritējis projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” (Histcape) pieredzes apmaiņas brauciens, kur ar labiem piemēriem kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībā dalījās 12 projekta partneri. Galvenā atziņa pēc pieredzes apmaiņas brauciena ir – vietējo iedzīvotāju iesaiste un pašvaldības atbalsts ir būtisks faktors kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā.

Viens no Rietumu Maķedonijas reģiona labās prakses piemēriem ir kultūrvēsturiskais kalnu ciemats Nimfeo. Ciemata spēks slēpjas tā vēsturē un kultūrā. Pirms vairākiem desmitiem gadu tajā dzīvoja aptuveni 10 cilvēki, ciematā bija novecojusi infrastruktūra un trūka sociālās aktivitātes.  1994. gadā vietējā pašvaldība nolēma noteikt Nimfeo attīstību kā prioritāti. Atbildīgās personas izstrādāja rīcības plānu, kura īstenošana ilga vairākus desmitus gadu.

Laikā, kad daudzi Eiropas lauku reģioni sastopas ar iedzīvotāju skaita un darba vietu samazināšanos, Nimfeo ir viens no labajiem piemēriem kā radīt lauku teritoriju pievilcību un veicināt jaunu cilvēku neaizplūšanu uz lielpilsētām, nodrošinot reģiona ekonomisko izaugsmi. Vietējo iedzīvotāju iesaiste un pašvaldības atbalsts Nimfeo ciemata atjaunošanā bija viena no panākumu atslēgām.

Atjaunotais Nimfeo ciemats

Papildu informāciju par Nimfeo konferenci un gaidāmajiem „Histcape” pasākumiem var uzzināt projekta informatīvajā izdevumā.

Vidzemes pieredze kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā un pārvaldībā
Vidzemes plānošanas reģions projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” aktivitātes īsteno jau gada garumā, kura laikā ir identificēti trīs reģiona labās prakses piemēri kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā un pārvaldībā, kā arī organizēta konference par Vidzemes kultūrvēsturisko mantojumu.

Viens no labās prakses piemēriem ir biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks” – veids, kā, iesaistot un izglītojot sabiedrību, iespējams aizsargāt un reizē popularizēt Vidzemes ģeoloģiskās vērtības. Biedrību dibināta 2009. gada oktobrī.  Tās mērķis ir izveidot un attīstīt teritoriju “Ziemeļvidzemes ģeoparks”, lai saglabātu teritorijas ģeoloģisko mantojumu, ainavas, kultūrvēstures un dzīvās dabas vērtības nākamajām paaudzēm, kā arī šīs vērtības izmantot cilvēku vispusīgai izglītošanai un teritorijas attīstībai.

Otrs – iniciatīva „Rīgas Tehniskās universitātes vasaras skola” – inovatīvs risinājums, kas var būt instruments kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā. Vasaras skolas mērķis ir, ņemot vērā apkārtnes kultūrvēsturisko vērtību esamību, iesaistīt studentus pilsētvides plānošanā. 2012. gada vasarā studenti pulcējās Cēsīs, kur norisinājās desmitā starptautiskā vasaras skola. Aktivitātēs piedalījās 40 jaunie arhitekti un pilsētplānotāji no 20 pasaules valstīm.  Dalībnieki divu nedēļu laikā vērtēja Cēsu vecpilsētas attīstības iespējas un nāca klājā ar dažādiem risinājumiem.

Trešais labās prakses piemērs ir Līgatnes papīrfabrikas ciemata atjaunošana. Veicinot vietas tūrisma pievilcību un radot jaunas darba vietas, kultūrvēsturiskās vērtības Līgatnē ir kalpojušas kā attīstības virzītājs.

Lai rastu Vidzemei piemērotus ilgtermiņa risinājumus, 2013. gadā projekta „Vēsturiskās vērtības un ar tām saistītās ainavas” ietvaros turpināsies pieredzes apmaiņa par vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un aizsardzību.

kulturvestures mantojums ka regiona izaugsmes virzitajs