Saeima 2026. gada 29. oktobrī pieņēma Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu, tā tvērumā papildus Alūksnes novadam iekļaujot arī Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadu. Par likuma attiecināšanu arī uz šiem novadiem iestājās Vidzemes plānošanas reģions, lai uz tiem attiektos Saeimas pieņemtajā likumā paredzētais īpašais tiesiskais regulējums un finansiālā atbalsta pasākumi.
Saeimas pieņemtā likuma mērķis ir stiprināt Latvijas austrumu teritorijas drošību un noturību, sekmēt tās apdzīvotību, sociālo un ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Kopumā likuma tvērumā iekļauti 13 novadi un divas valstspilsētas.
Likumprojekta sākotnējā redakcijā ārpus Latgales plānošanas reģiona bija iekļauts tikai Alūksnes novads. Vidzemes plānošanas reģions rosināja likumu attiecināt arī uz Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadu, priekšlikumu pamatojot ar analīzi, kurā izvērtēti 15 ekonomiskie, demogrāfiskie un ģeogrāfiskie kritēriji.
Latvijas austrumu teritorijas pašvaldībām būs prioritāra iespēja piedalīties tajos Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības pasākumos, par kuru īstenošanu lēmumi pieņemami nacionālā līmenī. Ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību akti, pašvaldībām paredzēts nodrošināt paaugstinātu valsts un Eiropas Savienības finansiālā atbalsta intensitāti, to vajadzībām pielāgotas aktivitātes un mērķētu finansējumu, kā arī īpašajiem apstākļiem pielāgotus un samērīgus projektu atlases un īstenošanas nosacījumus.
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova pauž gandarījumu par to, ka izdevies Saeimas deputātus pārliecināt – drošības un attīstības izaicinājumi nebeidzas pie viena novada robežas.
“Mēs savu pozīciju pamatojām ar datiem, un tie parādīja, ka līdzās Alūksnes novadam arī Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novadi saskaras ar lielākiem izaicinājumiem nekā tās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības, kas atrodas tuvāk Rīgai. Iedzīvotāju skaits sarūk, pakalpojumu pieejamība kļūst arvien sarežģītāka, ģeogrāfiskais novietojums attur investorus. Tagad svarīgākais ir, lai likumā solītais atbalsts nonāktu līdz šo novadu cilvēkiem, uzņēmumiem un pašvaldībām.”
Savukārt Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs novada iekļaušanu likuma tvērumā saista ar plašākām attīstības iespējām.
“Pašlaik vēl nav zināms, cik liels finansējums būs pieejams, taču likums paredz prioritāru iespēju piedalīties Eiropas Savienības finansētos pasākumos un piemērot teritorijas situācijai atbilstošākus nosacījumus. Reģioniem ar mazāku cilvēkresursu un ierobežotākām iespējām piesaistīt investīcijas ir grūti konkurēt ar Pierīgu pēc vienādiem kritērijiem, tādēļ šīs atšķirības ir jāņem vērā. Reģiona attīstības pamatā ir cilvēks, savukārt cilvēkam svarīgi ir redzēt un just, ka šeit notiek attīstība.”
Saeimas pieņemtajā likumā noteikts, ka, plānojot un īstenojot atbalstu, būs jāņem vērā teritorijas drošība un noturība, infrastruktūras divējāda izmantošana, finansējuma koncentrēšana prioritāriem mērķiem, ilgtermiņa plānošana un iesaistīto pušu sadarbība. Jaunais regulējums nemazinās citos normatīvajos aktos paredzētos vispārējos atbalsta pasākumus, kas tiek īstenoti arī Latvijas austrumu teritorijā. Atbalsta pasākumi būs īstenojami, pamatojoties uz valsts, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, paredzot ilgtermiņa valsts budžeta finansējumu pašvaldību pamatfunkciju izpildei un īpašu nodokļu politiku Latvijas austrumu teritorijai.
Trešajā lasījumā likumā iekļauts arī atbalsta diferenciācijas princips, saskaņā ar kuru atbalsta programmu finansējuma apmērs un intensitāte būs jānosaka teritoriāli diferencēti, ņemot vērā konkrētās teritorijas iepriekšējā gada sociālekonomiskos rādītājus. Šāda pieeja ir saskanīga ar Vidzemes plānošanas reģiona nostāju, ka atbalstam jābūt balstītam teritoriju faktiskajā situācijā un datos pamatotās vajadzībās.
Saeimas pieņemtajā likumā Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fonds noteikts kā valsts budžeta programma Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalstam. Fonda līdzekļu turētājs būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, savukārt projektu izvērtēšanas kritērijus, Fonda līdzekļu piešķiršanas nosacījumus un prioritātes noteiks Ministru kabinets.
Saskaņā ar trešajam lasījumam atbalstīto redakciju Ministru kabinetam attiecīgie noteikumi jāizdod līdz 2027. gada 30. aprīlim, savukārt Fonds atbalsta pasākumus sāks īstenot 2027. gada 1. maijā. Fonda līdzekļus veidos valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajā apmērā.
Latvijas austrumu teritorijas attīstības politikas koordinētai un stratēģiskai īstenošanai Saeimas pieņemtais likums paredz Ministru kabineta izveidotas tematiskās komitejas darbību. Tās sastāvā būs arī pārstāvēti Vidzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioni, tādējādi reģioni varēs iesaistīties turpmāko atbalsta risinājumu apspriešanā.
Uzziņai
Latvijas austrumu teritorija aptvers Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novada, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētas administratīvo teritoriju.
