Lai iepazītos ar Īrijas pieeju bioekonomikas attīstībai un veicinātu pieredzes apmaiņu, no 2025. gada 13. līdz 15. maijam uz Īriju devās Latvijas bioekonomikas jomas pārstāvju delegācija – 21 dalībnieks no dažādām institūcijām. Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar Īrijas bioekonomikas attīstības virzieniem, sadarbības modeļiem un konkrētām praksēm, kas veicina ilgtspējīgu resursu izmantošanu, emisiju samazināšanu un lauku teritoriju ekonomisko attīstību.
Delegācijas sastāvā bija pārstāvji no Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Zemkopības ministrijas, Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI), Latvijas Valsts mežiem, SIA ZAAO, Latvijas Augļkopju asociācijas, CleanTech Latvijas klastera un Valmieras novada pašvaldības.
Vizīte tika organizēta Interreg Europe projekta 3F GREEN MODEL un Horizon Europe projekta RuralBioUp ietvaros.
ĪRIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS BIOEKONOMIKAS SAMITS BIOMETĀNA ZĪMĒ
Vizītes centrālais notikums bija iespēja piedalīties Īrijas un Ziemeļīrijas bioekonomikas samitā “All Island Bioeconomy Summit”, kura ietvaros tika skaidrots, kur virzās Īrijas bioekonomika. Samits notika 13. maijā Enfīldā un pulcēja politikas veidotājus, uzņēmējus un pētniekus gan no Īrijas un Ziemeļīrijas, gan no citām Eiropas valstīm.
Samitā tika diskutēts par to, kā bioekonomikas potenciālu pārvērst reālā ekonomiskā izaugsmē un klimatneitralitātes mērķu īstenošanā. Īpašs uzsvars tika likts uz biometāna attīstību, pilotprojektu komercializācijas šķēršļiem un klasteru nozīmi inovāciju īstenošanā.
Lai arī inovācijas notiek plašā mērogā un tiek īstenoti desmitiem pilotprojektu, dalībnieki atzina – problēma nereti ir nevis ideju izstrādē, bet to turpmākajā virzīšanā uz komercializāciju. Trūkst mehānismu, kas nodrošinātu atbildības uzņemšanos, risku pārvaldību un ilgtermiņa ieviešanu tirgū. Samitā vairākkārt tika uzsvērts, ka šī plaisa ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem bioekonomikas politikā visā Eiropā.
Īrijas valdība 2023. gadā apstiprināja Nacionālo bioekonomikas rīcības plānu 2023–2025, kas ietver 33 rīcības virzienus, un 2024. gadā izstrādāja Nacionālo biometāna stratēģiju. Šīs stratēģijas mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt līdz 5,7 TWh vietēji ražota biometāna. Biometānam Īrijas kontekstā ir vairākas stratēģiski svarīgas funkcijas: tas palīdz samazināt kopējās enerģijas un lauksaimniecības emisijas, veicina lauku teritoriju ekonomisko attīstību, uzlabo gāzes apgādes drošību un diversificē enerģijas avotus. Biometāns tiek patērēts dažādos sektoros – augstas temperatūras siltumražošanā, transportā, elektroenerģijā un būvniecībā.
Lai atbalstītu šo mērķu īstenošanu, Īrijā tiek attīstīta moderna bioekonomikas infrastruktūra, tostarp biometāna ražošanas iekārtas, biorefinēšanas centri, jūras biotehnoloģiju inovāciju platformas un bioogles ražošanas rūpnīcas. Bioogles – no organiskajiem atkritumiem ražots materiāls – ir efektīvs veids, kā ilgstoši uzkrāt oglekli augsnē. Ja kultūraugu atliekas tiek sadedzinātas vai atstātas sadalīties, lielākā daļa tajās esošā oglekļa nonāk atmosfērā, bet pārstrādājot tās biooglēs un iestrādājot augsnē, iespējams uzkrāt līdz pat 50% oglekļa stabilā formā. Bioogles izmantošana samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus uzlabojot augsnes struktūru, barības vielu noturību, drenāžu un augiem pieejamā ūdens daudzumu.
Vairākās prezentācijās tika uzsvērta klasteru nozīme, kas ļauj nodrošināt ātrāku zināšanu apmaiņu, kopīgu projektu realizēšanu un stiprina industrijas un zinātnes sadarbību. Klasteri darbojas kā inovāciju ekosistēmas veidotāji – tie apvieno uzņēmumus, pētniecības iestādes un politikas veidotājus. Šāda sadarbība stiprina nozares konkurētspēju, veicina starptautisku izaugsmi un nodrošina vienotu rīcību, reaģējot uz nozares izaicinājumiem.
Samita noslēgumā dalībnieki vienojās: bioekonomikas attīstība prasa ne tikai tehnoloģiskus risinājumus, bet arī pārdomātu politiku, atbalstošu normatīvo vidi un stabilu starpsektoru sadarbību. Tikai tā iespējams pārvērst pilotus ilgtermiņa risinājumos un veidot noturīgu, klimatam draudzīgu ekonomiku.
ŠANONAS TEHNOLOĢIJU UNIVERSITĀTE – PĒTNIECISKAIS ATBALSTS PAŠVALDĪBĀM UN UZŅĒMUMIEM
Pieredzes apmaiņas vizītes laikā Latvijas delegācija viesojās Šanonas Tehnoloģiju universitātē (TUS), kurai ir septiņas reģionālās filiāles Īrijas vidienē un dienvidrietumos. TUS aktivitātes balstās likumā noteiktā pienākumā veicināt reģionālo attīstību, un tās struktūra un darbība ir piemērs tam, kā akadēmiskais sektors var mērķtiecīgi atbalstīt klimata, enerģētikas un izglītības politikas ieviešanu reģionālā līmenī.
Latvijas pārstāvji iepazinās ar TUS Ilgtspējīgas attīstības pētniecības institūta (SDRI – Sustainable Development Research Institute) darbu, kas īsteno starptautiskus, valsts un reģionāla līmeņa projektus un sadarbojas ar publisko un privāto sektoru. SDRI pieeja balstīta pētniecībā un kapacitātes stiprināšanā. Starp aplūkotajiem piemēriem bija projekti, kas sniedz atbalstu vietējām pašvaldībām klimata pārmaiņu mazināšanā un enerģētikas pārejā, piemēram, Remarkable Climate Leaders un IN-PLAN, kur īpaši uzsvērta integrēta pieeja telpiskajai un enerģētikas plānošanai, nodrošinot pašvaldībām pastāvīgu atbalstu ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānu īstenošanā.
Tika prezentēti arī projekti, kas vērsti uz būvniecības sektora prasmju attīstību un zaļās pārejas veicināšanu, tostarp BUSI2030, DASBE, kā arī REBOUND, FarmElder un AgriNext, kuri veicina sabiedrībā balstītas iniciatīvas lauku reģionos – no sociālās lauksaimniecības līdz digitālu prasmju attīstībai būvniecībā un aprites ekonomikā. TUS pārstāvji akcentēja arī uzņemto aprites bioekonomikas attīstības kursu, kuras praktiskā demonstrēšana tiek īstenota projektā CircleBio-P. Projektā tiek attīstītas neliela mēroga, videi draudzīgas pārtikas pārstrādes blakusproduktu pārstrādes tehnoloģijas, kas veicina pāreju no lineāra uz aprites ražošanas modeli. Tika sniegts ieskats arī par Īrijas vilnas nozari un aktuālo diskusiju par tās klasifikāciju un ilgtspējīgas pievienotās vērtības radīšanu.
ALUS DARĪTAVAS UN MAIZNĪCAS SIMBIOZE APRITES EKONOMIKAS VEICINĀŠANĀ
Delegācija tika iepazīstināta ar vairākām Īrijas labajām praksēm, kuras plānots iesniegt Interreg Europe labo prakšu portālā. Šajā portālā iesniegtās prakses tiek izvērtētas un apstiprinātas augsta līmeņa ekspertu komisijā, un tās kalpo kā vērtīgi piemēri un risinājumi, kurus var pārņemt arī citas valstis.
Viens no šādiem piemēriem ir SymbioBeer projekts, kurā alus darītava St. Mel’s Brewery un maiznīca Panelto Foods sadarbojās, lai mazinātu pārtikas atkritumus. Projekta ietvaros alus darītava aizstāja līdz pat 15% iesala ar maiznīcas pārpalikumiem, saglabājot alus kvalitāti un samazinot CO₂ emisijas par 3% gadā. Šī iniciatīva demonstrē aprites ekonomikas principu praktisku pielietojumu un var kalpot kā iedvesmas avots līdzīgām sadarbībām citur.
Jāpiebilst, ka Interreg Europe portālā iespējams atrast arī citu valstu labās prakses, tostarp no Latvijas un Vidzemes: https://www.interregeurope.eu/3f-green-model/good-practices.
