Latvijas pašvaldību speciālisti apgūst Somijas pieeju bijušo kūdras zemju revitalizācijai un emisiju mazināšanai
Latvijas speciālisti Somijā iepazina bijušo kūdras ieguves vietu atjaunošanu
No 2. līdz 4. jūnijam 38 speciālisti no Latvijas apmeklēja Somiju.
Viņi vēlējās uzzināt, kā Somijā atjauno vietas, kur agrāk ieguva kūdru.
Braucienā piedalījās pašvaldību, valsts iestāžu un plānošanas reģionu darbinieki.
Vizīti organizēja Vidzemes plānošanas reģions.
Kāpēc ir svarīgi atjaunot kūdras ieguves vietas?
Kūdra veidojas purvos.
Kūdras ieguves laikā purvus parasti nosusina.
Tas nozīmē, ka no purva aizvada ūdeni.
Kad kūdra kļūst sausa, tā sāk sadalīties.
Tad gaisā nonāk ogļskābā gāze jeb CO₂.
Šī gāze veicina klimata pārmaiņas.
Tāpēc ir svarīgi atrast veidus, kā bijušās kūdras ieguves vietas atjaunot un izmantot.
Ko Latvijas speciālisti redzēja Somijā?
Latvijas speciālisti apmeklēja vairākas bijušās kūdras ieguves vietas.
Somijā šajās vietās izmēģina dažādus augu audzēšanas veidus.
Piemēram, tur audzē:
- kārklus;
- auzas;
- miežabrāli.
Kārklus un miežabrāli var izmantot kurināmā un citu materiālu ražošanai.
Miežabrāli var izmantot arī kā pakaišus dzīvniekiem.
Vienā no apmeklētajām vietām audzēja auzas.
Tomēr Somijā kopš 2023. gada ir ierobežota bijušo kūdras ieguves vietu pārveidošana par lauksaimniecības zemi.
Šajās vietās ir atļauts audzēt ilggadīgos zālājus.
Kā Somijā pēta kūdras zemes?
Somijas zinātnieki pārbauda, kā dažādi zemes izmantošanas veidi ietekmē dabu.
Viņi mēra ūdens un augsnes īpašības.
Viņi arī mēra, cik daudz CO₂ nonāk gaisā.
Zinātnieki pārbauda, kuri augi vislabāk aug bijušajās kūdras ieguves vietās.
Šie pētījumi palīdz izvēlēties piemērotāko zemes izmantošanas veidu.
Kādas jaunas iespējas meklē Somijā?
Somijā tiek īstenots projekts “SuoLiike”.
Šajā projektā speciālisti meklē jaunus veidus, kā izmantot bijušās kūdras ieguves vietas.
Viņi vēlas atrast augus, kurus var audzēt mitrā augsnē.
Šos augus varētu izmantot dažādu produktu ražošanai.
Pētnieki pārbauda arī bioogles izmantošanu.
Bioogle ir īpaši apstrādāts materiāls, ko iegūst no augiem un citām dabiskām izejvielām.
Pētnieki vērtē, vai bioogle var palīdzēt uzlabot augsni un mazināt klimata pārmaiņas.
Kāpēc ir svarīgi saglabāt ūdeni purvos?
Dažās bijušajās kūdras ieguves vietās var atjaunot augstāku ūdens līmeni.
Mitra kūdra sadalās lēnāk nekā sausa kūdra.
Tas var palīdzēt samazināt CO₂ daudzumu, kas nonāk gaisā.
Mitrās vietās var arī audzēt augus, kuriem patīk mitrums.
Šādu audzēšanas veidu sauc par paludikultūru.
Tas ļauj izmantot zemi, vienlaikus saglabājot to mitru.
Kā Somijā iedzīvotāji var sekot līdzi dabas aizsardzības darbiem?
Somijas pilsētā Kouvolā ir izveidota interneta vietne “Ympäristövahti”.
Latviešu valodā tās nosaukums nozīmē “Vides uzraugs”.
Šajā vietnē var apskatīt, kādus dabas aizsardzības darbus pašvaldība veic.
Var arī redzēt, cik daudz jau ir paveikts.
Šī informācija palīdz iedzīvotājiem saprast pašvaldības darbu.
Tā palīdz arī pašvaldības darbiniekiem plānot nākamos darbus.
Ko Latvijas speciālisti ieguva no šī brauciena?
Latvijas speciālisti uzzināja par dažādiem bijušo kūdras ieguves vietu atjaunošanas veidiem.
Viņi iepazinās ar Somijas zinātnieku pētījumiem.
Viņi arī uzzināja, kā Somijā izmanto Eiropas Savienības un valsts naudu šo darbu veikšanai.
Iegūtā pieredze var palīdzēt plānot līdzīgus darbus Latvijā.
Latvijas un Somijas speciālisti plāno turpināt sadarbību.
- gada augustā Somijas speciālisti plāno apmeklēt Latviju.
Kas organizēja braucienu?
Braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģions.
Tas notika projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”.
Projekta mērķis ir palīdzēt atjaunot vietas, kur agrāk ieguva kūdru.
Projektu finansē Eiropas Savienības Taisnīgas pārkārtošanās fonds.
