Noslēgusies biomasas vērtību ķēžu kartēšana Latvijā un citās Baltijas jūras reģiona valstīs

Starptautiskā projekta “BalticBiomass4Value” partneri Polijā ir paveikuši nozīmīgu pētījumu, kurā tika veikta biomasas vērtību ķēžu kartēšana Baltijas jūras reģiona (BJR) valstīs. Pētījuma galvenais mērķis bija kartēt biomasas resursus un loģistiku no dažādiem avotiem (lauksaimniecības, pārtikas un dzīvnieku barības rūpniecības, mežsaimniecības un kokrūpniecības nozares, sadzīves atkritumiem, notekūdeņu dūņām, zivsaimniecības), kā arī visbiežāk izmantotās bioenerģiju tehnoloģijas BJR valstīs.

Projekta ietvaros ekspertu komandas no dalībvalstīm apmainījās ar informāciju par paraug praksi ne vien bioenerģijas izmantošanā, bet arī papildu vērtību ķēdēs, kuru pamatā ir bioloģiskie resursi. Kartēšanu vadīja pētnieki no Varmijas – Mazūrijas universitātes Olštinā, Polijā (UWM), to veicot deviņās BJR valstīs: Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Somijā, Lietuvā, Polijā un Zviedrijā, tostarp Latvijā, un Norvēģijā.

Kartēšana pētījuma ietvaros tika īstenota, lai sekmētu ilgtspējīgas un efektīvas atjaunojamās enerģijas ražošanu un uzlabotu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu BJR. Pastāv uzskats, ka ģeogrāfisko un ekonomisko apstākļu dēļ Ziemeļeiropā, un īpaši BJR valstīs, ir īpaši labvēlīgi priekšnoteikumi biomasas izmantošanai bioenerģijas ražošanā. Pētījumā iekļautās valstis ir atšķirīgas pēc lieluma, zemes izmantošanas struktūras un iedzīvotāju skaita, tāpēc tās atšķiras biomasas potenciāla un bioenerģijas tehnoloģiju ziņā.

Pētījumā noskaidrots, ka lielākais lauksaimniecības biomasas, kūtsmēslu un vircas potenciāls ir Vācijā un Polijā. Savukārt Zviedrijā ir lielākais granulu ražošanas iekārtu skaits un iegūtais siltumenerģija apjoms no biomasas. Lielākais ražošanas apjoms tika konstatēts Vācijā, kas ir vadošā biogāzes ražotāja pētīto valstu starpā (Vācijā atrodami līdz pat 92 % no visām biogāzes ražotnēm BJR. Vācija izceļas ar vislielāko siltumenerģijas no biomasas gala patēriņu visās nozarēs. Pētījuma autori konstatēja, ka bioenerģija veido nozīmīgu atjaunojamās enerģijas daļu lielākajā daļā BJR valstu, kā arī tika gūts apstiprinājums biomasas potenciālam un bioenerģijas tehnoloģiju lielajai dažādībai BJR valstīs. Pētījuma rezultāti liecina, ka Ziemeļeiropas izvēlētais virziens var kalpot par paraugu citiem pasaules reģioniem un uzlabot to centienus bioenerģijas attīstībā.

Būtiskas pētījumā veiktās kartēšanas atziņas – BJR valstīs ir 279 granulu ražotnes, atrodas 11 964 biogāzes iekārtas (no tām 92% sastopamas Vācijā), bioenerģija ir svarīga atjaunojamās enerģijas struktūrā astoņās no deviņām kartētajām valstīm. Savukārt Latvijā ir konstatēts vislielākais bioenerģijas īpatsvars kopējā enerģijas bruto galapatēriņā.

Plašāk ar pētījuma gala ziņojumu (angļu valodā) iespējams iepazīties projekta mājaslapā https://balticbiomass4value.eu/

Ilustrācija: Unsplash.com

***

Par projektu “BalticBiomass4Value”

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm.

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.