2026. gada 27. februārī projekta Green4HEAT partneri pulcējās starpreģionu tiešsaistes seminārā, lai analizētu atlikumsiltuma izmantošanas potenciālu. Šis pasākums tika organizēts kā daļa no projekta tematisko pētījumu un analīžu aktivitātēm, kuras Vidzeme plānošanas reģions īsteno sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Semināra laikā partneri diskutēja par politikas instrumentiem un priekšnoteikumiem, kas veicina aprites ekonomikas principu ieviešanu siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās, īpašu uzmanību pievēršot atlikumsiltuma izmantošanai no rūpnieciskajiem procesiem, datu centriem un citiem pilsētvides enerģijas avotiem.
Atlikumsiltums – siltumenerģija, kas rodas kā blakusprodukts rūpnieciskos vai komerciālos procesos – bieži tiek novadīts vidē, to neizmantojot. Tomēr, integrējot to centralizētajās siltumapgādes sistēmās, šī enerģija var kļūt par nozīmīgu vietējo resursu, kas palīdz samazināt fosilo kurināmo izmantošanu, paaugstināt energoefektivitāti un veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Metodika atlikumsiltuma potenciāla izvērtēšanai
Lai veicinātu pieredzes apmaiņu starp projekta reģioniem, Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu izstrādāja metodiku, kas ļauj projekta partneriem sistemātiski analizēt atlikumsiltuma potenciālu savās teritorijās. Metodika nodrošina strukturētu pieeju datu apkopošanai un salīdzināšanai, tehnisko un ekonomisko nosacījumu izvērtēšanai, kā arī politikas faktoru identificēšanai, kas ietekmē atlikumsiltuma integrāciju centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās.
Pirms semināra projekta partneri apkopoja informāciju par atlikumsiltuma izmantošanas risinājumiem savos reģionos, izmantojot vienotu anketu un prezentācijas formātu. Tikšanās laikā šie piemēri tika prezentēti un apspriesti, ļaujot dalībniekiem salīdzināt pieredzi un identificēt risinājumus, kurus iespējams pārņemt arī citās teritorijās.
Piemēri no partneru reģioniem
Viens no seminārā prezentētajiem piemēriem bija no Beļģijas, kur “Agfa-Gevaert” rūpnieciskajā teritorijā radītais atlikumsiltums tiek izmantots, lai nodrošinātu apkuri tuvumā esošajām dzīvojamajām mājām un uzņēmumiem, izmantojot centralizēto siltumapgādes tīklu. Projekts “Warmte Verzilverd” uztver rūpnieciskajos procesos radīto siltumu un novirza to apkārtējai pilsētvides teritorijai. Pateicoties rūpnīcas atrašanās vietai blīvi apdzīvotā rajonā, sistēma jau šobrīd nodrošina ilgtspējīgu siltumapgādi 158 dzīvojamo māju pieslēgumiem un pieciem uzņēmumiem.
Cits piemērs uzsvēra digitālās infrastruktūras pieaugošo lomu vietējās enerģētikas sistēmās. Latvijā plānots izmantot TET datu centra Salaspilī radīto atlikumsiltumu, integrējot to vietējā centralizētajā siltumapgādes tīklā, ko pārvalda uzņēmums SIA “Salaspils Siltums”. Sistēma varētu nodrošināt aptuveni 2 MW siltuma jaudu, kas ļautu apkurināt līdz 400 privātmājām vai aptuveni 1000 dzīvokļiem.
Pieredzē dalījās arī citi Green4HEAT partneri. Polijā Ščecinas atkritumu-enerģijas stacijā “EcoGenerator” ir ieviesta atlikumsiltuma atgūšanas iekārta, kas uztver siltumu no izplūdes gāzēm un novada to pilsētas centralizētajā siltumapgādes tīklā.
Savukārt Slovēnijā “SIJ Metal Ravne” tērauda ražotnē radītais atlikumsiltums ir integrēts centralizētās siltumapgādes sistēmā, nodrošinot būtisku daļu pilsētas siltuma pieprasījuma un demonstrējot veiksmīgu sadarbību starp rūpniecības uzņēmumiem un vietējiem siltumapgādes operatoriem.
Papildu piemēri no Grieķijas un Ungārijas parādīja gan iespējas, gan izaicinājumus atlikumsiltuma integrācijā enerģētikas sistēmās, tostarp biogāzes izmantošanu siltumapgādē un rūpnieciskā atlikumsiltuma atkārtotu izmantošanu ražošanas procesos.
Tikmēr Lietuva uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra politikas ietvara, atlikumsiltuma kartēšanas rīkiem un nacionāliem potenciālo siltuma avotu reģistriem, kas varētu veicināt šādu risinājumu plašāku ieviešanu.
Atbalsts turpmākai politikas attīstībai
Diskusijas laikā tika identificēti vairāki kopīgi izaicinājumi dažādos reģionos, tostarp normatīvā regulējuma šķēršļi, investīciju riski un nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības starp pašvaldībām, rūpniecības uzņēmumiem un siltumapgādes operatoriem.
Seminārā iegūtās atziņas tiks izmantotas politikas vadlīniju izstrādē, ko, balstoties uz izstrādāto metodiku un partneru sniegto informāciju, sagatavos Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu.
Šīs vadlīnijas palīdzēs reģionālajām un vietējām pašvaldībām radīt labvēlīgus apstākļus atlikumsiltuma izmantošanai un veicinās pāreju uz efektīvākām, apritīgām un klimatam draudzīgām siltumapgādes un dzesēšanas sistēmām.
