7. jūnijā Tallinā norisinājās Igaunijas Integrācijas fonda rīkots pasākums remigrantiem, kurā piedalījās arī Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Neformālā gaisotnē dalībnieki devās kopīgā pārgājienā pa Pääsküla purva taku, kurā bija iekļauta izzinoša ekskursija un kopīgs pikniks dabā.
Pasākumā pulcējās ap 30 cilvēku – pārsvarā Igaunijā dzīvojošie remigranti, tostarp ģimenes, kas atgriezušās no dažādām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes un citām. Tā bija iespēja iepazīties, dalīties pieredzē un pārrunāt atgriešanās pieredzi gan ar remigrantiem, gan ar pasākuma rīkotājiem. Gida stāstīto tulkoja igauņu, angļu un krievu valodā, lai visi klātesošie varētu sekot līdzi.
“Iniciatīva ļoti atgādināja mūsu pasākumu ciklu Manas mājas Vidzemē. Arī Igaunijā cilvēki satiekas dabā, lai brīvā gaisotnē iepazītos un aprunātos. Atšķirībā no mums viņi neveido īpašas iepazīšanās aktivitātes – pasākumi ir vienkāršāki un bez strukturētas programmas. Taču līdzīgi kā Vidzemē, arī Tallinā šādi pasākumi notiek vairākas reizes gadā,” pēc atgriešanās stāsta Inga Madžule.
Runājot par atšķirībām starp abām valstīm, Inga Madžule skaidro: “Igaunijā atbalstu remigrantiem sniedz Igaunijas Integrācijas fonds. Tā darbība ir sadalīta divos virzienos – viens vērsts uz remigrantu atbalstu, otrs – uz jauniebraucējiem. Tāpēc fondam ir cieša sadarbība ar EURES – Eiropas nodarbinātības dienestu sadarbības tīklu, kas palīdz cilvēkiem, kuri vēlas pārcelties uz citu valsti, atgriezties dzimtenē vai atrast darbu ārvalstīs. Savukārt Latvijā remigrācijas koordinatori darbojas reģionu līmenī un ciešāk sadarbojas ar pašvaldībām un Sabiedrības integrācijas fondu.”
Vēl viena būtiska atšķirība ir pieeja darba organizēšanai – Latvijā katrā plānošanas reģionā strādā savs remigrācijas koordinators, un Vidzemē koordinatore dodas uz dažādiem novadiem, lai satiktos ar cilvēkiem viņu dzīvesvietā. Igaunijā lielākā daļa remigrācijas pasākumu tiek rīkoti Tallinā un tās apkārtnē.
Arī remigrantu sastāvs abās valstīs atšķiras. Vidzemē lielākoties remigranti ir latvieši, savukārt Igaunijā šādos pasākumos bieži piedalās arī daudz krievvalodīgo. Tas ietekmē gan izvēlēto valodu saziņai pasākumos, gan veidu, kā šie pasākumi tiek organizēti.
Tikšanās laikā Inga Madžule ar Igaunijas kolēģēm pārrunāja ideju nākotnē rīkot kopīgu pasākumu abu valstu remigrantiem pierobežā – Ainažos vai Valkā un Valgā. Sarunās izskanēja arī doma par plašāku sadarbību Baltijas līmenī – nākotnē varētu notikt kopīgs pasākums, kurā piedalītos remigranti un speciālisti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
“Šāda pieredzes apmaiņa ir vērtīgs pienesums mums visiem. Tā ļauj paskatīties uz savām metodēm no malas un gūt jaunas idejas nākotnes darbam. Mēs noteikti vēlamies turpināt sadarbību gan ar Igaunijas, gan Lietuvas kolēģiem remigrācijas jomā,” uzsver Inga Madžule.
