17. aprīlī Jūrmalā, Nacionālajā rehabilitācijas centrā (NRC) “Vaivari”, notika Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizēta projekta TechSocialcare otrā iesaistīto pušu sanāksme. VPR projektu vadītāja Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstināja sanākušos ar projekta jaunākajām aktivitātēm. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par būtiskākajām ziņojuma “Politikas dokumentu analīze par asistīvo tehnoloģiju izmantošanu sociālajā un veselības aprūpē” atziņām. Tāpat viņi arī uzzināja vairāk par NRC “Vaivari” un Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem.
Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra pakalpojumu nodrošināšanas procesu vadītāja Vita Deičmane iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar centra darbību un aktuālajām grūtībām. Viņa uzsvēra, ka pieprasījums pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem turpina pieaugt. Pagājušajā gadā izsniegti vairāk nekā 22 000 palīglīdzekļu, tomēr finansējuma apjoms atpaliek no vajadzībām. Centra pārziņā ir ne tikai palīglīdzekļi, kas nodrošina cilvēku iekļaušanos sabiedrībā, bet arī medicīnas ierīces, kas uztur pacientu dzīvībai būtiskas funkcijas.
Sanāksmē tika identificēti vairāki sistēmiski “pārrāvumi”. Šobrīd trūkst skaidra mehānisma tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai akūtajā un subakūtajā aprūpes posmā, un nav noteikts, vai atbildība par pagaidu palīglīdzekļu izsniegšanu šajā posmā gulstas uz slimnīcu, pašvaldību vai Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centru. Tāpat nepieciešams skaidri nodalīt palīglīdzekļus kā sociālās iekļaušanas līdzekli no medicīniskajām ierīcēm, kas uztur vitālās funkcijas. Kā nākamais solis tika minēta nepieciešamība pēc strukturētas diskusijas ar Veselības ministriju, pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Eksperte un antropoloģe Līna Orste prezentēja analīzes ziņojumu par asistīvajām tehnoloģijām saistīto rīcībpolitiku Latvijā. Tas sniedz esošās situācijas vērtējumu un ieteikumus, sākot no veselības un sociālās aprūpes sektoru sadarbības līdz ētikas jautājumiem. Ziņojums drīzumā būs pieejams plašākai publikai. Eksperte minēja, ka arī viedtālrunis var kalpot kā palīgtehnoloģija, tāpēc svarīgi ir vispirms novērtēt cilvēka vajadzības un tad piedāvāt piemērotāko risinājumu. L. Orste arī norādīja, ka daudzu tehnoloģiju programmatūra nav pieejama latviešu valodā, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai piesaistītu ražotāju uzmanību, kā arī nepieciešami starpnieki starp medicīnas un tehnoloģiju jomu. Pētījumā arī konstatēts, ka bieži vien palīglīdzekļi pēc izsniegšanas netiek lietoti, tāpēc nepieciešamas atkārtotas konsultācijas un mērķētāki pakalpojumi.
Pētījuma ieteikumi likumdošanas uzlabošanai skar birokrātiskā sloga samazināšanu palīglīdzekļu pieteikumu procesā, valsts finansēto palīglīdzekļu klāsta paplašināšanu, tehnisko standartu un testēšanas prasību izstrādi palīgtehnoloģijām Latvijā, kā arī palīgtehnoloģiju ieviešanas veicināšanu publiskajā vidē.
VPR projekta eksperts Artūrs Pokšāns iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar projektā TechSocialcare izveidoto politikas matricu un vadīja koprades darbnīcu četros tematos: palīgtehnoloģiju praktiskie aspekti, ētika, iepirkumi un uzturēšana, drošība, piekļūstamība un ergonomika. Gan ziņojums, gan koprades secinājumi dos ieguldījumu izmaiņās, kas nepieciešamas politikas līmenī un praksē kā Latvijā, tā visās projekta partnervalstīs Eiropā.
Sanāksmes noslēgumā NRC “Vaivari” speciālisti Olga Kožinova un Ņikita Horoševs ekskursijas laikā iepazīstināja ar centrā sniegtajiem pakalpojumiem. Galvenais princips ir vispirms novērtēt un izprast klienta vajadzības, pēc tam piedāvāt atbilstošu risinājumu. Pakalpojumi vērsti uz to, lai palīdzētu cilvēkiem ar dažādiem kustību traucējumiem atjaunot dzīves kvalitāti un piedalīties ikdienas dzīves nodarbēs ārpus institūcijām. Dalībnieki varēja iepazīties arī ar moderniem tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp robotiem, kas palīdz atjaunot kustības.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no VPR, NRC “Vaivari” un Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centra, Vidzemes slimnīcas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta, Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes un Smiltenes novada pašvaldības, vairākiem sociālās aprūpes centriem un pansionātiem Valmieras un Madonas novadā, kā arī biedrībām “Latvijas Samariešu apvienība”, “Apeirons”, Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un sociālā uzņēmuma “Dzīvības poga”.
