Iedzīvotāju novērojumi var palīdzēt zinātniekiem pamanīt dabā notiekošās pārmaiņas un pieņemt pamatotākus lēmumus par sugu un dzīvotņu aizsardzību. Taču, lai šāda sadarbība darbotos, nepietiek ar iespēju nosūtīt fotogrāfiju vai atzīmēt sugas atrašanās vietu kartē. Nepieciešami saprotami uzdevumi, uzticami dati un cilvēku pārliecība, ka viņu līdzdalībai ir nozīme. Pētnieku un vietējo kopienu sadarbības iespējas, sabiedrības iesaistes metodes un praktiskus dabas aizsardzības piemērus Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji kopā ar partneriem no Portugāles, Spānijas un Itālijas apsprieda Erasmus+ projekta “Communities for Biodiversity” (BioUP) starptautiskajā sanāksmē, kas no 13. līdz 15. oktobrim norisinājās Ibizā, Spānijā.

Diskusijā ar Baleāru Salu universitātes pētniekiem tika uzsvērts, ka viens no lielākajiem šķēršļiem sabiedrības iesaistei ir atšķirīgais veids, kā par dabu runā zinātnieki, valsts pārvaldes speciālisti un vietējie iedzīvotāji. Pētniekiem ir svarīga novērojumu precizitāte, savukārt iedzīvotājiem jāzina, ko un kā novērot un kā viņu sniegtā informācija tiks izmantota.

Ne mazāk būtiska ir cilvēku motivācija. Daudzi nezina par iespējām piedalīties dabas izpētē vai uzskata, ka tas prasīs īpašas zināšanas un ilgstošas saistības. Tāpēc pētnieki ieteica plašu un nenoteiktu aicinājumu vietā organizēt īsas, konkrētai sezonai un sugu grupai veltītas novērojumu kampaņas. Piemēram, pavasarī iedzīvotājus var aicināt vērot apputeksnētājus, bet rudenī kopā ar mikologiem pētīt sēnes. Šādi uzdevumi ir vieglāk saprotami, neprasa ilgstošas saistības un palīdz iegūt pētniekiem nepieciešamo informāciju.

Baleāru salās bioloģiskās daudzveidības informācijas apkopošanai izmanto arī datubāzi BIODIB, kurā ir vairāk nekā 2,2 miljoni ierakstu. Pētnieki skaidroja, ka iedzīvotāju novērojumi ir vērtīgi tikai tad, ja iespējams pārbaudīt sugas noteikšanas pareizību un atrašanās vietu. Neprecīzi dati var radīt kļūdainu priekšstatu par sugu izplatību un nebūt izmantojami dabas aizsardzības plānošanā.

Iedzīvotāju ziņojumi par uz ceļiem bojāgājušiem savvaļas dzīvniekiem palīdz noteikt bīstamākos ceļu posmus, bet invazīvo sugu novērojumi ļauj ātrāk pamanīt to izplatību. Zinātnieki iegūst informāciju no vietām, kuras paši nevar regulāri apsekot, savukārt dabas aizsardzības speciālisti un pašvaldības var izmantot pārbaudītus datus turpmākai rīcībai.

Par to, kā zinātniskās zināšanas padarīt cilvēkiem saprotamas un rosināt viņus līdzdarboties, projekta partneri tiešsaistē diskutēja ar Astrīdu Vargasu (Astrid Vargas) – pasaules līmeņa autoritāti dabas aizsardzībā, bioloģi ar doktora grādu un pieredzi apdraudētu dzīvnieku sugu, tostarp Ibērijas lūša, saglabāšanā. Diskusijā tika meklētas arī atbildes uz praktiskiem jautājumiem – kā iesaistīt pašvaldības un politikas veidotājus, kā organizēt kopienu aktivitātes un kā veidot dialogu ar cilvēkiem, kuru saimnieciskās intereses skar dabas aizsardzības pasākumi.

Atbildot uz jautājumu par politikas veidotāju iesaisti, Vargasa iepazīstināja ar Spānijas organizācijas AlVelAl pieredzi. Tā apvieno lauksaimniekus un vietējās kopienas degradētu teritoriju atjaunošanā un ir izstrādājusi reģiona atjaunošanas manifestu, kurā dabas aizsardzība saistīta ar ekonomikas attīstību, darba vietām un kopienu labklājību. Lai panāktu plašu un noturīgu atbalstu, manifests virzīts apstiprināšanai pašvaldību domēs, iesaistot visas tajās pārstāvētās politiskās partijas. Vargasa norādīja, ka panākts 23 pašvaldību atbalsts, kas organizācijai dod lielākas iespējas pārstāvēt vietējo kopienu intereses sarunās ar valsts institūcijām par augsnes atjaunošanu un atbalstu ilgtspējīgai saimniekošanai.

Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji jautāja, kā panākt lauksaimnieku atbalstu aizsargājamo plēsēju saglabāšanai, ja to uzbrukumi ganāmpulkiem rada reālus zaudējumus. Vargasa ieteica iepazīt Šveices pieredzi, uzsverot taisnīgu zaudējumu kompensēšanu un plēsēju populācijas pārvaldību, tostarp iespēju izņemt no populācijas atsevišķus dzīvniekus, kas atkārtoti uzbrūk mājlopiem. Vienlaikus svarīgi sabiedrībai saprotami skaidrot plēsēju nozīmi ekosistēmā. Diskusijā tika uzsvērts, ka lauksaimnieku uzticēšanos iespējams veidot, viņus iesaistot risinājumu meklēšanā un ņemot vērā viņu saimnieciskās intereses.

Viens no šādiem sadarbības piemēriem ir projekta Spānijas partnera Juntos Farm saimniecība, kas izveidota desmit gadus neizmantotas piena fermas teritorijā. Dārzeņu audzēšanā tur izmanto dabiskus procesus: stādījumu daudzveidība palīdz piesaistīt kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, Indijas skraidītājpīles ierobežo gliemežus, bet augsnes auglību uztur ar kompostu un starpkultūrām.

Saimniecība ir arī vietējās kopienas izglītības un satikšanās vieta. Apmeklētāji ekskursijās iepazīst dabai draudzīgas audzēšanas metodes, bet praktiskajās nodarbībās bērni un pieaugušie mācās par apputeksnētājiem, augsnes atjaunošanu un vietējo pārtiku. Tādējādi iedzīvotāji var klātienē iepazīt saimniekošanas paņēmienus, kas palīdz saglabāt dabas daudzveidību.

Savukārt organizācija Regenera Natura parādīja, kā dabas atjaunošanā iesaistīt privātos zemes īpašniekus. Organizācija pati piesaista finansējumu un veic meža atjaunošanas darbus, bet īpašniekiem tie nav jāapmaksā. Ar zemes īpašniekiem tiek slēgti līgumi uz 15 gadiem. Organizācijas pieredze rāda, ka ilgākām saistībām īpašnieki piekrīt nelabprāt, savukārt šāds termiņš ļauj īstenot un uzraudzīt meža atjaunošanas darbus.

Mežu atjaunošanu finansē arī tūrisma uzņēmumi. Viesnīcu ķēde Six Senses ir ieviesusi praksi 0,5 % no katras viesnīcas ieņēmumiem novirzīt vietējās dabas aizsardzības un kopienu iniciatīvām. Ibizā šāds finansējums palīdz organizācijai Regenera Natura atjaunot mežus, iesaistot arī viesnīcas darbiniekus brīvprātīgajā darbā. Ar tā atbalstu tiek atjaunota ugunsgrēkā cietusi meža teritorija Kala Šarakas (Cala Xarraca) apkaimē. Pirmajā gadā sausuma dēļ bojā gāja vairāk nekā puse iestādīto stādu, tāpēc organizācija pielāgo atjaunošanas metodes, izvēlas izturīgākas vietējās sugas un lielāku uzmanību pievērš dabiskajai atjaunošanās spējai.

BioUP projektā paredzēts apzināt vietējās dabas vērtības un ar tām saistītos pētījumus, veidot sadarbību ar zinātniekiem un īstenot piecas sabiedriskās zinātnes iniciatīvas projekta partneru teritorijās, tostarp Vidzemē. Iedzīvotāju iesaistē iegūtā pieredze tiks izmantota arī pieaugušo izglītības materiālu izstrādē.

Līdz novembra beigām Akadēmijā plānotas vēl četras nodarbības. Pirmajās trijās tiks aplūkota uzņēmējdarbības loma ilgtspējīgā reģionālajā attīstībā un ģeopolitisko procesu ietekme uz reģionālo attīstību un ekonomisko drošību, kā arī notiks iepazīšanās ar Gaujas Nacionālā parka bioreģionu. Savukārt novembra beigās Latvijas un Somijas jauniešu kopīgajā nodarbībā tiks pārrunātas reģionu iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas Savienības līmenī. Nodarbībās piedalīsies pārstāvji no AS “Valmieras stikla šķiedra”, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Latvijas pirmā bioreģiona un uzņēmuma “Citrus Solutions”, kā arī citi runātāji.

Priekšlikumu prezentācija VPR attīstības programmai notiks decembrī, bet janvārī Latvijas un Somijas jaunieši tiksies noslēdzošajā tiešsaistes nodarbībā, lai kopīgi pārrunātu, kā ES darbības vides izmaiņas var ietekmēt reģionālo attīstību. Nodarbībā tiks skarta arī dezinformācija un mediju pratība, un dalībnieki piedalīsies digitālā spēlē, kurā jāpārbauda fakti, jāatpazīst dezinformācija un jāanalizē ziņu avoti.

Vidzemes pašvaldību speciālisti 8.-9. oktobrī pieredzes apmaiņas braucienā uz Liepāju un Kuldīgu iepazina Latvijā jau īstenotus infrastruktūras attīstības un pilsētvides plānošanas risinājumus, kurus iespējams izmantot arī citās pašvaldībās. Dalībnieki īpaši novērtēja Liepājas pieredzi ilgtermiņa infrastruktūras projektu īstenošanā un pārraudzībā, kā arī Kuldīgas pieeju ēku energopārvaldībai un datu izmantošanai teritoriju attīstības plānošanā.

Braucienu organizēja Vidzemes plānošanas reģions, lai pilnveidotu pašvaldību speciālistu zināšanas par pilsētvides pielāgošanu klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu būvniecību un Jaunā Eiropas Bauhaus principu izmantošanu praksē. Tajā piedalījās pašvaldību un plānošanas reģiona speciālisti, kuru darbs saistīts ar infrastruktūras attīstību, būvniecību un teritoriju plānošanu.

Liepājā uzmanības centrā bija infrastruktūras pielāgošana klimata pārmaiņām un ilgtermiņa attīstības plānošana. Dalībnieki iepazinās ar jūras krasta aizsardzības projektu, kurā izbūvēta 225 metrus gara būna – jūrā izvirzīta hidrotehniska būve – un 431 metru garš krasta nostiprinājums, lai mazinātu erozijas radīto apdraudējumu notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Vēl viens piemērs ir Amatas ielas pārbūve, kur paaugstinātā ielas konstrukcija vienlaikus pilda aizsargdambja funkciju, mazinot Liepājas ezera plūdu radītos riskus.

Dalībnieki iepazinās arī ar pilsētvides labiekārtošanas risinājumiem, tostarp ūdenscaurlaidīga seguma izmantošanu Jaunliepājas kanālmalā un pludmales pieejamības uzlabošanu. Šajos projektos infrastruktūras attīstība apvienota ar lietusūdens apsaimniekošanu, piekļuves uzlabošanu un dabas teritoriju aizsardzību. Savukārt Zirgu salas attīstība parāda, kā bijušu atkritumu izgāztuvi, vairāku gadu garumā īstenojot savstarpēji saistītus projektus, iespējams pārveidot par publiski pieejamu dabas, atpūtas un vides izglītības teritoriju.

Kuldīgā īpašu interesi raisīja pašvaldības izmantotās ēku energopārvaldības metodes un datos balstīta pieeja pilsētvides plānošanai. Analizējot ēku kopējo un īpatnējo enerģijas patēriņu, pašvaldība nosaka, kur resursi tiek izmantoti nelietderīgi un nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, skolu ventilācijas sistēmu darbības datu analīze ļāvusi konstatēt, ka atsevišķas iekārtas nevajadzīgi darbojas naktīs un brīvdienās. Pielāgojot to darbības režīmu faktiskajām vajadzībām, iespējams samazināt enerģijas patēriņu bez apjomīgiem ieguldījumiem ēku pārbūvē.

Kuldīgā tiek pētīts arī pilsētvides mikroklimats. Izmantojot pie kokiem izvietotus sensorus, tiek iegūti temperatūras un mitruma dati, kas var palīdzēt plānot pilsētas apzaļumošanu.

Vēl viens pieredzes apmaiņas virziens bija esošo ēku un agrāk izmantotu teritoriju pielāgošana jaunām funkcijām. Kuldīgā dalībnieki apmeklēja vēsturiskā ēku kompleksā izveidoto mākslas un izglītības koprades centru “Adatu Fabrika” un sociālo pakalpojumu centru “Tilts”. Savukārt Kaļķu ielas kvartālā bijusī rūpnieciskā teritorija pakāpeniski pārtapusi par uzņēmējdarbības un kultūras vietu. Šie piemēri apliecina, kā vēsturisko apbūvi iespējams saglabāt, vienlaikus pielāgojot to mūsdienu vajadzībām.

Brauciens deva iespēju ne tikai iepazīt konkrētus tehniskos un pārvaldības risinājumus, bet arī pārrunāt to izmantošanas iespējas ar citu pašvaldību speciālistiem.

Informācijai

Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas ietvaros no 2021. līdz 2027. gadam.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.

Vidzemes plānošanas reģions aicina pašvaldību pārstāvjus, jomas speciālistus un citus interesentus piedalīties Interreg Europe programmas projekta “Viedie apgaismojuma stabi kā zaļu un energoefektīvu kopienu virzītājspēks (RESONANCE)” seminārā – Viedā pilsētvide praksē. Kā tehnoloģijas palīdz veidot viedāku pilsētvidi?

Pasākumā Latvijas eksperti un pašvaldību pārstāvji dalīsies praktiskajā pieredzē par viedo tehnoloģiju izmantošanu pilsētvidē un diskutēs par iespējām šos risinājumus izmantot ilgtspējīgākas un iedzīvotājiem ērtākas vides veidošanā. Viedais apgaismojums šodien vairs nav tikai par gaismu. Apgaismojuma infrastruktūra var kļūt par platformu sensoriem un datu ieguvei, palīdzot risināt jautājumus, kas saistīti ar mobilitāti, drošību, energoefektivitāti un pilsētvides kvalitāti.

Seminārā uzmanība tiks pievērsta viedā apgaismojuma un sensoru risinājumiem, kā arī mobilitātes datu izmantošanai. Dalībniekiem būs iespēja iepazīt praktiskus piemērus, uzklausīt ekspertu un pašvaldību pieredzi un kopīgi diskutēt par to, kādas iespējas šīs tehnoloģijas paver Latvijas pašvaldībām un kā tās var palīdzēt pieņemt datos balstītus lēmumus pilsētvides attīstībā.

Pasākums vienlaikus būs iespēja apmainīties ar pieredzi un idejām par to, kā tehnoloģiju un datu sniegtās iespējas izmantot gudrākas, ilgtspējīgākas un cilvēkiem ērtākas pilsētvides veidošanai.

Seminārs notiks:

• 27. Oktobrī
• no plkst. 11.00 līdz 14.00
• Cēsīs, H.E. Vanadziņa mājā

Programma:

• 10:30 –  11:00 Reģistrācija, rīta kafija
• 11:00 – 11:10 RESONANCE projekta labās prakses piemēri / Zane Pīpkalēja, VPR
• 11:10 – 11:40 Platforma elektrifikācijas iemaņu un kompetenču attīstībai / Ansis Avotiņš, RTU
• 11:40 – 12:00 No ielu apgaismojuma līdz viedai pilsētai / Reinis Kūla, Citylight.net
• 12:00 – 12:20 Viedā apgaismojuma risinājumi: Valmieras novada pašvaldības pieredze / Mārtiņš Jānis Milovankins, Valmieras novada pašvaldība
• 12:20 – 12:50 “Redzēt. Saprast. Rīkoties. Satiksmes dati, kā instruments pašvaldības lēmumiem” / Leons Mednis, SIA DataInsight
• 12:50 – 13:00 Kopsavilkums, diskusija
• 13:00 – 14:00 Tīklošanās pusdienas

Reģistrācijas saite: https://forms.cloud.microsoft/e/4iFds3SxQ6

Par projektu

Projekts “Viedie apgaismojuma stabi kā zaļu un energoefektīvu kopienu virzītājspēks” (RESONANCE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros.

No 8. līdz 9. oktobrim Vidzemes pašvaldību un Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) speciālisti pieredzes apmaiņas vizītē Liepājā un Kuldīgā iepazīs pašvaldību īstenotus risinājumus, kas palīdz pielāgot infrastruktūru klimata pārmaiņām un attīstīt ilgtspējīgu pilsētvidi un būvniecību.

Vizītes mērķis ir dot pašvaldību speciālistiem iespēju klātienē izvērtēt konkrētus risinājumus un to īstenošanas pieredzi. Liepājā uzmanība būs pievērsta klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai pilsētvidē un infrastruktūrā, tostarp krasta aizsardzībai, publiskās ārtelpas attīstībai un degradētu teritoriju atjaunošanai. Kuldīgā dalībnieki iepazīs ilgtspējīgas arhitektūras un būvniecības piemērus, vēsturisku ēku un teritoriju pielāgošanu jaunām funkcijām, kā arī Jaunā Eiropas Bauhaus principu izmantošanu.

Pieredzes apmaiņas vizīte tiek organizēta projekta “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros. Projektā VPR atbild par pašvaldību un reģiona speciālistu zināšanu un prasmju pilnveidi infrastruktūras un būvniecības risinājumu jomā klimata mērķu sasniegšanai.

Projektu finansē Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), un tas tiek īstenots sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un pārējiem Latvijas plānošanas reģioniem.

Jāatgādina, ka TPF atbalsta teritorijā no Vidzemes plānošanas reģiona ietilpst Alūksnes, Cēsu, Gulbenes, Madonas, Smiltenes, Valkas un Valmieras novadi. Savukārt Limbažu, Ogres un Saulkrastu novadi fonda atbalsta teritorijā nav iekļauti. TPF teritorijas noteiktas atbilstoši statistisko reģionu robežām, kas bija spēkā 2022. gada 25. novembrī.

No 29. septembra līdz 1. oktobrim Vidzemes plānošanas reģions sestajā partneru sanāksmē uzņēma Interreg Europe projekta “Jauni sadarbības modeļi labākai dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) partnerus no Polijas, Spānijas, Somijas, Francijas un Grieķijas. Trīs dienu programma Valmierā un Gulbenes novadā bija veltīta identitātes, piederības sajūtas un noturīgu kopienu veidošanai, iepazīstot Vidzemes praktiskos piemērus un diskutējot par to, kā Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) principi var palīdzēt veidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu dzīves vidi.

Jaunais Eiropas Bauhaus nav tikai par ēkām un arhitektūru – tā centrā ir kvalitatīva dzīves vide, kurā savienojas ilgtspēja, estētika un iekļaušana. Tikšanās laikā projekta partneri prezentēja savu pieredzi JEB principu īstenošanā dažādos Eiropas reģionos. Spānijas partneri dalījās pieredzē par lauku mantojuma atdzīvināšanu un kopienas stiprināšanu, savukārt Polijas partneri – par kultūras pieejamības veicināšanu. Francijas pieredze ļāva iepazīt universitāšu pilsētiņu pārveides pieeju, bet Somijas partneri iepazīstināja ar Arktikas JEB vietējās kopienas (Arctic NEB Local Chapter) izveidi – pirmo šāda veida iniciatīvu Somijā, kas apvieno dažādu nozaru organizācijas un institūcijas, lai JEB principus īstenotu Ziemeļsomijas apstākļos. Šīs dažādās pieredzes vienoja jautājumi par vietējo identitāti, piederības sajūtu un cilvēku iesaisti savas dzīves vides veidošanā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta arī Vidzemes pieredzei – tam, kā stiprināt cilvēku saikni ar vietu un veidot noturīgas kopienas. Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule dalījās pieredzē par piederības sajūtas nozīmi, cilvēkiem izlemjot atgriezties no ārvalstīm Vidzemē, savukārt Reinis Krēgers ar savu personīgo stāstu un dzīves filozofiju rosināja paskatīties uz piederību no cilvēka skatpunkta – kas mudina atgriezties, iesakņoties un izvēlēties konkrētu vietu par savām mājām.

JEB principus projekta partneri iepazina arī praksē, apmeklējot vairākas vietas Valmierā un Gulbenes novadā. Viens no piemēriem bija laikmetīgās mākslas telpa “Kurtuve” – bijusī pilsētas katlu māja, kas ieguvusi jaunu funkciju un kļuvusi par kultūras telpu. Partneri iepazina “Kurtuves” tapšanas stāstu un uzzināja, kā, ieilgstot Valmieras Drāmas teātra ēkas rekonstrukcijai, industriālā ēka dažu mēnešu laikā tika pielāgota teātra vajadzībām un kļuva par tā pagaidu mājvietu. Arī pēc teātra atgriešanās savās mājās “Kurtuve” turpina attīstīties kā laikmetīgās mākslas telpa, saglabājot ēkas industriālo raksturu un piešķirot kādreizējai katlu mājai jaunu lomu pilsētas kultūras dzīvē.

Vēl viens praktisks piemērs Valmierā bija sporta un aktīvās atpūtas parks “Mežs”, kur kādreizējā asfaltētā teritorija pārveidota par apzaļumotu un daudzveidīgu publisko ārtelpu sportam, atpūtai un kopā būšanai. Parka iepazīšana notika aktīvā veidā – Reiņa Krēgera vadībā projekta partneri komandās devās interaktīvā spēlē, ar lietotnes palīdzību sekojot norādēm un pildot dažādus uzdevumus. Aktivitāte vienlaikus ļāva iepazīt gan pašu vietu, gan praksē piedzīvot kopā darbošanos un komandas sajūtu. 

Savukārt Gulbenes pusē uzmanības centrā bija kultūras un industriālais mantojums un tā loma vietas identitātes un piederības sajūtas stiprināšanā. Projekta partneri devās braucienā ar Gulbenes–Alūksnes bānīti – vienīgo regulāri kursējošo šaursliežu vilcienu Baltijas valstīs, kas joprojām ik dienu pārvadā pasažierus 33 kilometru garajā maršrutā un vienlaikus kļuvis par nozīmīgu tūrisma un kultūras mantojuma daļu. 

Stāmerienas pilī partneri iepazina pils vēsturi un tās lomu vietējās kopienas dzīvē dažādos laikos, kā arī to, kā kultūrvēsturiskais mantojums tiek izmantots mūsdienās. Atjaunotā pils šobrīd ir ne vien apskates objekts, bet arī vieta izstādēm, koncertiem, pasākumiem un kopienas iniciatīvām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vietējo cilvēku atmiņu un stāstu saglabāšanai, tādējādi iesaistot kopienu pašas vietas identitātes veidošanā. 

Viestura ielas kvartāla un Gulbenes depo apmeklējums šo stāstu turpināja industriālā mantojuma kontekstā. Gulbenes dzelzceļa mezgla vēsture aizsākusies jau 20. gadsimta sākumā, bet depo arī šodien saglabā savu praktisko funkciju – tajā atrodas Bānīša administrācija un remontdarbnīcas, vienlaikus vēsturisko industriālo vidi atverot arī apmeklētājiem un tūrisma aktivitātēm.  

Dienas noslēgumā partneri iepazina arī Gulbenē radītu mūsdienīgu ilgtspējas un dizaina piemēru – uzņēmuma “Carbon Less Future” izstrādāto “CLF Growth Container”, kurā kontrolētos apstākļos iespējams audzēt koku stādus. Septembrī šis risinājums saņēma Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja “DesignEuropa Awards 2026” balvu.  

Partneru sanāksme tika noslēgta Valmierā, apmeklējot Valmieras Drāmas teātri. Partneri iepazina atjaunoto teātra ēku un tās piedāvātās iespējas pēc vērienīgās pārbūves, tādējādi simboliski noslēdzot arī Valmierā iepazīto stāstu par “Kurtuvi”, kas būvdarbu laikā kalpoja par teātra pagaidu mājvietu. Teātra piemērs ļāva vēlreiz paraudzīties uz kultūras infrastruktūru JEB kontekstā – ne tikai kā uz ēku, bet kā uz vietu, kas veido pilsētas identitāti, pulcē cilvēkus un ir nozīmīga kopienas un kultūras dzīves daļa. 

Papildu JEB piemēru iepazīšanai Vidzemē, tika organizēta darba grupa, lai, izmantojot projekta partneru zināšanas, pieredzi un ekspertīzi, uzsāktu darbu pie praktisku vadlīniju izstrādes. Primāri vadlīnijas  iecerēts izmantot kā palīdzīgu instrumentu projektu pieteikumu sagatavošanas fāzē, integrējot jau šajā posmā JEB pamatprincipus – estētiku, ilgtspēju un iekļaušanu. 

Par projektu

Projekts “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir uzlabotreģionālās attīstības politikas instrumentus partneru reģionos, izmantojot kopradošu zināšanu apmaiņas procesu par to, kā Eiropas reģioni savās attīstības stratēģijās īsteno trīs Jaunā Eiropas Bauhaus vērtības: ilgtspēju, estētiku un iekļaušanu. Vairāk par projektu: https://ej.uz/86jm  

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.