2026. gada 17. aprīlī Ungurpils bibliotēkā “SALA”, Limbažu novadā, pulcējās izglītības jomas profesionāļi, politikas veidotāji, diasporas pārstāvji un remigranti forumā “Remigrācija un izglītība 2026”. Pasākuma laikā tika diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas gatavību remigrācijai un meklēti risinājumi veiksmīgākam atgriešanās procesam.
Izglītība kā stiprā puse remigrācijā
Forumu atklāja Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale, uzsverot pašvaldību lomu remigrācijas veicināšanā un atbalsta nodrošināšanā ģimenēm ar bērniem. “Runājot par ģimeņu atgriešanos Latvijā, izglītības jautājums bieži tiek minēts kā izaicinājums, taču es to redzu kā risināmu šeit un tagad – mums ir labi pedagogi un nepieciešamie resursi,” tā Upmale.
Ar uzrunu forumā uzstājās Latviešu valodas aģentūras direktores vietniece un Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, aktualizējot valodas, diasporas un izglītības politikas jautājumus. “Vidzemes plānošanas reģionam jāizsaka īpašs kompliments – te ir mērķtiecīgi veidota augsta līmeņa remigrācijas kultūra, tostarp izglītībā,” uzsvēra Dalbiņa.
Maija Bilsēna, Ārlietu ministrijas Diasporas grupas padomniece, norādīja, ka atgriešanās Latvijā turpinās, un 2024. gada dati apliecina pozitīvu tendenci ar nelielu, bet nozīmīgu plusu migrācijas bilancē. “Viens no būtiskākajiem virzieniem diasporas politikā 2027.–2029. gadam ir mērķtiecīgs un sistemātisks atbalsts latviskajai izglītībai pasaulē un mūsu kultūras tradīciju saglabāšanai nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Bilsēna.
Atbalsts pedagogiem un remigrantu bērniem
Pasākuma programmā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības pieejamībai un kvalitātei remigrantu bērniem. Tika prezentēta remigrantu bērnu pieredze, kā arī izcelts Latviešu valodas aģentūras atbalsts pedagogiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem, kas atgriezušies no ārvalstīm. Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras metodiķe, uzsvēra: “Latviešu valodas aģentūra nodrošina plašu atbalstu pedagogiem, un mūsu vietnē ‘Mācību metodiskie materiāli’ ir apkopots bagātīgs resursu klāsts – gan diasporai, gan pieaugušajiem, gan skolotājiem.”
Pētniece Daina Gross forumā prezentēja pētījumu “Remigrantu bērni: savējie citādā pieredzē”, kurā īpaša uzmanība pievērsta ne tikai kvantitatīvajiem rādītājiem, bet arī bērnu un ģimeņu subjektīvajai – emocionālajai pieredzei. Pētījumā intervēti vecāki, jaunieši, pedagogi, psihologi un citas atbalsta personas, lai padziļināti izprastu integrācijas procesu. Kā biežākais atgriešanās iemesls minēta ģimenes un draugu pietrūkšana (35%), savukārt ārpus Latvijas dzīvojošie visvairāk satraucas par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām un atšķirīgu mācību praksi. Vienlaikus 41% respondentu norāda, ka bērnu integrāciju Latvijā nekas nav būtiski kavējis.
Diskusijās – par sistēmu un cilvēcīgo attieksmi
Būtiska foruma daļa bija paneļdiskusija “Vai Latvijas izglītības sistēma šobrīd ir gatava remigrācijai un kas vēl ir jāmaina?”, kuru vadīja Anna Pointere. Tajā dalībnieki uzsvēra, ka pedagogu atbalsts lielā mērā ir atkarīgs no izglītības iestādes vadības un administrācijas attieksmes. Tika akcentēts, ka nozīmīgs ir arī vienkāršs cilvēcīgs novērtējums – pateikts “paldies” vai izteikta uzslava var būt būtisks motivācijas avots.
Eksperti vienlaikus norādīja, ka valsts līmenī atbalsts pedagogiem pastāv – pieejami mācību materiāli, sistēmiski risinājumi un programmas, taču izšķiroši ir, cik aktīvi katrs iesaistītais tos izmanto savā darbā.
Praktiski risinājumi skolās
Darba grupās dalībnieki diskutēja par atgriešanās realitāti skolās, diasporas un Latvijas sadarbības modeļiem, kā arī vecāku izvēlēm – atgriezties vai palikt ārvalstīs. Vienā no darba grupām tika izcelti pirmie soļi, kas palīdzētu remigrantu bērnam justies pieņemtam skolā – savlaicīga iepazīstināšana ar skolu un tās procesiem jau pirms atgriešanās, kā arī mentoru programmas ieviešana.
Tika uzsvērts, ka skolēnam būtiski nodrošināt atbalsta personu jeb uzticības kontaktu skolā, pie kura vērsties ar jautājumiem un izaicinājumiem. Tāpat nozīmīgs ir skolas vadības atbalsts pedagogiem, nodrošinot vienotu un skaidru informācijas apriti starp visiem, kuri ikdienā strādā ar remigrantu bērniem.
Pieredze, kas iedvesmo
Foruma otrajā daļā tika izcelti praktiski piemēri un pieredzes stāsti. Ar izglītības inovāciju risinājumiem dalījās asociācijas “Latvijas Koks” valdes locekle un vadītāja Sigita Alksne. “Latvijas Koks” iniciatīva piedāvā inovatīvu pieeju jauniešu izglītībai, organizējot nometni Mazirbē, kur mācīšanās balstīta četros dabas elementos, papildinot tos ar piekto – inovāciju. Nometnes ietvaros tiek īstenota jēgpilna, praktiska mācīšanās, kur jaunieši vecumā no 10 līdz 16 gadiem paši konstruē un eksperimentē, veidojot raķetes, vēja ģeneratorus un ūdens attīrīšanas iekārtas, tādējādi attīstot gan tehniskās prasmes, gan radošo domāšanu.
Savukārt skolotāju un vecāku pieredzi prezentēja Ineta Lopenova, Sandra Lielmeža, Inese Mūrmane, kā arī Marta Svensone, sniedzot personiskus stāstus par atgriešanos Latvijā. Tika secināts, ka ļoti daudzas diasporas ģimenes vēlas atgriezties Latvijā, taču viens no lielākajiem satraukumiem ir – kā bērns spēs pielāgoties jaunajai videi.
Diasporas izglītības sadaļā ar pieredzi dalījās Evija Briede, Vineta Zālīte un Gints Jegermanis, bet par studiju iespējām Latvijā diasporas jauniešiem stāstīja Agnese Šķēle, pārstāvot iniciatīvu “Study in Latvia”.
Kopīgs secinājums – nepieciešama sadarbība
Forumā tika uzsvērts, ka izglītība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē ģimeņu lēmumu atgriezties Latvijā. Dalībnieki vienojās, ka nepieciešama mērķtiecīga, koordinēta un ilgtermiņā balstīta sadarbība starp valsts, pašvaldību, izglītības iestāžu un diasporas pārstāvjiem.
Forums “Remigrācija un izglītība” Ungurpilī apliecināja – Latvijā ir gan kompetence, gan pieredze, gan skaidrs virziens, kā no diskusijām virzīties uz konkrētu rīcību.
