Uzņēmēji augusta beigās tiekas ar zinātniekiem un pētniekiem

automatisks melnraksts

Vasaras noslēgumā, 25. augustā, Valmierā norisinājās diskusija starp pētniekiem, zinātniekiem un uzņēmējiem. Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā diskusijā dalībnieki dalījās pieredzē un meklēja veiksmīgākos veidus sasvstarpējai sadarbībai Lai gan sadarbība visbiežāk abām pusēm bijusi veiksmīga, uzņēmēji atzīst, ka dalībai konkursos uz Eiropas Savienības finansējumu ir daudz birokrātisko un finansiālo šķēršļu, kas nereti arī apgrūtina nonākšanu pie kvalitatīva un abpusēji izdevīga rezultāta.

Dienas pirmajā daļā zinātnes un pētniecības institūtu, kā arī Latvijas augstskolu pārstāvji iepazīstināja uzņēmējus ar saviem pakalpojumiem un nozarēm, kurās var saņemt atbalstu un zināšanas no Latvijā un pasaulē atzītiem speciālistiem, kā arī iesaistīt studentus uzņēmējdarbības jautājumu risināšanā. Lai gan piedāvājums ir plašs, atvērts paliek jautājums, kāpēc liela daļa uzņēmēju šādu iespēju nav izmantojuši.

Diskusijas daļā gan zinātnieki, gan uzņēmēji dalījās ar līdzšinējo pieredzi uzņēmējdarbības attīstībā, izmantojot gan privāto, gan valsts finansējumu. “Dažkārt man, kā uzņēmējam, vieglāk ir atrast iespēju, kā no saviem līdzekļiem investēt attīstībā un jaunos produktos, nekā meklēt Eiropas Savienības un valsts atbalstu,” uzsvēra vairāki klātesošie. Šajā gadījumā uzņēmēji uzsver arī lielo birokrātijas slogu, taču nozīmīgs aspekts ir arī īsie laika termiņi, kādos projekta pieteikums jāsagatavo, kā arī sadārdzinātās izmaksas, ko piedāvā citi pakalpojuma sniedzēji. “Bieži vien ideja par uzņēmējdarbības atbalstu no Eiropas Savienības vai valsts līdzekļiem ir ļoti laba, taču sagatavošanās posms nereti norādīts tik īss, ka gribot nevari projektu sagatavot augstā kvalitātē,” stāsta pieredzējis uzņēmējs pārtikas un pakalpojuma nozarē. Vēl viens aspekts, kas apgrūtina zinātnieku iespējas strādāt ar uzņēmējiem, ir administratīvās prasības gan pētniekiem, gan uzņēmējiem – ne visi Latvijā esošie pētniecības institūti atbilst nosacījumiem. Lai gan netiek apšaubīta to kvalitāte, standartizētie kritēriji ierobežo arī uzņēmēju iespējas izvēlēties sev vēlamo un piemērotāko pētniecības iestādi.

Savukārt, ja uzņēmējs ir gatavs investēt zinātnē savu laiku un resursus, nereti apjukums rodas, kā un kur to pareizāk izdarīt. Vairākiem institūtiem, universitātēm un augstskolām jau ir savs intelektuālais īpašums un patenti, ar ko labprāt dalītos, taču informācija par katru no tiem ir skopa vai atrodama sarežģītā zinātniskajā valodā. Informācijas trūkums sastopams arī pašu atbalsta instrumentu pieejamībā, ko uzņēmēji, tiekoties vienuviet, atzina par nepietiekamu.

Lai gan uzņēmēja un zinātnieka sadarbības ceļi vēl nav gludi, diskusijā bija dzirdama arī veiksmīga pieredze. Kā atzina paši diskusijas dalībnieki – svarīgi, lai abas nozares spētu viens otru saprast un sarunātos “vienā valodā”. Ja vien zinātnes un pētniecības pārstāvji turpinātu tuvināties uzņēmējiem, savus pakalpojumus skaidrojot saprotami un vienkāršoti, arī sadarbības iespējas būtu vieglāk saskatīt. Savukārt uzņēmēji ir aicināti meklēt iespējas sadarbībai arī ārpus projektu konkursiem, nākot klajā ar konkrētām problēmām vai uzņēmuma izaicinājumiem. Ja vien abās pusēs būs iespēju un ideju – finansējumu bieži vien var rast kopīgiem spēkiem.

Svarīgs ir arī “vidutājs” starp zinātnieku un uzņēmēju, lai abu kopīgajām interesēm rastu pēc iespējas veiksmīgāku risinājumu. Šādu lomu varētu pildīt valsts. Sākotnēji gan jāizvērtē, kā atbalsta instrumentus un starpnozaru sadarbību varētu padarīt ērtāku un pieejamāku ik vienam interesentam. Vidzemes plānošanas reģions jau tagad, īstenojot INTERREG Europe programmas projektus “RATIO”, “SUPER” un “ecoRIS3”, meklē risinājumus, kas valsts iestādēm būtu jāmaina vai jāuzlabo savā ikdienas darbā un birokrātijas slogā, lai veicinātu gan uzņēmēju, gan pētnieku interesi iesaistīties sadarbības projektos un tādējādi Latvijā esošo uzņēmējdarbību padarītu vēl konkurētspējīgāku citu valstu vidū.

Diskusija organizēta Vidzemes plānošanas reģiona projektu “RATIO”, “SUPER” un “ecoRIS3” ietvaros, kas finansēta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” programmas. Vairāk par projekta aktivitātēm un Vidzemes plānošanas reģiona mērķiem varat iepazīties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā www.vidzeme.lv

 

Papildus informācija:

Sanda Serafinoviča

Projektu vadītāja

Vidzemes plānošanas reģions

e-pasts: sanda.serafinovica@vidzeme.lv

 

Informāciju sagatavoja:

Māra Rudīte

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Vidzemes plānošanas reģions

e-pasts: mara.rudite@vidzeme.lv

Mob.: +371 26454562