Vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācija nepieciešama trešdaļā pašvaldību un aptuveni ceturtdaļā privātīpašumā esošo teritoriju
Lielākā daļa bijušo kūdras ieguves vietu Latvijā jau ir atjaunojušās
Latvijā ir daudz vietu, kur agrāk ieguva kūdru.
Tagad speciālisti ir izpētījuši šo teritoriju stāvokli.
Pētījums parāda, ka lielākā daļa bijušo kūdras ieguves vietu jau ir atjaunojušās.
Daudzās vietās daba ir atjaunojusies pati.
Citās vietās cilvēki ir iestādījuši mežu vai veikuši citus atjaunošanas darbus.
Tomēr daļā teritoriju vēl ir nepieciešama cilvēku palīdzība.
Ko speciālisti noskaidroja?
Speciālisti atsevišķi pētīja pašvaldību un privātpersonu zemi.
Pašvaldību īpašumos
Speciālisti izpētīja 1417 hektārus bijušo kūdras ieguves vietu.
Aptuveni divas trešdaļas šo teritoriju jau ir atjaunojušās.
Tas nozīmē, ka lielākajā daļā teritoriju papildu atjaunošanas darbi nav nepieciešami.
Aptuveni vienā trešdaļā teritoriju speciālisti iesaka veikt atjaunošanas darbus.
Kopā tie ir 467 hektāri.
Privātpersonu īpašumos
Speciālisti izpētīja 8158 hektārus bijušo kūdras ieguves vietu.
Aptuveni trīs ceturtdaļas šo teritoriju jau ir atjaunojušās.
Aptuveni vienā ceturtdaļā teritoriju vēl ir nepieciešami atjaunošanas darbi.
Kopā tie ir 1892 hektāri.
Kā var atjaunot bijušās kūdras ieguves vietas?
Katra teritorija ir atšķirīga.
Tāpēc visās vietās nevar veikt vienādus darbus.
Dažās vietās var atjaunot purvu.
Piemēram, aizsprostot grāvjus, lai purvā saglabātos ūdens.
Citās vietās var:
- iestādīt mežu;
- izveidot ūdenstilpi;
- audzēt lielogu dzērvenes;
- audzēt krūmmellenes;
- audzēt citus augus, kuriem piemērota mitra augsne.
Piemērotākais risinājums ir atkarīgs no zemes un ūdens apstākļiem.
Svarīgas ir arī zemes īpašnieka vēlmes.
Kāpēc bija nepieciešama teritoriju izpēte?
Dažas bijušās kūdras ieguves vietas jau ir atjaunojušās pašas.
Piemēram, tajās atkal aug purva augi.
Citās vietās ir izauguši meži vai izveidojušās ūdenstilpes.
Tāpēc visās agrākajās kūdras ieguves vietās nav nepieciešami jauni atjaunošanas darbi.
Speciālisti izmantoja kartes un citus datus.
Viņi arī apmeklēja teritorijas un apskatīja tās dabā.
Tas palīdzēja noskaidrot, kur vēl nepieciešami atjaunošanas darbi.
Kur var izlasīt pētījuma rezultātus?
Pētījumu veica biedrība “Baltijas krasti”.
Speciālisti sagatavoja divus ziņojumus.
Vienā ziņojumā ir informācija par pašvaldību zemi.
Otrā ziņojumā ir informācija par privātpersonu zemi.
Lasīt ziņojumu par pašvaldību īpašumiem
Lasīt ziņojumu par privātpersonu īpašumiem
Kā izmantos pētījuma rezultātus?
Pētījums palīdzēs saprast, kuras bijušās kūdras ieguves vietas vēl nepieciešams atjaunot.
Iegūto informāciju varēs izmantot turpmāko darbu plānošanai.
Tā palīdzēs arī valsts un pašvaldību speciālistiem pieņemt lēmumus par šo teritoriju nākotni.
Pētījums veikts projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”.
Projektu īsteno Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales plānošanas reģioni.
Projektu finansē Eiropas Savienības Taisnīgas pārkārtošanās fonds.
