No 2026. gada aprīļa līdz jūnija beigām Vidzemes plānošanas reģiona un pašvaldību speciālisti sešu darbsemināru laikā izstrādāja kopīgu ietvaru ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības attīstības novērtēšanai reģionā. Dalībnieki vērtēja, kā pašvaldību rīcībā jau esošos un uzņēmēju aptaujās iegūtos datus izmantot mērķtiecīgāk, lai novērtētu īstenoto pasākumu rezultātus, ietekmi un pieņemtu pamatotākus lēmumus nākotnē.
Darbsemināru cikls “Ceļā uz vienotu reģiona attīstības uzraudzības sistēmu: ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības attīstības novērtēšana Vidzemes pašvaldībās”, kas tika īstenots sadarbībā ar Eiropas Atveseļošanas fonda projektu “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” turpināja projektā “PoliRuralPlus” sākto darbu.
Jau 2025. gada sarunās ar pašvaldību speciālistiem un hakatonā “Dati attīstībai” iezīmējās praktiskie sarežģījumi, kas ietekmē datu apkopošanu un izmantošanu pašvaldību un reģiona līmenī. Savukārt 2026. gada darbsemināru dalībnieki pievērsās konkrētu ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības vides novērtēšanas risinājumu izstrādei.
Pirmajā darba posmā pašvaldību attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti analizēja pašvaldību īstenotās aktivitātes un to saistību ar attīstības plānošanas dokumentos definētajiem rezultātiem. Izmantojot pārmaiņu teorijas pieeju, dalībnieki formulēja vēlamās pārmaiņas uzņēmējdarbības vidē un vērtēja, kādas darbības, resursi, starprezultāti un rādītāji nepieciešami, lai pamatoti novērtētu virzību uz šīm pārmaiņām un šo pārmaiņu radīto ietekmi.
Darbsemināros secināts, ka plānošanas dokumentos ietvertie rādītāji ne vienmēr pietiekami precīzi parāda saikni starp pašvaldības veiktajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. Pašvaldībās atšķiras arī datu vākšanas regularitāte, informācijas strukturēšanas prakse un analītiskā kapacitāte. Tādēļ kopīgai pieejai ekonomiskās aktivitātes novērtēšanai reģionā nepieciešami ne tikai atbilstoši rādītāji, bet arī vienota izpratne par datu avotiem, apkopošanas biežumu, atbildībām datu ieguves, analīzes un uzglabāšanas procesos, kā arī informācijas izmantošanu lēmumu pieņemšanā un rīcību īstenošanā.
Praktiskā darba rezultātā izveidots sešu rādītāju kopums turpmākai apspriešanai. Katram rādītājam izstrādāta “rādītāja pase”, kurā precizēti nepieciešamie dati, to apkopošanas un atjaunošanas kārtība, kā arī atbildība par informācijas uzturēšanu. Tas ļautu pašvaldību datus savstarpēji salīdzināt un izmantot reģiona attīstības novērtēšanā.
Otrs būtisks darbsemināru cikla jautājums bija pašvaldību veikto uzņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju aptauju salīdzināmība. Iepriekšējo divu gadu anketu izvērtējums parādīja, ka tajās aplūkotas vairākas līdzīgas tēmas, taču atšķiras jautājumu formulējumi, vērtējuma skalas un mērījumu pieejas. Analīzē apkopoti 36 atkārtoti vai saturiski līdzīgi jautājumi desmit tematiskajās grupās. No tiem darbsemināru dalībnieki noteica deviņus prioritārus jeb “kodola” jautājumus, kurus varētu izmantot visās Vidzemes pašvaldībās.
“Kodola” jautājumu ietvaru katra pašvaldība varētu papildināt ar jautājumiem no atsevišķiem tematiskajiem moduļiem atbilstoši vietējai situācijai un prioritātēm. Tādējādi “kodola” jautājumu daļā saņemto aptaujas rezultātu dati būtu salīdzināmi gan starp
pašvaldībām, gan dažādos laika periodos. Izstrādātais jautājumu ietvars vēl jāpilnveido un jāpārbauda praksē, īstenojot pilotaptauju un izvērtējot “kodola” jautājumus. Tādēļ šobrīd Vidzemes plānošanas reģions ir uzsācis komunikāciju ar Centrālās statistikas pārvaldi par datu nodrošinājumu attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem reģiona pašvaldību griezumā, kā arī par iespējamu sadarbību respondentu izlases sagatavošanā.
Izstrādājot kopīgo pieeju, jāņem vērā pašvaldību atšķirīgais lielums, cilvēkresursi, tehniskais nodrošinājums un iespējas regulāri iegūt un analizēt datus. Darbsemināru noslēgumā dalībnieki vērtēja arī vienotas uzraudzības sistēmas ieviešanai nepieciešamos resursus, atbildības sadalījumu, tehnoloģiskos risinājumus un sistēmas darbības novērtēšanas principus.
Darbsemināru ciklā paveiktais rāda, ka vienotai reģionālās attīstības uzraudzībai nepietiek tikai ar kopīgu rādītāju izvēli. Nepieciešama arī pašvaldību vienošanās par procesa organizāciju – datu ieguvi, analīzi, apkopošanu un uzglabāšanu, un atkal izmantošanu lai ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības vides attīstības novērtējums balstītos stabilā, vairāku gadu periodā bāzētā pamatā, kas uzrādītu ekonomiskās aktivitātes dinamiku un īstenoto rīcību ietekmi uz to.
Darbsemināru ciklā īstenotās aktivitātes ir daļa no Horizon Europe projekta “Ilgtspējīga, līdzsvarota un sadarbībā balstīta pilsētu un lauku teritoriju attīstība, veicinot datos balstītu lēmumu pieņemšanu” (PoliRuralPlus) darba Vidzemē pie datos balstītas reģionālās attīstības uzraudzības pilnveides. Projekta mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu, līdzsvarotu un sadarbībā balstītu pilsētu un lauku teritoriju attīstību, veicinot inovatīvu metožu izmantošanu un datos balstītu lēmumu pieņemšanu.
