Otrdien, 26. maijā, noslēdzās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) organizētās apmācības “Ceļā uz vienotu reģiona attīstības uzraudzības sistēmu: ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības attīstības novērtēšana Vidzemes pašvaldībās”, kuru laikā pašvaldību speciālisti praktiskā un uz sadarbību balstītā darbā analizēja uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas pieejas, pilnveidoja prasmes darbā ar uzraudzības rādītājiem un datiem, kā arī kopīgi veidoja pamatu vienotai, datos balstītai reģiona attīstības uzraudzības sistēmai.
Darbsemināru cikls aizsākās 24. aprīlī un tā virsmērķis bija strādāt pie reģiona teritorijas attīstības uzraudzības sistēmu pilnveides, definējot vienotus rādītājus ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības vides dinamikas novērtēšanai. Jāņem vērā, ka būtiska nozīme rādītāju uzraudzībā ir datu iegūšanai, strukturizēšanai un uzglabāšanai. Tādēļ svarīga ir procesu kartēšana, kas būtu izmantojama visās reģiona pašvaldībās, vienlaikus apzinoties un ņemot vērā cilvēkresursu kapacitāti, tehnisko nodrošinājumu un politiskās vadības prioritātes.
Kā liecina darbsemināra ietvaros notikušās diskusijas, daudzās pašvaldībās joprojām trūkst pastāvīgas analītiskās kapacitātes, informācija bieži tiek iegūta un apkopota neregulāri un tikai nepieciešamības gadījumos, tādejādi apgrūtinot gan datos balstītu lēmumu pieņemšanu gan komunikāciju ar sabiedrību, pamatojot pieņemtos lēmumus. Šāda situācija var radīt arī plaisu starp pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem uzstādījumiem un praktiskajām rīcībām.
Lai šo risinātu un veicinātu uz pierādījumiem un datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, dalībnieki praktiski strādāja, pielietojot “Pārmaiņu teorijas” metodi, kas uzsver attīstības novērtēšanai definēto rādītāju sasaisti ar vēlamajiem mērķiem – šoreiz tieši attiecībā uz ekonomiskās aktivitātes un uzņēmējdarbības vides veicināšanu pašvaldībās. Tas deva iespēju kritiski pavērtēt šobrīd attīstības plānošanas dokumentos iekļautos rādītājus, to definīcijas, atklājot situācijas, kad noteiktie rādītāji ne vienmēr ļauj novērtēt virzību uz vēlamo mērķi.
VPR Teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ieva Kalniņa uzsvēra, ka darbsemināru cikls sniedza būtisku ieguldījumu vienotas uzraudzības pieejas veidošanā Vidzemes plānošanas reģionā: “Īpaši nozīmīga bija iespēja dažādu pašvaldību speciālistiem tikties, veidot savstarpējos kontaktus un dalīties praktiskajā pieredzē par ekonomiskās aktivitātes novērtēšanu un uzņēmējdarbības atbalsta procesiem. Šāda tīklošanās un pieredzes apmaiņa ļāva ne tikai labāk izprast visa reģiona kopīgos izaicinājumus, bet arī identificēt efektīvākās pieejas un risinājumus tā attīstības veicināšanai no pašvaldību skatupunkta. Vienlaikus, semināri būtiski stiprināja izpratni par uzraudzības procesa nozīmi kā datos balstītu instrumentu kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanai, aktivitāšu izvērtēšanai un ilgtermiņa ietekmes noteikšanai, akcentējot izaicinājumus datu analītikas jomā. Praktiskais darbs un pārmaiņu teorijas pieeja palīdzēja skaidrāk sasaistīt pašvaldību aktivitātes ar sasniedzamajiem rezultātiem un kopējiem reģiona attīstības mērķiem.”
Kā atzina Ilze Vogina, Madonas novada Centrālās administrācijas Attīstības nodaļas vadītāja, darbsemināru tēma pašvaldībai ir ļoti aktuāla un īstajā brīdī: “Darbsemināru procesā izdevās ne tikai identificēt būtiskākos izaicinājumus uzņēmējdarbības atbalsta jomā, bet arī strukturēti definēt vajadzības, iespējamos risinājumus un nepieciešamos attīstības rādītājus. Diskusijas un mājasdarbi ļāva izvērtēt esošo rādītāju aktualitāti, nozīmību un reālo ietekmi, vienlaikus nonākot pie secinājuma, ka nepieciešami jauni rādītāji, kvalitatīvāki dati, uzņēmumu profili un padziļinātāka uzņēmēju sentimenta analīze. Tas nākotnē palīdzēs pašvaldībai efektīvāk novērtēt atbalsta pasākumu ietekmi, analizēt attīstības tendences, pamatot investīciju lēmumus un savlaicīgi identificēt problēmas uzņēmējdarbības vidē. Semināru laikā kļuva skaidrāka datu un rādītāju nozīme, kas būtiski uzlabos attīstības plānošanas kvalitāti un palīdzēs pašvaldībai mērķtiecīgāk virzīties uz ilgtermiņa rezultātu sasniegšanu. Vienotas izpratnes veidošana starp novadiem un kopīga pieeja attīstības uzraudzībai un datu izmantošanai palīdzēs efektīvāk rast kopīgus risinājumus uzņēmējdarbības un citiem reģionāliem izaicinājumiem.”
Būtisks solis vienotu rādītāju definēšanā, ko iepazina pašvaldību speciālisti, ir “rādītāju pasu” izstrāde, sekojot standartizētai metodoloģijai, kas detalizēti apraksta katram rādītājam nepieciešamos datus, vākšanas regularitāti un atbildīgās struktūrvienības vai personas. “Rādītāju pase” palīdz standartizēt datu vākšanu un nodrošina informācijas salīdzināmību, uzrādot datu ceļu no to iegūšanas līdz reālai izmantošanai lēmumu pieņemšanā. Pašvaldību speciālistiem bija iespēja izmēģināt “rādītāju pasu” izstrādes uzdevumam izveidotā mākslīgā intelekta aģenta atbalstu, kas spēj palīdzēt ātri ģenerēt rādītāja pases melnrakstu, ko iespējams attiecīgi koriģēt un papildināt.
Pasākuma moderators Aleksandrs Ļubinskis savas prezentācijas laikā, uzsvēra to, cik būtiski ir pēc iespējas precīzāk nodefinēt rādītāju, izmantojot līdzību ar transportlīdzekļa datu paneli, kura informācijai vadītājs seko brauciena vai lidojuma laikā, ļaujot pieņemt tūlītējus lēmumus par tālāko rīcību un šīs rīcības sekām. Tāpat arī teritorijas attīstības uzraudzības sistēma nedrīkst būt ne pārāk vienkārša, kā tas bija pirmajiem iekšdedzes automobiļiem ar vienu mērinstrumentu, ne pārmērīgi sarežģīta kā lidmašīnām ar neskaitāmiem rādītājiem. Tieši šī līdzsvara meklējumi bija viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tika aktualizēts arī darbsemināru laikā.
Alūksnes novada pašvaldības ieskatā darbsemināru process bija vērtīgs un saturiski nozīmīgs, jo aktualizēja nepieciešamību pēc vienotas pieejas uzraudzības, datu apkopošanas un analīzes jomā: “Vienotas pieejas ieviešana nākotnē varētu sniegt vairākus būtiskus ieguvumus – efektīvāku procesu pārraudzību, salīdzināmus datus starp pašvaldībām, kvalitatīvāku stratēģisko plānošanu un iespēju identificēt attīstības tendences. Semināru process iezīmēja arī galvenos priekšnoteikumus veiksmīgas vienotas uzraudzības sistēmas izveidei. Kā galveno atziņu var minēt, ka efektīva un ilgtspējīga uzraudzības sistēma iespējama tikai ciešā sadarbībā, ar vienotu metodisko pieeju un skaidri definētiem mērķiem.”
Noslēdzot darbsemināru ciklu, pašvaldību pārstāvji novērtēja savstarpējo pieredzes apmaiņu, secinot, ka pašvaldību izaicinājumi datu uzkrāšanā ir ļoti līdzīgi, taču tieši atšķirīgās pieejas to risināšanai padara šādas kopīgas datu pratības iniciatīvas ārkārtīgi vērtīgas. Kā taustāms darbsemināru ieguvums ir 10 rādītāju kopums, kas kalpos kā materiāls tālākām diskusijām par datu ieguves procesa organizēšanu pašvaldībās un iespējām to standartizēt, lai tas būtu izmantojams visās pašvaldībās, raksturojot Vidzemes plānošanas reģiona teritoriju un tai raksturīgo ekonomisko aktivitāti un uzņēmējdarbības vides vitalitāti.
Vērtējot trīs darbsemināru cikla kopējo pienesumu, moderators Aleksandrs Ļubinskis norāda, ka tas devis gan praktiskus ieguvumus pašvaldībām, gan veicinājis kopīgu izpratni par attīstības uzraudzības pilnveidošanu reģionā: “Ir skaidri redzams, ka darbsemināru cikls kalpojis kā vērtīga platforma, lai uz stratēģiskās plānošanas soļiem paskatītos caur jaunu, strukturētu prizmu. Pielietotā Theory of Change metodoloģija palīdzēja dalībniekiem izgaismot tiešās cēloņsakarības starp plānotajām aktivitātēm un to reālo ietekmi uz reģionu, definējot, kādus tieši rezultātus mēs katrā brīdī sagaidām. Viens no lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus arī cikla vērtīgākajām daļām bija diskusija par nepieciešamību reģiona griezumā unificēt efektivitātes mērījumus. Pašvaldību nevienmērīgā kapacitāte, izmēri un atšķirīgās vadības pieejas dabiski rada piesardzību, ja tas nozīmē ilgtermiņa saistības, tomēr dalībnieku augstā aktivitāte un ieinteresētība pierādīja pretējo. Šis bija abpusējs un apzināts mācīšanās process, kas katrai iesaistītajai pusei ir devis tūlītēji darbā pielietojamus paņēmienus un praktisku pieredzi efektīvākai mērķu sasniegšanai.”
Par projektu
Apmācības tiek organizētas Eiropas Atveseļošanas fonda projekta 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001 “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.
Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvuspakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
